Arvien populārāki kā pasaulē, tā Latvijā kļūst pasīvi pārvaldītie pensiju plāni jeb tā sauktie indeksu plāni. Arī mūsu pensiju 2. līmeņa klientiem jau vairākus gadus ir pieejams indeksu plāns, un, atbildot pieaugošajai klientu interesei, no 22. februāra indeksu plāns pieejams arī SEB pensiju 3. līmeņa klientiem.
Jaunais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns ir augsta riska līmeņa plāns, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos, tādēļ būs piemērots, ja līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi.
Šajā rakstā esam apkopojuši svarīgāko informāciju par pasīvās pārvaldīšanas metodes būtību un skaidrojam, kas ir indeksi un kā tie strādā.
Kas ir pasīvā pārvaldīšanas metode?
Indeksu plāni pārstāv pasīvo pārvaldīšanas metodi. Šis ir tas gadījums, kad finanšu terminiem ir liela līdzība ar vārdiem, ko izmantojam sarunvalodā. Ar vārdu “pasīvs” mēs saprotam cilvēku, kas aktīvi nepiedalās, noskatās no malas, pretstats vārdam “aktīvs”.
Minētais apraksts skaidri izsaka indeksu plāna pārvaldīšanas būtību – plāna pārvaldnieks noskatās uz finanšu tirgiem no malas, neveicot būtiskas izmaiņas pensiju plāna ieguldījumos. Kāpēc? Tāpēc, ka pārvaldnieks ir ieguldījis pensiju plāna naudu finanšu risinājumos, kas ļoti cieši vai pat pilnībā saistīti ar izvēlētajiem finanšu tirgus indeksiem. Sagaidāmais rezultāts – plāna ienesīgums būs līdzīgs kā tirgū kopumā.
Kā “strādā” indeksi?
Piemēram varam apskatīt vienu no zināmākajiem akciju indeksiem pasaulē – S&P 500, kurā ietverti 500 uzņēmumu no Amerikas Savienotajām valstīm. Tostarp tādi zināmi uzņēmumi kā “Apple’’, “Microsoft”, “Amazon”, “Facebook” u.c. Šajā piemērā indeksa rezultāts būs atkarīgs no tā, kādi rezultāti būs visu 500 uzņēmumu akcijām kopumā. Virknei uzņēmumu rezultāts būs labs, virknei sliktāks, bet indekss uzrādīs vidējo rezultātu.
Savukārt “aktīvā” plāna pārvaldnieks negribēs samierināties ar vidējo rezultātu un regulāri analizēs tirgu, izvirzīs datos balstītus pieņēmumus, izmantojot akciju fondus izvēlēsies atsevišķus uzņēmumus no minētajiem 500 uzņēmumiem, pārskatīs portfeli un veiks izmaiņas, jo uzskata, ka ilgtermiņā var sasniegt labāku rezultātu.
Kas jāņem vērā, izvēloties plānu?
Pirms izvēlēties par labu, vai pret kādam konkrētam pensiju plānam, svarīgi izvērtēt ne tikai pārvaldīšanas metodi, bet arī gatavību uzņemties risku, kā arī laiku, kas atlicis līdz pensionēšanās vecumam. Jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku risku iespējams uzņemties, savukārt, ja pensionēšanās diena jau tuvu, prātīgāk ir pāriet uz zemāku riska plānu, kura mērķis ir maksimāli saglabāt jau uzkrāto. Turpretim, izvēloties indeksu plānu, jābūt gatavam lielākām svārstībām – tirgus ir gan augšupejā, gan lejupslīdē.
