Baltijas un Centrāleiropas valstis apliecina savu elastību

Baltijas un Centrāleiropas valstis turpina uzrādīt labu noturību pret Krievijas - Ukrainas konflikta, Krievijas pārtikas importa aizlieguma un augošās recesijas ietekmi. Tā pamatā ir labvēlīgie ekonomiskie faktori, tajā skaitā spēcīgs reālā mājsaimniecību ienākumu, it īpaši Baltijas valstīs, pieaugums, kas ļauj uzturēt stabilu privāto patēriņu.

Raugoties nākotnē, Vācijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās sniegs turpmāku atbalstu reģionam. Tomēr nākamo pāris gadu laikā kopējais pieauguma temps būs pieticīgs, jo eksports uz Krieviju samazināsies, bet ģeopolitiskās spriedzes ietekmē investīcijas pieaugs gausi. Tāpat kā pārējā Eiropā, Baltijā un Centrāleiropā inflācija būs ļoti zema, jo īpaši energoresursu cenu dēļ. Igaunijā inflācija atgūsies salīdzinoši raitāk, jo to ietekmē arvien saspringtāka situācija darba tirgū un turpmāka emigrācija, kas veicinās darbaspēka trūkumu un strauju algu pieaugumu. Visas trīs Baltijas valstis turpinās saskarties ar emigrācijas un demogrāfijas problēmām.

Viss norāda uz to, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būs ilgstošs. Tāpēc sankciju turpmāko attīstību ir grūti novērtēt, jo Eiropas Savienībā pastiprinās uzskatu atšķirības nostājā pret Krieviju. Tikmēr Krievijas ekonomiku, sakarā ar naftas cenas kritumu, inflāciju un sankcijām, sagaida dziļa lejupslīde. Esošās valdības finanšu rezerves tuvākajā laikā nodrošinās daļēju problēmu amortizāciju. Krievijas IKP šogad saruks par 5% un par 1% 2016.gadā. Neliela naftas cenu augšupeja var palīdzēt stabilizēt ekonomiku. Rublis ir ievainojams, taču pakāpeniski atgūsies.

Ukraina ir akūtas ekonomiskās krīzes priekšā un gandrīz izsmeltām centrālās bankas rezervēm. Nesen apstiprinātā starptautiskās palīdzības programmas paplašināšana un daļēja privāto parādu norakstīšana valstij ļaus izvairīties no saistību nepildīšanas. Ukrainas IKP kritums šogad sasniegs 6%. Valūtas kursa kritums veicinās eksportu, kā dēļ nākamgad ekonomika varētu pieaugt par 1%.

Latvijas izaugsme šogad sagaidāma pērnā gada līmenī - 2.4%, nākamgad 2.7% apmērā. Primārais izaugsmes virzītājspēks būs privātais patēriņš, ko nodrošinās reālās darba samaksas pieaugums. Eksports balansēs uz pērnā gada līmeņa sasniegtā apjoma, kaut rezultāts izrietēs no daudzu uzņēmēju spējas atrast alternatīvas Krievijas tirgum. Labākas eirozonas perspektīvas paver papildus iespējas šajos tirgos. Investīcijas pieaugs lēni, ko ietekmēs reģionā valdošā nenoteiktība un ES fondu pieejamība. 

Lietuvas pieaugums šogad sagaidāms 2.6% apmērā, 2016.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3.5%. Igaunijas ekonomika, kas ir izteikti uz eksportu orientēta, lēnām atgūstas no 2013.-2014.gadā piedzīvotās palēnināšanās. Šogad Igaunijas ekonomika pieaugs par 2.2%, 2016.gadā par 2.7%. Polija šogad uzrādīs stabilu IKP pieaugumu 3.4% apmērā, nākamgad izaugsme sasniegs 3.6%.