Interneta krāpnieki izvēlas arvien rupjāku taktiku upuru “apstrādāšanā” – banku klienti apstiprina maksājumus ar Smart-ID, domājot, ka viņu vārdā tiek veiktas investīcijas. Taču patiesībā upuris tiek izmantots kā tranzītkonts krāpnieciski iegūtas naudas pārskaitīšanā, tādējādi kļūstot par krāpnieku līdzdalībnieku.
Krāpnieks darbojas upura internetbankā
Viena no krāpnieku izmantotajām metodēm ir ievilināt upurus ar viltus ieguldījumu shēmām. Piemēram, blēžiem nereti mēdz izdoties pa telefonu pārliecināt upuri, ka viņam ieguldījumu platformā izveidojies ievērojams uzkrājums, ko tagad nepieciešams ieguldīt tālāk.
Tad krāpnieki ieskaita upura kontā citviet krāpnieciski iegūtu naudu, sāk pieslēgties viņu internetbankai, un pa telefonu aicina apstiprināt visas viņu veiktās darbības ar Smart-ID.
Rezultātā krāpnieki ne tikai iekļūst upura internetbankā, bet var arī palielināt maksājumu limitus. Tad upuris, domājot, ka tiek veikts ieguldījums, ar Smart-ID apstiprina arī krāpnieku ieskaitītās naudas tālāku pārskaitīšanu, būtībā kļūstot par līdzzinātāju krāpnieciskā shēmā.
Cita krāpnieku piekopta metode ir izlikties par bankas darbiniekiem. Piemēram, banku klienti mēdz saņemt zvanus, kuros it kā bankas darbinieks brīdina, ka šobrīd krāpnieki mēģina pārskaitīt naudu no viņu konta. Savukārt vienīgais glābiņš krāpnieku apturēšanā ir papildu drošības uzstādīšana kontam – upuris nosauc gan internetbankas lietotāja vārdu, gan personas kodu, gan apstiprina pieslēgšanos ar Smart-ID. Tādējādi viltvārži atkal iegūst pieeju upura internetbankai un var veikt naudas pārskaitījumus.
Pieejas datus nevienam nedrīkst izpaust
Lai arī cik izdomas bagāti būtu krāpnieki, pamatprincips savas naudas pasargāšanā no svešām rokām ir elementārs – internetbankas pieejas datus nedrīkst izpaust nevienam. Pat ne savai bankai, Valsts policijai un citām iestādēm.
"Neviena iestāde nedrīkst pieprasīt, lai jūs atklātu savus internetbankas lietotāja datus. Krāpnieki var jums zvanīt, izliekoties par policijas darbiniekiem vai baņķieriem, lūgt nosaukt savu lietotāja informāciju, bet jūs nedrīkstat nevienam to izpaust," uzsver SEB bankas kiberdrošības eksperts Oskars Blumbergs.
Tāpat jāuzmanās brīžos, kad kāds lūdz jums lejupielādēt datorā vai telefonā dažādas investīciju lietotnes. Labākajā gadījumā tās jums vienkārši demonstrēs viltus informāciju par jūsu veikto ieguldījumu ienesīgumu, bet sliktākajā gadījumā krāpnieki šo programmatūru var izmantot, lai gūtu pieeju jūsu ierīcēm.
Plašāk par to, kā krāpnieki ar milzīgas peļņas solījumiem savos slazdos ievilina upurus, varat uzzināt rakstā “No desmitkāršas peļņas solījumiem līdz parādu jūgam – kā atpazīt krāpniekus”.
