Mājokļa iegāde parasti sākas ar piedāvājuma izpēti nekustamo īpašumu pārdošanas mājaslapās, kur objektus var atlasīt pēc, piemēram, atrašanās vietas, cenas un ēkas stāvokļa. Bet kad dzīvoklis vai māja jau ir atrasta, kā lai saprot, vai cena ir godīga un vai drīkst kaulēties?
Nekustamā īpašuma cena ir atkarīga no daudziem faktoriem. Visvairāk to ietekmē atrašanās vieta un, bez šaubām, stāvoklis, kā arī ēkas veids.
Vieta izdaiļo ēku
Atrašanās vieta var būt saistīta ne tikai ar attālumu no pilsētas centra (lauku mājas gadījumā – no galvaspilsētas), skaista meža vai jūras tuvumu, bet arī ar pragmatiskākiem faktoriem. Māju pircēji kļūst prasīgāki, un aizvien vairāk uzmanības pievērš infrastruktūrai, piemēram, piebraucamo ceļu kvalitātei, apzaļumošanai, spēļlaukumu esamībai un skolas tuvumam. Ne mazāk svarīgi ir visa rajona turpmākās attīstības plāni. Piemēram, pašvaldības iecere izveidot mājas apkārtnē atpūtas parku vai uzbūvēt izklaides centru ir objektīvs iemesls dzīvokļa cenas paaugstināšanai (pat ja tas notiks tikai pēc dažiem gadiem). Turpretī, dzelzceļa tuvums ne vienmēr ir labākais variants.
Ja Jūs noskatījāt māju vai zemi ar skatu uz upi, obligāti noskaidrojiet, vai tā neatrodas applūstošā teritorijā, jo tādā gadījumā var būt būtiski ierobežojumi būvniecībai un šāda īpašuma apdrošināšanai, un tieši ar to var skaidrot sludinājumā norādīto ne pārāk augsto cenu.
Ēkas stāvoklis un veids
Ja pret rajonu nav nekādu iebildumu, tad var droši ķerties klāt ēkas detalizētākai izpētei. Savas priekšrocības ir gan vecām, gan jaunām mājām. Kopumā priekšroka tiek dota akmens mājām, kurām ir arhitektoniskā vērtība – piemēram, Latvijas pirmās Republikas vai pēckara laiku daudzdzīvokļu namiem. Mazāk vērtīgas ir Padomju laiku sērijveida būves. Protams, „vecās” mājas arī mēdz būt dažādas. Pēc kreditēšanas speciālistu atzinuma, ēku renovēšana vai siltināšana var paaugstināt mājokļa cenu par 20%.
Fotogrāfija var būt maldinoša
Pērkot mājokli, ir jāņem vērā daudzi faktori. Pirmkārt, ir ieteicams rūpīgi izpētīt fotogrāfijas sludinājumā, jo dažkārt labas bildes var slēpt dzīvokļa zemo kvalitāti, vai otrādi: bildes nav izdevušās, bet mājoklis ir skaists un labā stāvoklī. Ir vērts arī pievērst uzmanību norādītiem datiem – dažkārt dzīvokļa patiesai platībai tiek pievienota balkona, pieliekamā, terases u.c. telpu platība, lai radītu plaša dzīvokļa ilūziju un samazinātu kvadrātmetra cenu.
Labs piedāvājums „nekarājas” portālos mēnešiem ilgi
Par vienu no paaugstinātas cenas pazīmēm var uzskatīt to, ka sludinājums ar vienu un to pašu cenu ļoti ilgi „karājas” portālos. Bieži privāto pārdevēju sludinājumiem ir t.s. emocionālā vērtība, tāpēc cena ir paaugstināta. Īpašnieks vienkārši nespēj atdot savu māju lētāk un redz to vērtīgāku, nekā tas ir īstenībā.
Nekustamie īpašumi maksā dārgāk lielpilsētās, kā, piemēram, Rīga un Jūrmala, kā arī gleznainās vietās visā valstī. Dažās apdzīvotās vietās mājokļu cenu pēdējos gados ietekmēja lielceļu attīstība vai otrādi – dzelzceļa satiksmes likvidācija.
Papildu maksa par emocijām?
Bieži vien konkrēts pircējs piedēvē nekustamajam īpašumam, tā teikt, īpašu vērtību: ja cilvēks pērk mājokli, viņš nedomā par to kā par investīciju, un ir ar mieru maksāt par emocijām. Piemēram, ja viņam patīk tieši šis rajons vai ja viņš vēlas atrast dzīvokli mājā, kurā jau dzīvo viņa draugi vai vecāki. Toties banka, izsniedzot kredītu, balstās uz tirgus vērtību pirkuma brīdī, un, ja nekustamais īpašums tiek pārdots dārgāk par tā tirgus vērtību, ir jārēķinās, ka maksāt par emocijām rezultātā nāksies ar saviem līdzekļiem.
Pārdodot mājokli, var konsultēties ar mākleru par cenu, bet pircējs var vērsties pēc konkrēta objekta novērtējuma pie lieliem nekustamo īpašumu birojiem: speciālisti jau pēc sludinājuma lielos vilcienos varēs pateikt, vai pieprasītā cena atbilst tirgus vērtībai.
