Vai ir pamats cerēt uz mājokļu cenu kritumu?

Pavasarī esošie mājokļa kredīta ņēmēji saņēmuši pirmo kompensāciju par procentu likmju pieaugumu, savukārt Eiropas Centrālā banka jau vasarā varētu lemt par likmju samazināšanu. Kā Latvijas iedzīvotāji šādos apstākļos vērtē vietējā mājokļu tirgus attīstību?

Cenu kāpumu prognozē gandrīz puse

Sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada martā veicām aptauju*, kurā noskaidrojām, ka nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 49,2% aptaujāto. Tas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar 2023. gada rudenī veikto aptauju. 

Mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs un veido 13,4%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, proti, tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 25,8%, kas ir mazliet vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 11,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Līdz ar to SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada pavasarī ir mazliet zemāka nekā pērn rudenī, veidojot 38,2 punktus. 

Pozitīva, bet ne strauja virzība

“Tas, ka ziemas laikā gaidas attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgu ir nedaudz nosēdušās, ir saprotams,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “Aizvadītais periods daudzām mājsaimniecībām bija gana izaicinošs un pazīmes par ekonomikas atgūšanos gada sākumā bija ļoti nepārliecinošas, tirgū dominēja zema aktivitāte.”

Eksperts norāda, ka, no otras puses, izvairoties no lieliem satricinājumiem, kopējās gaidas par tālāku cenu pieaugumu ir saglabājušās visai augstā līmenī, tai skaitā, salīdzinot ar to izmaiņām kaimiņvalstīs. 

“Tomēr jābilst, ka augstais cenu pieauguma gaidu līmenis nenorāda uz strauju aktivitātes atgriešanos tirgū,” uzsver D. Gašpuitis. “Indeksa optimismu ceļ grupas, kuru iesaistīšanās tirgū ir maz ticama, tās drīzāk atspoguļo uztveri par kopējās dārdzības straujo kāpumu.”

Proti, respondenti, kas ir optimistiskāki nekā vidēji, ir ar pamatizglītību, zemiem ienākumiem un dzīvo laukos. Savukārt daudz piezemētāks vērtējums ir rīdziniekiem, vidēja vai augstāka līmeņa vadītājiem ar augstiem ienākumiem. 

“No tā izriet secinājums, ka nekustamā īpašuma tirgū turpināsies pozitīva, bet ne strauja virzība un cenu atkopšanās būs lēnīga,” rezumē SEB bankas ekonomists. 

Reģionu un vecuma grupu īpatnības

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (ap 55%), kā arī vecumā no 18 līdz 24 (54%). Tāpat līdzīgi noskaņoti studenti (65,5%), mājsaimnieces (57,5%) un uzņēmēji (56,2%).

Vismazāk to, kuri sagaida, ka nekustamais īpašums kļūs dārgāks, ir starp augstāka un vīdēja līmeņa vadītajiem (36,8%). 

Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem (attiecīgi 59% un 53%). Starp augstu un vidēji augstu ienākumu saņēmējiem ir arī visvairāk to, kuri sagaida nekustamā īpašuma vērtības kritumu (attiecīgi 28% un 31%).

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 73%, kas ir ne tikai augstākais procents, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bet arī pieaugums par 10 procentpunktiem kopš rudens aptaujas. Tad seko Latgale, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 58% iedzīvotāju, Kurzeme (46,5%) un Vidzeme (44,7%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Rīgas reģionā (43,1%). 

Visvairāk to, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos, šoreiz ir Vidzemē un Rīgas reģionā – ap 16,5% aptaujāto. 

*Aptauja veikta 2024. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.