Kibernoziedznieki pilnveido savas prasmes un naudu no uzņēmumiem vai iedzīvotājiem var izvilināt pat pilnīgi ierastu darbību laikā. Piemēram, ja rīkosieties neuzmanīgi, maksājot rēķinus par pakalpojumiem vai precēm, patiesībā varat papildināt krāpnieku kontus.
Noziedznieki izmanto sociālo inženieriju, lai apkrāptu uzņēmumus un jūs samaksātu naudu nevis tām personām vai uzņēmumiem, kuriem tā pienākas, bet gan krāpniekiem. Šis krāpšanas veids ir saistīts ar faktūrrēķiniem.
Parasti blēžiem šādā veidā izkrāpt naudu izdodas tad, ja klientam tiek izsūtīti neīsti rēķini un viņš tos samaksā.
Kā tas strādā
Kibernoziedznieki „iesmērē”, neīstos rēķinus, izmantojot krāpniecību. Visbiežāk uzņēmumā vēršas persona, kura uzdodas par uzņēmuma pārstāvi. Šī persona uz e pastu vai pa tālruni palūdz, lai uzņēmums maina turpmāko faktūrrēķinu datus, un norāda nevis piegādātāja vai kreditora konta numuru, bet gan savu.
Tādējādi, apmaksājot šādu rēķinu, uzņēmums papildina krāpnieku kabatas, bet partneriem paliek parādā, tādējādi radot sev dubultu kaitējumu.
Kā aizsargāties
Aizsargāties no šī krāpniecības veida nav grūti, ja uzņēmuma darbinieki ievēros skaidrus rēķinu samaksas noteikumus un procedūras. Galvenais — uzņēmumam jānodrošina, lai darbiniekiem būtu zināms šāds krāpniecības veids.
Paskaidrojumi, kādēļ piemērojamas attiecīgas rēķinu samaksas procedūras, veicina darbinieku apzinīgumu un, saskaroties ar iespējamu krāpniecības mēģinājumu, ļauj viņiem to atpazīt.
Vēlams, lai uzņēmumā būtu ieviestas arī procedūras, kas palīdz pārbaudīt maksājuma lūgumu likumību. Tādējādi ievērojami samazinās noziedznieku iespēja izkrāpt naudu, jo viņiem ikreiz būs jāpierāda, ka viņi ir uzņēmuma piegādātāji, kreditori, partneri u. tml.
Krāpnieki spēj izkrāpt naudu ar viltotiem faktūrrēķiniem tikai tad, ja zina, ar kādiem piegādātājiem un partneriem uzņēmums sadarbojas. Tāpēc izvērtējiet, kādu informāciju par saviem partneriem esat publiskojuši un vai to ir iespējams izmantot krāpnieciskas shēmas radīšanai. Nodrošiniet, lai darbinieki nepubliskotu informāciju par uzņēmuma partneriem. Ja krāpnieki nezina, ar kādiem partneriem uzņēmums sadarbojas, iespējamība, ka viņi uzdrošināsies mēģināt jūs apkrāpt, ir daudz mazāka.
Neatklājiet datus
Veiksmīga krāpniecisku darbību novēršana tomēr nav atkarīga tikai no uzņēmuma. Vērīgiem un apzinīgiem jābūt arī tā darbiniekiem. Tāpēc jāpārbauda katrs kreditora lūgums mainīt rēķinu datus.
Saņemot šādu lūgumu pa e pastu un pārbaudot tā patiesumu, nesazinieties ar vēstulē norādītajām kontaktpersonām. Krāpnieki būs snieguši jums nepatiesus datus, tāpēc, sazinoties ar e-pastā norādītajām kontaktpersonām, jūs kontaktēsieties ar noziedzniekiem. Labāk ir izmantot uzņēmuma tīmekļa vietnē vai agrākajā sarakstē ar uzņēmumu norādīto kontaktinformāciju.
Ja partneruzņēmums izraksta rēķinus bieži, jānoskaidro pastāvīgā kontaktpersona, ar kuru komunicēt samaksas jautājumos. Tādā gadījumā neradīsies juceklis un neskaidrības, kā arī būsiet droši, ka lūgums mainīt rēķina datus atbilst patiesībai.
Ja maksājums pārsniedz noteiktu summu, precīzi ievērojiet bankas konta un saņēmēja apstiprināšanas procedūras. Piemēram, pirms liela rēķina samaksas, sazinieties ar naudas saņēmēju, tādējādi pārliecinoties, ka jūsu rīcībā ir patiesi uzņēmuma rekvizīti un nauda sasniegs saņēmēju. Varat izmantot arī videozvanu — tas ir īpaši lietderīgi tad, ja esat jau agrāk tikušies ar uzņēmuma pārstāvjiem.
Pēc rēķinu samaksas vienmēr informējiet par to saņēmēju. Norādiet partnerim bankas, uz kuru pārskaitījāt naudu, nosaukumu un pēdējos četrus konta numura ciparus, lai pārliecinātos, ka esat pārskaitījis naudu pareizajam adresātam.
Tomēr svarīgākais ir neatklāt datus par savu darba vietu, nevienam nestāstīt, ar kādiem piegādātājiem sadarbojaties vai kam uzņēmums pārskaita lielas naudas summas. Konfidenciālu informāciju ir grūtāk izmantot krāpnieciskos nolūkos.
