Bruto algas aprēķins veikts, pieņemot, ka ar nodokli neapliekamais diferencētais minimums mēnesī ir 0 – 200 EUR algai līdz 1000 EUR. Algām no 1000 EUR neapliekamais minimums ir 0, darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 11%, iedzīvotāju ienākuma likme dažādu ienākumu līmeņiem – 20%, 23% un 31,4%. Personai nav apgādājamo un netiek piemēroti citi atvieglojumi.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem noteikts šāds ienesīgums:
- Līdz pensijai mazāk nekā 10 gadi: 0,5% (zems ieguldījumu risks)
- Līdz pensijai 10 – 20 gadi: 1,5% (vidējs ieguldījumu risks)
- Līdz pensijai vairāk nekā 20 gadi: 2% (augsts ieguldījumu risks)
Privātās pensijas uzkrājumiem noteikts šāds ienesīgums:
- Līdz pensijai mazāk nekā 10 gadi: 1,5% (vidējs ieguldījumu risks)
- Līdz pensijai vairāk nekā 10 gadi: 2% (augsts ieguldījumu risks)
Prognozētais pensijas apmērs tiek rēķināts, pieņemot, ka persona uzsāks pensijas saņemšanu, sasniedzot valsts noteikto pensionēšanās vecumu vai vēlāk. Prognozēto uzkrājumu aprēķinā tiek pieņemts, ka darba gaitas tika uzsāktas no 19 gadu vecuma, saņemot minimālo mēneša darba algu.
Aprēķinā pielietotais pensiju 1. līmeņa indeksācijas koeficients ir 1. Tas nozīmē, ka algas pieauguma iemaksu palielināšanas efekta rezultātā tiek nosegta inflācijas ietekme. Piemēram, gada vidējā inflācija valstī ir 2% un bruto algas pieaugums gadā 2%.
Ja pensijas apmērs pārsniedz ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu (250 EUR), no tās tiek ieturēts Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensiju 3. līmeņa kapitāla pieaugumam tiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis ar likmi 20%.
Ja persona pensiju 2. līmenī ir iesaistījusies brīvprātīgi, tiek pieņemts, ka pievienošanās notikusi pensiju 2. līmeņa izveidošanās brīdī - 2001. gada 1. jūlijā.
Pensiju 1. un pensiju 2. līmeņa iemaksu sadalījums (% no bruto algas)
| Iemaksu sadalījums | 2014. | 2015. | 2016. | 2017. un tālāk |
|---|---|---|---|---|
| 1. līmenis | 16% | 15% | 14% | 14% |
| 2. līmenis | 4% | 5% | 6% | 6% |
Prognozētā vēsturiskā pensiju uzkrājuma aprēķināšana
- Prognozētā vēsturiskā pensiju uzkrājuma aprēķināšanā tiek izmantoti šādi vēsturiskie dati:
- Pensiju 1. līmeņa indeksi.
- Vidējā bruto alga Latvijā.
- Minimālā bruto alga Latvijā.
- Vēsturiskais pensiju 1. un pensiju 2. līmeņa iemaksu sadalījums.
- Pensiju 2. līmeņa vidējais ienesīgums.
Aprēķinātā bruto alga tiek salīdzināta ar pašreizējo vidējo bruto algu gadā. Ja aprēķinātā šī brīža bruto alga ir lielāka nekā vidējā bruto alga valstī, tad tiek pieņemts, ka persona ir uzsākusi darba gaitas ar vidējo bruto algu valstī attiecīgajā laika periodā. Ja darba gaitas ir uzsāktas pirms 1996. gada, tad aprēķins tiek veikts par periodu, sākot no 1996. gada. Pieņemts, ka bruto alga ir palielinājusies proporcionāli katru gadu, sasniedzot pašreizējo norādīto darba algu. Savukārt, ja personas norādītā bruto alga ir mazāka par vidējo bruto algu valstī, tad tiek pieņemts, ka iepriekšējos laika periodos alga ir saglabājusi pašreizējo proporciju pret vidējo bruto algu valstī, bet tā nav bijusi mazāka par minimālo bruto algu valstī. Iedzīvotājiem, kuru ienākumi bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai par laika posmu no 1996. līdz 1999. gadam, nosakot vecuma pensiju, netiek izmantota individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī noteiktajā laika periodā.
