Jauna nedēļa, jauni pienākumi, jauni sarežģījumi. Nav melots, ka ikkatra nedēļa nes kaut ko jaunu mūsu dzīvēs. Tās pat nav nedēļas, bet gan dienas. Ja mēs ieslīgstam rutīnā, protams, tad viss ir pilnīgi citādi, mēs dzīvojam un tā arī nekad nesaprotam, kas tad ir vai bija mūsu dzīves aicinājums. Kāpēc es to tā rakstu? Jo šī nedēļa pagāja nedaudz citādāk.
Viesošanās filiālē
Ir nedēļas, kad darbi ir pēc darbiem, un ir grūti atrast brīvas, piemēram, 3 stundas kā manā gadījumā, kuras vari veltīt ceļam no Ventspils uz Rīgu un vēl atpakaļ. Izmantoju sev doto iespēju gadījumos, kad nevaru ierasties galvenajā ofisā Rīgā, doties un izjust bankas dzīvi kādā no filiālēm. Manā gadījumā tuvākā ir Kuldīgā.
Protams, sākumā ir jābrīdina par savu ierašanos, tāpat jau mēs nedrīkstam doties uz citām vietām. Iedomājaties, ja jūs izbaudāt mierīgi savu dienu mājās, atpūšaties un pēkšņi, re, kāds ienāk neaicināts un sāk rušināties par jūsu telpām – nebūtu jauki, es domāju.
Lūk, pirms došanās paņēmu rokās telefonu, ierakstīju tajā nepieciešamo telefona numuru un nospiedu zvanīt. Nebija pat jāsagaida divi pīkstieni un jau uzsāku sarunu. Iepazīstināju sevi, pastāstīju, kas es esmu un savu vēlmi ierasties Kuldīgas filiālē, lai sajustu šo bankas darbadienu un varētu strādāt tur. Man ļoti laipni atbildēja: “Protams, vari ierasties, nav nekādu problēmu, gaidīsim. Tikai zvani, kad esi klāt, lai varam ielaist iekšā.“
Tad nu sakārtoju darbam nepieciešamās mantas, iekāpu mašīnā un devos uz Kuldīgu. Ceļš nebija garš, nepilnas 40 minūtes un biju galā. Ienākot filiālē ļoti laipni sagaidīja, pastāstīju nedaudz vairāk par to, kas esmu, ko daru. Iepazinos ar visiem tās dienas cilvēkiem filiālē un tad man ierādīja telpu, kurā es varu nolikt savas mantas, pievienot datoru un sāku strādāt.
Strādāju skaistā, gaumīgā pārrunu telpā, kurā jutos jau kā īsts bankas darbinieks. Ik pa laikam vēl iegriezās kāds, kuru nebiju saticis, lai pārmītu dažus vārdus par manu ceļu līdz manai prakses vietas izvēlei.
Diena pagāja ļoti ātri, kā jau parasti jaunās vietās. Sarunāju, ka arī nākamajā dienā ieradīšos.
Bija jauki, ka nākamajā dienā, zvanot ar lūgumu mani ielaist filiāles telpās (jo viss notiek pēc iepriekšēja pieraksta un durvis ir ciet Covid-19 dēļ), man pat nebija nekas jāsaka, tikai paspēju pateikt sveiki un man jau galā atbildēja: “Sveiks, Oskar, tūliņ ielaidīšu.” Nepaspēju pateikt neko vairāk par paldies.
Jāatzīst, ka šeit strādā ļoti jauki, smaidīgi cilvēki, ar kuriem ir jauki pārmīt kādu vārdu tāpat vien. Es to nesaku tāpēc, ka šobrīd šī ir mana prakses vieta, bet tāpēc, ka tiešām tā ir! Šeit atrodas cilvēki, kam patīk savs darbs!
Laiks skrien
Katru dienu skatos kalendārā, jo citādāk ir grūti saorganizēt savu darbu un neaizmirst neko svarīgu, kas būtu jāizdara. Šoreiz nedaudz ilgāk vēroju to un sapratu – ir jau augusts, tas nozīmē, ka jau vesels mēnesis ir pagājis praksē.
Laiks tiešām ātri skrien, bet pēdējā laikā tas ne tikai skrien, bet nu jau lido. Aizritējusi kārtējā nedēļa. Inovāciju programma arī ir jau pusē, esam tikuši jau tālu, atskatoties uz sākumu, kurā visi bijām. Drīz jau šis viss piedzīvojums būs beidzies. Galvenais ir izmantot dotās iespējas, lai apjaustu savas spējas.
Darbs bankā katru dienu pierāda to, ka ikkatra mazākā daļa ir savā starpā savienota un, neskatoties uz dažādajiem departamentiem, mēs visi viens otram esam nepieciešami. Tāpat prieks ir, ka visi esam atraduši vietu šajā lielajā uzņēmumā.
Laiks iet, skatīsimies, ko mums dos nākamā nedēļa. Es jau nojaušu, ka tā nesīs jaunus pārsteigumus. Tiekamies!
Oskars Vasmuss,
Youth Lab dalībnieks
