Ja savulaik krāpnieki ar saviem upuriem komunicēja tikai svešvalodās, pēdējā laika tendences liecina, ka ļaundari izkopuši latviešu valodas prasmes. Viltvāržu rakstītajās īsziņās un e-pastos iezogas salīdzinoši maz valodas kļūdu, tāpēc atšķirt viltus ziņu no patiesas kļūst arvien sarežģītāk. Turklāt latviešu valodu tie izmanto arī sarunās ar upuriem.
“Jau kādu laiku varam novērot, ka teksti, ko klienti saņem no krāpniekiem īsziņās vai e-pastos, kļūst arvien pareizāki, kļūdu mazāk, formulējumi atbilstošāki. Tāpēc atpazīt tos ir arvien grūtāk – jāpievērš īpaša uzmanība gan sūtītāja adresei, gan saitei, kas parasti ir iekļauta tekstā. Savukārt, pēdējās nedēļās sākām saņemt informāciju no klientiem, ka arvien biežāk arī zvanītāji sarunās ar potenciāliem upuriem izmanto latviešu valodu,” novērojumos dalās SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Pēdējā laikā izplatītākā krāpnieku shēma ir šāda:
- Zvanītājs stādās priekšā kā oficiālas organizācijas pārstāvis, piemēram, Valsts policijas vai Latvijas Bankas, vai kādas komercbankas darbinieks.
- Zvanītājs informē, ka klienta dati ir tapuši zināmi trešajām personām un klienta naudas līdzekļi šobrīd nav drošībā.
- Lai izvairītos no naudas līdzekļu pazaudēšanas, zvanītājs aicina klientus vai nu pašiem veikt pārskaitījumu uz “drošāku kontu”, vai nu sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai zvanītāji paši veiktu maksājumus klienta vārdā.
- Tāpat zvanītājs var aicināt izņemt summu skaidrā naudā, lai vēlāk to nodotu “apdrošinātāja” vai “policijas kurjera” rokās, aizbildinoties, ka situācija ir nopietna un slepena, un par šo zina tikai neliels iesaistīto personu loks. Protams, tiek solīts, ka cilvēks atgūs gan savus naudas līdzekļus, gan arī visus it kā nozagtos bankas pieejas datus.
“Ar ko tas beidzās – nav jāskaidro!” turpina M. Pelcis, akcentējot, ka oficiālo organizāciju pārstāvji (bankas, Valsts policija, Latvijas Bankas pārstāvji un citi) telefonsarunas laikā nekad neprasa veikt maksājumus uz zvanītāju norādītiem kontu numuriem vai arī izpaust savus internetbankas pieejas datus vai kartes datus. Un pilnīgi noteikti oficiālo iestāžu darbinieki nelūgs cilvēkiem izņemt un kādam nodot skaidru naudu.
“Aicinām banku klientus būt vērīgiem, neiesaistīties sarunās ar zvanītajiem, ja ir aizdomas, ka tie var būt krāpnieki, droši pārtraukt sarunu un šaubu gadījumā pašiem sazināties ar organizāciju vai savu banku, zvanot uz oficiālo numuru. Turklāt svarīgi pašam sastādīt numuru, nevis atzvanīt uz to telefona numuru, no kura saņemts ienākošais zvans, pat ja numurs rādās kā piederošs policijai, bankai vai kādai citai iestādei. Savukārt, lai sekotu līdzi konta stāvoklim, aicinām uzstādīt telefonā bankas mobilo lietotni un ieslēgt paziņojumus par ienākošiem un izejošiem maksājumiem – tie ir bezmaksas un palīdz laicīgi pamanīt, ja kontā notiek nesankcionētas darbības,” noslēdz eksperts.
