Medijus arvien biežāk pāršalc stāsti par labticīgiem cilvēkiem, kas, uzticoties svešinieku solījumiem par milzīgas peļņas iespējām bez jebkāda riska, neapdomīgi iesaistās dažādās finanšu shēmās. Apkopojam padomus, kas palīdzēs atpazīt krāpniekus un nosargāt savas finanses.
Krāpnieku shēma ir gaužām vienkārša – ar vieglas peļņas solījumiem apvārdot cilvēkus, mudinot viņus atvērt norēķinu kontus virtuālās interneta finanšu pārvaldīšanas platformās. Redzot, cik sākumā strauji “aug” šķietami nelielais ieguldījums, cilvēki investē arvien lielākas summas.
Taču brīdī, kad persona vēlas nopelnīto naudu izņemt, sākas dažādas problēmas. Piemēram, jāiemaksā vairāki tūkstoši eiro par komisijas maksu, dažādu nodokļu segšanu vai peļņas procentiem brokerim. Draudot, ka nemaksāšanas gadījumā ieguldītājs zaudēs pilnīgi visu, krāpnieki ievilina labticīgos cilvēkus nebeidzamā ritenī.
Zvans no nezināma numura
Ar īpašu piesardzību jāizturas pret zvanītājiem no nezināmiem numuriem, kuri dēvē sevi par “finanšu speciālistiem”, “brokeriem” vai “profesionāliem ekspertiem”. Krāpnieki visbiežāk runā krievu valodā, bet retāk arī angļu mēlē. Valsts policija līdz šim nav reģistrējusi gadījumus, kad ļaunprāši potenciālos upurus uzrunātu latviski, taču neizslēdz iespējamību, ka tas varētu notikt.
Krāpnieki ir bruņojušies ar pacietību – nereti iedzīvotāji zvanus saņem vairākkārt un no dažādiem numuriem. Zvans var pienākt gan no Latvijā reģistrēta telefona numura (sākas ar kodu +371), gan no ārzemju numuriem, piemēram:
- Lielbritānijas (+44);
- Igaunijas (+372);
- Lietuvas (+370);
- Itālijas (+39);
- Austrālijas (+61);
- Beļģijas (+32);
- Vācijas (+49);
- Rumānijas (+40);
- Nīderlandes (+31);
- Portugāles (+351).
Ja potenciālais ieguldītājs piekrīt turpmākai komunikācijai, krāpnieki aicina pārvirzīt sarunu uz dažādām saziņas programmām, piemēram, “Skype” un “WhatsApp”. Viltus brokeri regulāri sazinās ar ieguldītāju, informējot viņu par peļņu, iesakot turpmāko investīciju plānu, kā arī kopumā mēģinot radīt uzticību.
Zvans pa telefonu nav vienīgais veids, kā šādi krāpnieki meklē upurus. Sociālajos tīklos atrodamas arī mājaslapas un konti, kas vilina ieguldītājus ar tādiem atslēgvārdiem kā “drošas bezmaksas investīcijas”, “pilnībā privāti konti”, “100% droša peļņa”, “nekāda riska”, “piecdesmitkārša peļņa” un citām uzmanību piesaistošām frāzēm. Atgādinām, ka investēšanā vienkārši nemēdz būt simtprocentīgu garantiju.
Nelicencētās platformas – neaizsargāti ieguldījumi
Pirms pieņemt lēmumu par finanšu ieguldīšanu, noteikti jāpārliecinās, vai konkrētais uzņēmums ir licencēts un tiesīgs strādāt Latvijas teritorijā. Šis apstāklis ir būtisks, jo valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri ieguldījumus veikuši licencētu tirgus dalībnieku piedāvātajos pakalpojumos.
Licencētu pakalpojumu sniedzēju pienākums ir informēt ieguldītājus par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu. Turpretī nelicencētie pakalpojumu piedāvātāji visbiežāk nesniedz ieguldītājiem pilnu informāciju, proti, uzskaita tikai potenciālos ieguvumus, bet riskus nepiemin.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā ir pieejams saraksts ar Latvijā licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Komisija mājaslapā arīdzan publicē brīdinājumus par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem. Der ielūkoties arī Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) mājaslapā, kura publicē brīdinājumus par organizācijas dalībvalstīs fiksētajiem nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem.
Jāsargā bankas kartes un pase
Valsts policija brīdina, ka krāpnieki mēdz pieprasīt, lai ieguldītāji savās viedierīcēs instalē attālinātas piekļuves programmatūru. Tādējādi trešās personas iegūst piekļuvi upuru ierīcēm un var veikt dažādas ļaunprātīgas darbības.
Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt citām personām attēlus ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem. Krāpnieki šādi iegūst visu nepieciešamo informāciju, lai varētu izmantot jūsu kontā esošos līdzekļus.
Bankas kartes informācija var nokļūt negodīgās rokās arī tad, ja kartes informācija tiek ievadīta nedrošā tīmekļa vietnē, kā arī veicot pirkumu no publiska datora vai brīvpieejas Wi-Fi tīkla.
Plašāk par to, kā atpazīt drošas tīmekļa vietnes un pasargāt savu naudu, iepērkoties internetā, lasiet rakstā “7 padomi drošiem pirkumiem internetā”.
Kā rīkoties apkrāpšanas gadījumā
Diemžēl, ja naudas pārskaitījumi trešajām personām, kas izrādījušies krāpnieki, veikti labprātīgi, bankas iespējas palīdzēt ir ierobežotas. SEB bankas krāpniecisko darījumu novēršanas sistēmas palīdz konstatēt neregulārus maksājumus, piemēram, ja kāds Latvijas iedzīvotājs pēdējos 10 gadus visbiežāk veicis nelielus maksājumus vien tuvējos veikalos, bet pēkšņi viņa kontā no ārvalstīm tiek rezervēta apjomīgāka summa.
Taču šī sistēma neattiecas uz gadījumiem, kad krāpnieka “apvārdotais” klients pats iniciē un apstiprina maksājumus. Šādās situācijās palīdzēt varēs vienīgi Valsts policija.
Vai pilnīgi visas investīcijas ir riskantas?
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš neslēpj, ka pilnīgi drošu investīciju nav. Ar investīcijām gandrīz vienmēr ir saistīti šādi riski:
Netieši saistītie riski, piemēram, izmaiņas nodokļu likumos, kā arī dažādi notikumi uz politiskās un ekonomiskās “skatuves”.
Darījuma partnera kredītrisks. Darījuma partneris var krāpties vai slēpt savus patiesos nolūkus, piemēram, neatdodot solīto peļņu. A. Lāriņš iesaka sadarboties tikai ar Latvijā licencētiem uzņēmumiem, bet investīcijas ārzemēs veikt valstīs, kur ir sakārtota investīciju vide un darbojas uzraugs, kas izsniedz licences un seko līdzi tirgus dalībniekiem.
Diemžēl neviens uzņēmums nav pasargāts no bankrota, tāpēc A. Lāriņš aicina pievērst uzmanību tam, kas ir partneris – naudas glabātājs vai starpnieks. Proti, ja partneris klientu vērtspapīrus glabā atsevišķi no saviem aktīviem, tad, rodoties problēmām, vērtspapīrus var pārvest citam partnerim.
Tirgus risks. Šis risks ir saistīts ar cenu un procentu likmju izmaiņām. “Neviens nevar prognozēt, kuru vērtspapīru cena kāps. Ja kādam ir šāda informācija, tad viņš ir vai nu gaišreģis, vai arī viņam ir “iekšējā informācija”, kuras izpaušana ir krimināli sodāma. Solījumi daudz nopelnīt visbiežāk ir tukši, jo tirgus cenu uzvedība nav paredzama un ne vienmēr atkārto to, kas ir noticis iepriekš. Bet, protams, var mēģināt uzminēt,” skaidro A. Lāriņš.
Likviditātes risks. Jebkuras investīcijas vērtību nosaka nevis vēsturiskais, bet gan aktuālais piedāvājums, pieprasījums un apstākļi. Pat ar labām investīcijām jūs varat nonākt situācijā, kad tirgū nav neviena pircēja, kas ļautu jums investīciju pārvērst naudā.
Operacionālais risks. Šo risku rada cilvēki un viņu pieļautās kļūdas. Tās var atgadīties, gan nepievēršot uzmanību visai informācijai par konkrēto investīciju, gan arī darījuma slēgšanas brīdī vienkārši ievadot datorā nepareizus ciparus. Līdztekus nejaušām kļūdām pastāv arī ļaunprātīga rīcība, kas ir sodāma, piemēram, klientam nepiemērotu investīciju risinājumu ieteikšana.
Juridiskais risks. A. Lāriņš atgādina, ka vienmēr jāpievērš uzmanība tam, kādos tirgos jūs darbojaties, kādos produktos investējat un kāda ir tirgus regulācija. Līgumos vienmēr jāizlasa arī “maziem burtiņiem” rakstītajam. Tāpat ieteicams pārlasīt visas izmaiņas līguma noteikumos (terms and conditions), nevis automātiski tām piekrist.
