Runājot par investēšanu, izplatīts ir ieteikums sākt investēt pēc iespējas agrāk, – ideālā gadījumā jau ap 20 gadu vecumu, kad cilvēks uzsāk patstāvīgu finansiālo dzīvi. Lielākais ieguvums šādā gadījumā ir ilgais investīciju uzkrāšanas laiks, kas pamazām ļauj nonākt pie vērā ņemama kapitāla. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam, kurš vecāks par 40 gadiem, par sava kapitāla veidošanu domāt būtu jau par vēlu. Tiesa, ir dažas nozīmīgas lietas, kas jāņem vērā, ja sākam investēt karjeras vidū vai vēlāk.
Jāpieliek lielākas pūles
Kapitāla uzkrāšanas laiks ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai investīcijām būtu iespējami apjomīgāka atdeve. Kā investēšanas beigu posmu parasti uzskata pensionēšanās vecumu, kad beidzas krāšanas posms un sākas uzkrātā kapitāla izmantošana. Tātad, četrdesmitgadnieka investīciju periods ir aptuveni 25 gadi.
Lai sasniegtu līdzīgu rezultātu kā divdesmitgadniekam, kuram līdz pensijai ir 45 gadi, būs vajadzīgs krietni lielāks finansiālais ieguldījums. Jāņem vērā, ka četrdesmitgadnieki parasti jau ir nodrošinājuši vismaz daļu no ģimenei nepieciešamā – ir iegādāts mājoklis, un aizdevums daļēji vai pilnībā atmaksāts. Turklāt šādā vecumā ienākumi parasti ir krietni lielāki, nekā karjeru uzsākot. Tāpēc arī iespējas ieguldīt ir lielākas.
Ja divdesmitgadnieks ik mēnesi ieguldījumiem atvēlētu 30 eiro, līdz 65 gadu vecumam uzkrātu vairāk nekā 113 tūkstošus eiro, pieņemot, ka gada vidējā investīciju atdeve ir 7%. Lai līdzīgu rezultātu sasniegtu četrdesmitgadnieks, katru mēnesi būtu jāatvēl 140 eiro jeb gandrīz piecas reizes vairāk.
Šis piemērs lieliski ilustrē to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt un ieguldīt savlaicīgi. Jo vēlāk sāksim, jo lielāka būs ikmēneša summa, kas jāiegulda, lai sasniegtu taustāmu rezultātu. Tiesa gan, gados vecāki investori parasti ir daudz disciplinētāki un mierīgāki un pieturas pie sākotnēji izvēlētās ieguldījumu stratēģijas. Tāpēc ilgtermiņā ieguldījumu rezultāts būs konkrētajā tirgus situācijā iespējami labākais.
Statistiskais investors – aktīvs četrdesmitgadnieks
SEB bankas dati par investoru vecumu liecina, ka cilvēki parasti sāk investēt tad, kad karjera jau nostabilizējusies. Latvijā tipisks investors ir ekonomiski aktīvs cilvēks 47 gadu vecumā – tas parasti ir labi atalgots darbinieks, kurš daudz ceļo un lielu uzmanību pievērš personības attīstībai.
Cilvēki vecumā no 41 līdz 50 gadiem veido aptuveni piekto daļu no visiem ieguldītājiem, kuri ar investīcijām sāk nodarboties pirmo reizi, liecina SEB bankas dati. Ceturtā daļa no tiem, kas pērn sāka investēt, bija 30 līdz 40 gadus veci. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem veidoja ~14% no visiem pirmreizējiem investoriem. Lielākā daļa (27%) no tiem, kuri sāka ieguldīt pirmo reizi, bija klienti vecumā no 60 gadiem. Tātad kopumā aptuveni puse no visiem SEB bankas klientiem, kuri 2023. gadā sāka savu “ceļojumu investīciju pasaulē”, ir vairāk nekā 40 gadus veci.
Risku sadalīšana – vēl svarīgāka
Jo lielākā vecumā sākam ieguldīt, jo svarīgāk ir sadalīt ieguldījumus un uzņemties mazāku risku. Laikā, kad līdz pensijai ir atlikuši desmit gadi, ir riskanti uzsākt spekulācijas, tiecoties pēc lielas un ātras atdeves. Risks ir zaudēt daļu no ieguldītā, un tā atgūšanai var nepietikt laika. Ne velti pensiju otrā līmeņa fondi darbojas pēc dzīves cikla principa, – kad līdz pensijas vecumam paliek mazāk laika, tiek samazināts ieguldījumu risks. Portfelī pieaug obligāciju īpatsvars, samazinās akcijas.
Jāņem vērā, ka, pieaugot vecumam, aug arī dažādas vajadzības un izdevumi, tāpēc ieteicamais “finanšu spilvens” pieaug no aptuveni trīs mēnešu ienākumu summas jaunietim, līdz vismaz sešu mēnešu ienākumu summai pusmūža cilvēkam.
Jo mazāk laika atlicis līdz ieguldījumu atpirkšanas periodam, riska tolerancei vajadzētu samazināties, t.i. ieguldījumu portfelī jābūt mazāk riskantiem aktīviem. Prinstonas Universitātes ekonomikas profesors Bērtons Gordons Malkīls (Burton Gordon Malkiel) apgalvo, – ja vecumā no 20 līdz 40 gadiem investīciju portfelī akciju īpatsvars var būt 75% – 90%, tad 40 līdz 60 gadu vecumā akciju īpatsvars jāsamazina līdz 65% - 75%, pakāpeniski pārejot uz obligācijām. Vēlāk obligācijām būtu jāveido lielākā daļa (60% līdz 80%) no ieguldījumu portfeļa.
Virkne piemēru rāda, ka finansiāli patstāvīgs cilvēks var sākt ieguldīt jebkurā vecumā. Svarīgi ir apzināties katra dzīves posma priekšrocības – jaunākam cilvēkam tas ir ilgāks ieguldījumu periods un iespēja riskēt vairāk, vēlāk tā ir iespēja atvēlēt lielāku ienākumu daļu investīcijām. Šīs priekšrocības jāizmanto sava kapitāla veidošanai. Jāatgādina jau vairākkārt dzirdētā patiesība, ka investīcijās, tāpat kā daudzās citās dzīves jomās, labākais laiks sākt ir tieši tagad.
Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja
