Otrās prakses nedēļas sākums. Grūtākais bija piecelties pulksten 5.30 no rīta, kad ārā līst lietus, ir bieza migla un vienīgā vēlme ir gulēt. Taču saņēmu sevi rokās, piecēlos, sakārtojos un sāku savu 192 kilometrus tālo ceļu no Ventspils uz Rīgu.
Durvju izaicinājums
Protams, miegs darīja savu. Centos paspēt laikus ierasties uz inovāciju dienas sākumu, bet Waze nebija tik iepriecinošs, norādot uz lielajiem sastrēgumiem pilsētā. Paspēju! Ierados laicīgi – 5 minūtes pirms sākuma. Novietoju savu auto stāvvietā aiz ēkas un devos uz ieeju.
Nevarēju saprast, kāpēc durvis neveras vaļā. Nācās neveikli stāvēt un smaidīt, bet apsargs laipni pateica, ka ieejas karti ir nepieciešams noskenēt, lai durvis strādātu.
Izdarīju! Bet sanāca, kā sanāca. Gala rezultāts – gāju apkārt visai ēkai, lai tiktu iekšā. Zinu – neveikli, bet pirmajās reizēs viss ir piedodams. Acīmredzami manas spējas nebija tik pietiekamas, lai paspētu ieiet pa pirmajām durvīm. Tiku iekšā, sasveicinājos, apsēdos un sāku savu darbadienu.
Inovāciju diena
Par inovāciju dēvē procesu, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Zinu, zinu – gari, nevienam nepatīk definīcijas, bet tas ir tas, ko mēs šeit darām. Ir interesanti.
Mūsdienās ir novērojama liela stagnācija jauniešu vidū – bez vēlmes darīt, bet ar vēlmi saņemt. Protams, mēs visi vēlamies neko nedarīt un par to saņemt atlīdzību. Ko es ar to vēlos teikt, vienkāršiem vārdiem – mēs darām interesantas lietas. Šajā nedēļā komandās atradām un vienojāmies par galveno problēmu un ar mentoru palīdzību sākām rast tām risinājumus.
Strādāt starptautiskā Baltijas valstu vidē ir izaicinoši un interesanti vienlaikus. Sākt jau savus grupas biedrus uztvert ne tikai par kolēģiem, bet nu jau arī par draugiem, ir pārsteidzoši patīkami.
Nepārprotiet – nedomāju, ka tas nebija iespējams, bet fakts, ka nekad neesi un iespējams nebūsi viņus redzējis dzīvē, gan lika par to aizdomāties.
Vēl viens liels fakts, ar kuru es vēlos iepazīstināt ir tāds, ka komandā no 6 cilvēkiem 5 ir meitenes, un es, jā, es esmu vienīgais vīriešu dzimuma pārstāvis. Veiksminieks, ne? Jāatzīst, ka nevaru sūdzēties! Galvenais – darboties, doties uz priekšu ar pilnu sparu un pildīt uzdotos mājas darbus, lai augusta beigās tiktu pie realizējamas idejas!
Darbs attālināti
Šo vārdu savienojumu mēs esam pēdējā laikā dzirdējuši bieži. Nav tik traki, kā Jūs varētu iedomāties. Protams, atrasties vienā telpā ar cilvēkiem, būt kontaktā ar tiem ir aizraujoši, bet, ja nevar, tad nevar.
Tāpat kā bērnībā, kad vēlējies nobaudīt vēl pēdējo šokolādes gabaliņu, bet vecāki atcirta, ka nedrīkst, esi jau pietiekami ēdis. To mēs varam attiecināt arī uz cilvēkiem – varējām spiest rokas, apskaut, runāties cik vien uziet, bet tagad pietiek. Varbūt pēc kāda laiciņa drīkstēsim atkal.
Šim visam es saskatu patīkamo pusi – lielu daļu darba laika varu pavadīt jebkur, piemēram, šobrīd esmu Ventspilī, nevis uz vietas bankā. Šī nedēļa ir pagājusi ātri, esam jau apraduši ar darbiem un to, ko no mums vēlās. Ir ko darīt un tas ir pats galvenais.
Patīkami ir tas, ka tev uzticas un uztver kā kolēģi, kurš jebkurā laikā var lūgt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Ticiet man – tāda ir nepieciešama.Vērtīgi ir lūkoties uz priekšu un saprast savu vietu, savu piederību šeit.
Lūkosim, kādus piedzīvojumus mums vedīs nākamā nedēļa! Galvenais vienmēr atrast pozitīvo visās darbībās. Gluži kā teicis Imants Ziedonis – dzīvi jāņem smejot. Ar tādu pozitīvismu soļosim tālāk!
Oskars Vasmuss,
Youth Lab dalībnieks
