Informācija par pensiju plāna ilgtspējas principiem (aktīvi pārvaldītiem plāniem)

Šis finanšu produkts veicina vides vai sociālos raksturlielumus, bet tā mērķis nav ilgtspējīgi ieguldījumi.

Plāns veicina vides un sociālo mērķu, kā arī apņemšanos, kas noteiktas starptautiskajās saistībās, piemēram, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos (Sustainable development goals - SDG) un Parīzes nolīgumā, izpildi.

Plāns atbalsta pāreju uz zaļāku ekonomiku, ieguldot tīrākā alternatīvajā enerģijā un tehnoloģijās, kā arī ēkās un mežos. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz ilgtspējīgāku nākotnes ekonomiku, plāns vēl joprojām ir saistīts ar svarīgām augstu izmešu nozarēm (enerģija, materiāli un komunālie pakalpojumi).

Plāna pārvaldnieki īsteno aktīvi pārvaldītu ieguldījumu stratēģiju ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu ieguldījumu atdevi, kā arī veicināt vides un sociālos raksturlielumus. Vides un sociālie raksturlielumi tiek veicināti, īstenojot šādas darbības ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesā:

- izslēdzošā atlase;
- vides, sociālo un pārvaldības (Environmental, social, governance - ESG) principu integrēšana un iekļaujošā atlase;
- aktīvas īpašumtiesības;
- ieguldījumi īpašās ilgtspēju veicinošās jomās un ieguldījumi ar ietekmi, lai radītu ilgtspējīgu, ilgtermiņa vērtību.

Plānam ir noteikti ierobežojumi, veicot tiešās investīcijas šādās nozarēs: pretrunīgi vērtēti ieroči, kodolieroči, azartspēles, tabaka, termālās ogles un atsevišķas nozares naftas un gāzes rūpniecībā. Papildus izslēdzošajiem kritērijiem plāna ieguldījumu pārvaldības procesā ir integrēts ilgtspējas virziens, un visi ieguldījumi tiek vērtēti no ilgtspējas viedokļa, izvēloties ieguldījumus, kas sekmē plāna veicināto raksturlielumu sasniegšanu. Tiek veicināts, lai vietējos uzņēmumos un fondos, kuros plāns veic ieguldījumus, ilgtspējas riski un iespējas tiek izvirzītas centrā un atbilstoši pārvaldītas. Mijiedarbība un līdzsvars starp izslēdzošo atlasi, ESG principu integrēšanu un iekļaujošo atlasi, aktīvām īpašumtiesībām un ieguldījumiem īpašās ilgtspēju veicinošās jomās un ieguldījumiem ar ietekmi ir ļoti svarīgi, lai radītu ilgtspējīgu, ilgtermiņa vērtību. ESG stratēģija ir ieguldījumu padziļinātas izpētes, lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesu neatņemama sastāvdaļa.

Plāna pārvaldnieki seko līdzi tam, kā uzņēmumi ievieš labas pārvaldības praksi.

Plāna mērķis ir vismaz 70% no ieguldījumiem, kas veicina vides un sociālos raksturlielumus. Atlikusī daļa tiek ieguldīta tā sauktajos “Citos” aktīvos, lai dažādotu portfeļus, iekļaujot finanšu risinājumus, kuriem vēl nav piemērotu ieguldījumu, kas veicinātu vides un sociālos raksturlielumus. Ar laiku “Citu” aktīvu īpatsvars samazināsies, jo finanšu tirgos kļūs pieejami jauni piemēroti ieguldījumu produkti. Turklāt daļa no plāna ieguldījumiem ir veikta pirms vairākiem gadiem, kad vēl nebija spēkā šā brīža ilgtspējas regulējums. Nākotnē šos ieguldījumus tiek plānots aizstāt ar ieguldījumiem, kas veicina vides un/vai sociālos raksturlielumus.

Plāna ieguldījumi, kas veicina vides un sociālos raksturlielumus, var tikt veikti vai nu tieši – obligācijās un akcijās (ko emitējuši uzņēmumi un valdības) vai netieši – ieguldījumu fondos. Sadalījums starp tiešajiem un netiešajiem ieguldījumiem nav noteikts, jo tas tiek balstīts uz konkrētajā brīdī tirgū pieejamām ieguldījumu iespējām.

Vides un sociālo raksturlielumu veicināšana tiek panākta, pakāpeniski samazinot finanšu produkta portfelī  ietilpstošo aktīvu galveno nelabvēlīgo ietekmi (PAI), palielinot ar vides vai sociālajiem raksturlielumiem saskaņotu ieguldījumu īpatsvaru finanšu produkta portfelī, vai, veicot ilgtspējīgus ieguldījumus.

Sabiedrība uzrauga finanšu produkta veicinātos vides un sociālos raksturlielumus, reizi ceturksnī apkopojot datus par produkta portfelī ietilpstošo aktīvu svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes rādītājiem. Apkopotos datus sabiedrība katru gadu publicē savā Paziņojumā par ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.

Uzņēmums arī uzrauga to produktu portfelī ietilpstošo aktīvu īpatsvaru, kuri veicina vides vai sociālos raksturlielumus, vai kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi.

Vides vai sociālo īpašību veicināšanas līmenis finanšu produktam tiek mērīts, salīdzinot šādus tā portfelī ietilpstošo aktīvu rādītājus ar to pagātnes vērtībām:

1. to aktīvu īpatsvars, kuri saskaņoti ar vides vai sociālajiem raksturlielumiem, vai kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi;
2. saistība ar pretrunīgi vērtētajām nozarēm (pretrunīgi vērtētie ieroči, fosilā kurināmā nozare);
3. ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi;
4. oglekļa pēda.

ESG dati tiek iegūti no ārējiem datu sniedzējiem, kuri nodrošina datus uzņēmuma līmenī. Dati ietver emisiju apjomus un citus vides rādītājus, kā arī sociālo un pārvaldības rādītāju novērtējumu. Šobrīd kā datu sniedzēji tiek izmantoti ISS un Sustainalytics (Morningstar uzņēmums). Datu sniedzēji datus iegūst vai nu tieši no uzņēmumu ikgadējiem vai ilgtspējas pārskatiem, vai izmantojot pašu veiktas datu aplēses.

Ārēji iegūtie ESG dati tiek apstrādāti SEB galvenajā datu centrā, kur ciešā sadarbībā ar datu sniedzējiem dati tiek pārvaldīti un tiek pārbaudīta to kvalitāte. Vairāki datu sniedzēji vieniem un tiem pašiem datiem nodrošina to papildus pārbaudi un sniedz iespēju novērtēt to kvalitāti.

Dati, kas iegūti, veicot aplēses, lielākoties ir emisiju apjomu dati. Katram plānam atšķiras šādi iegūtu datu proporcija, un tā šobrīd netiek regulāri noteikta.

Tā kā uzņēmumi lielākoties šobrīd vēl nepublicē atbilstošus ilgtspējas datus, galvenais metodoloģiju un datu avotu ierobežojums ir datu trūkums kopumā. Lai uzlabotu datu kvalitāti, tiek izmantotas dažas datu aplēses, kā arī norisinās nepārtraukts dialogs ar datu sniedzējiem ar mērķi palielināt pieejamo datu apjomu. Tāpēc metodoloģiju un datu avotu ierobežojumi neietekmē to, kā plāna veicinātie vides un sociālie raksturlielumi tiek sasniegti.

Visi jaunie plāna veiktie ieguldījumi tiek izvērtēti no ilgtspējas perspektīvas. Padziļinātās izpētes procesā ir noteiktas šādas iekšējās kontroles:

- atbilstība izslēgšanas politikai;
- ar emitentu vai ārējo fonda pārvaldnieku saistītās pretrunas;
- vides un sociālo raksturlielumu veicināšana;
- atbilstība plāna ilgtspējas rādītājiem.

Ārējās kontroles nav noteiktas.

Izvērtēšanas rezultāti ir daļa no ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesa un tiek regulāri pārskatīti.

Plāna pārvaldnieki sadarbojas ar uzņēmumiem un trešo pušu fondu pārvaldniekiem, kuri atrodas Baltijas reģionā. Plāna pārvaldnieki ar uzņēmumiem un fondu pārvaldniekiem sadarbojas aktīvi un/vai reaģējoši, lai uzlabotu atbilstību vispārējām ilgtspējas iniciatīvām vai atrisinātu konkrētus jautājumus. Ar ilgtspēju saistītu pretrunu novērtējums ir daļa no padziļinātās izpētes procesa.

Salīdzinošais rādītājs nav noteikts.