Jau pavisam drīz ASV iedzīvotāji izraudzīsies savu nākamo prezidentu, kurš vai kura turpmākos četrus gadus vadīs šobrīd lielāko ekonomiku pasaulē. Diskusiju par un ap šīm vēlēšanām un to potenciālo ietekmi uz ģeopolitisko situāciju pasaulē ir daudz, taču arvien biežāk dzirdu arī diskusijas par vēlēšanu iespējamo ietekmi uz finanšu tirgiem. Vismaz vēsturiskie dati pamatu bažām neraisa.
Šķiet spriedelējumi par ASV prezidenta vēlēšanu potenciālo ietekmi uz finanšu tirgiem pasaulē ir neiztrūkstoša vēlēšanu cikla daļa, taču pirms pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas ir vērts aplūkot, ko tad par vēlēšanām saka vēsture. Vēsturiskā ASV 500 lielāko uzņēmumu akciju indeksa S&P 500 atdevi ASV prezidenta vēlēšanas vismaz laikā kopš 1992. gada līdz 2020. gadam būtiski ietekmējušas nav. Kā redzam grafikā zemāk, pat salīdzinoši nesenās vēlēšanas – Donalda Trampa ievēlēšana 2016. gadā un Džo Baidena ievēlēšana 2020. gadā – nekādu ilgtermiņa satricinājumu finanšu tirgos neradīja. Protams, šeit runājam tieši par ievēlēšanas laiku, ne visu prezidentūru.
Lai gan vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu rezultātu arī nākotnē, šie dati var noderēt pārdomāta lēmumu pieņemšanai. Uz jautājumu “Vai man izraut visu pensiju 3. līmeņa uzkrājumu pirms ASV vēlēšanām?”, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis vairākkārt, es atbildētu ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt savu uzkrājuma veidošanas mērķi. Ja uzkrājumu veido pensijai un līdz tai vēl vairāki gadi vai pat desmitgades, tad par īstermiņa svārstībām kopumā nevajadzētu uztraukties, jo ilgtermiņā to ietekme ir nebūtiska. It īpaši, ja iemaksas uzkrājumā veicat regulāri, jo tieši regulāras iemaksas palīdz izlīdzināt finanšu tirgu svārstību ietekmi uz uzkrājumu.
