Gandrīz pusei iedzīvotāju nav plānu saistībā ar mantojuma tālāku nodošanu

Turpat puse Baltijas valstu iedzīvotāju (49% Lietuvā, 41% Latvijā un 53% Igaunijā) nav aizdomājušies par to, kā nepieciešamības gadījumā saviem bērniem vai mantiniekiem tiks nodots viņu bizness, īpašums vai citi aktīvi. Galvenās bažas, kas iedzīvotājus uztrauc nesakārtota mantojuma gadījumā, ir strīdi starp mantiniekiem, nodokļu jautājums un mantinieku nespēja pārvaldīt īpašumu, liecina SEB Private Banking pētījums.

Starp iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni vecumā virs 50 gadiem tendence ir nedaudz pozitīvāka – šajā segmentā tikai 16% respondentu Latvijā (21% Lietuvā un 31% Igaunijā) nav domājuši par risinājumiem tālākai rīcībai ar savu mantojumu.

Par mantojuma kārtošanu ir aizdomājušies vai viņiem jau ir padomā kādi konkrēti risinājumi 49% no visiem respondentiem Latvijā, 42% Lietuvā un 37% Igaunijā. Turīgāko un vecāka gada gājuma iedzīvotāju segmentā šādu atbildi ir sniedzis lielāks respondentu skaits – 52% no tiem Igaunijā, 62% Lietuvā un 65% Latvijā.

Atbildot uz jautājumu par reālo rīcību, tikai 10% no visiem Baltijas iedzīvotājiem jau ir juridiski atrisinājuši ar mantošanu saistītos jautājumus (Lietuvā – 8%, Latvijā – 11%, Igaunijā – 10%). Turīgāko iedzīvotāju segmentā šis rādītājs ir augstāks - 20% no turīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, 17% Igaunijā un 17% Lietuvā mantojuma jautājums ir atrisināts.

SEB Private Banking vadītāja Latvijā Aija Miķelsone: "25 neatkarības gados 300 turīgākie Baltijas valstu iedzīvotāji ir akumulējuši aktīvus aptuveni 16 miljardu eiro vērtībā, kas ir pielīdzināms tādu starptautisko uzņēmumu kā Vodafone vai Volvo tirgus vērtībai. Ja neaizdomājamies par tālāku šo līdzekļu nodošanu, sakārtojot mantošanas tiesības, pastāv risks, ka attiecīgās situācijās šie līdzekļi varētu tikt iesaldēti, ierobežojot iespējas, tos efektīvi pārvaldīt. Redzam, ka aizvien turpinās dažādas ar mantojuma lietām saistītas tiesu prāvas, kas bieži vien aizņem ilgu laiku un būtiski sarežģī attiecības starp mantiniekiem. Tādēļ ir svarīgi jau savlaicīgi parūpēties, lai šīs lietas būtu pārdomātas un sakārtotas."

Kad cilvēki domā par mantošanas lietām, nodokļi ir svarīgākais aspekts, kas uztrauc Baltijas valstu iedzīvotājus, pieņemot, ka tie varētu samazināt mantojuma kopējo vērtību. Igaunijas iedzīvotājus nodokļu jautājums uztrauc visvairāk – 44%. Nedaudz mazāk par to raizējas Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji – attiecīgi 43% un 39% iedzīvotāji. Iedzīvotājus arī uztrauc potenciālie strīdi starp mantiniekiem (Igaunijā - 33%, Latvijā – 32% un Lietuvā – 29%).

"Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji sāk apdomāt mantojuma lietu kārtošanu, kad viņi kļūst vecāki, vai, ja viņiem pieder lielāki īpašumi. Ja mēs sadalām datus pēc ienākuma lieluma, kritiskākais jautājums katram trešajam Baltijas iedzīvotājam sabiedrības turīgākajā grupā ir strīdi starp mantiniekiem un mantinieku nespēja pārvaldīt īpašumu. Tikai tad seko nodokļu jautājums. Vērtējot klientu vajadzības un esošo situāciju, kad mantošanas jautājums nav starp prioritātēm, SEB banka, izstrādājot jaunus risinājumus, veltīs pastiprinātu uzmanību mantošanas jautājumiem visās trīs Baltijas valstīs," norāda A.Miķelsone.

* Pētījumu veica SEB banka sadarbībā ar mediju aģentūru Mindshare visās trīs Baltijas valstīs 2015. gadā. Tajā piedalījās 1788 respondenti. Akumulēto aktīvu apjomu Baltijā SEB aprēķinājis, balstoties uz publisko informāciju, kā, piemēram, bagātāko cilvēku topi katrā no Baltijas valstīm.