SEB Mājokļu cenu indikators: 41% iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu pieaugumu

Iedzīvotāju skatījums uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu pēdējā ceturkšņa laikā kļuvis nedaudz pozitīvāks. Lai arī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē tikpat liels skaits respondentu kā pagājušā gada nogalē – 41%, SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība pieaugusi līdz 29.9 punktiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju indikatora vērtība pieaugusi par 4.1 punktu, un to sekmējušas izmaiņas to respondentu skaitā, kas prognozē cenu saglabāšanos nemainīgā līmenī vai to kritumu.

Respondentu skaits, kas prognozē mājokļa cenu kritumu, ceturkšņa laikā sarucis gandrīz par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvākā gada laikā prognozē 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis par trīs procentpunktiem līdz 29%. Joprojām salīdzinoši lielam skaitam iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām. 19% respondentu nevarēja vai nevēlējās prognozēt iespējamās mājokļu cenu izmaiņas.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Šī gada sākumā iedzīvotāju skatījums uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu kļuvis nedaudz pozitīvāks. To sekmējuši vairāki faktori: gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās un zema inflācija, kur elektroenerģijas cenu kāpumu kompensē degvielas un siltumenerģijas cenu kritums, gan iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās, gan arī izmaiņas likumdošanā attiecībā uz t.s. "nolikto atslēgu" principu un valsts atbalstu programmu ģimenēm ar bērniem, kas ir palīdzējis uzlabot hipotekāro kredītu pieejamību."

Analizējot respondentu atbildes, var secināt, ka attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir gados jauni cilvēki, iedzīvotāji ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Zemgalē un Rīgā dzīvojošie. Savukārt vismazāk optimisma attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ir pensijas vecuma cilvēkiem un iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošo atbildēs, tomēr arī šajās respondentu grupās mājokļu cenu pieaugumu prognozētāju skaits ir lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

47% iedzīvotāju vecuma grupā no 18-24 gadiem uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas, savukārt samazinājumu prognozē 10% šīs vecuma grupas respondentu. Salīdzinājumam starp vecāka gadagājuma (56-74 gadus vecie) iedzīvotājiem cenu kāpuma un krituma prognozētāju skaits ir attiecīgi 37% un 11%. Savukārt 44% iedzīvotāju ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem uzskata, ka mājokļu cenas pieaugs, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir nelielo ienākumu grupā – šādi atbildēja 36% šīs grupas respondentu.

Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 43%, savukārt Zemgalē pat 47% aptaujāto iedzīvotāju. 9% rīdzinieku un Zemgales iedzīvotāju pauduši viedokli, mājokļu cenas samazināsies. Salīdzinājumam Latgalē mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaits bija 36%, savukārt cenu kritumu prognozēja 12% reģiona iedzīvotāju.

Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma Latvijā veica pētījumu centrs SKDS 2015. gadā no 13. līdz 26. martam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

SEB Mājokļu cenu indikators ir apskats, kurš tiek gatavots reizi ceturksnī un pieejams SEB bankas mājas lapā.