Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad. No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.
Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī
Aktuālie dati rāda, ka finanšu krāpnieku aktivitāte un izmantoto risinājumu klāsts sasniedz kritiskus apmērus. 2023. gadā (11 mēnešos) četru lielāko banku klientiem izkrāpti 11,3 miljoni eiro, – šie ir gadījumi, kad aizdomīgos maksājumus ir apstiprinājuši klienti paši. Izplatītākie krāpšanas veidi ir dažādi investīciju krāpšanas veidi un telefonkrāpšana. Kopumā ir runa par vairāk nekā 7000 krāpšanas gadījumu, savukārt vēl 12 000 krāpšanas mēģinājumu tika novērsti, pateicoties finanšu darījumu monitoringa sistēmām bankās, pasargājot klientus no vēl 8,5 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Krāpšanas gadījumu skaits un izkrāptās naudas summa pieaug no gada uz gadu, pēdējā laikā sasniedzot vidēji 1 miljonu eiro ik mēnesi.
Šobrīd aktuālās finanšu krāpšanas shēmas ir savdabīgs fenomens sabiedrībā, kas norāda uz zemu sabiedrības uzticēšanās līmeni, ierobežotu finanšu pratību un deformētu kritisko domāšanu. No vienas puses, – neuzticamies politiķiem, valdībai, medijiem, bankām un viens otram. Taču, no otras puses, uzticamies aizdomīgiem piedāvājumiem, kas sola ātru un vieglu peļņu. Atslēgas vārdi šeit, manuprāt, ir “ātru” un “vieglu”, – vāja izpratne par finanšu tirgu funkcionēšanu un to, kā vispār var nopelnīt, ļauj krāpniekiem veiksmīgi realizēt shēmas, izmantojot cilvēku naivumu. Jāņem vērā arī informatīvais fons, viltus ziņu izplatība un pēdējo gadu satricinājumi. Gan Covid-19 laiku, gan Krievijas karu Ukrainā raksturo masīvas dezinformācijas kampaņas, kas sašķobījušas cilvēku spēju atšķirt melīgu informāciju no patiesas. Šis ir labs fons manipulatoriem, turklāt ne tikai finanšu jomā vien.
Manipulāciju pārnese no naudas uz cilvēku prātiem
Viena no bīstamākajām izpausmēm finanšu krāpnieku shēmās ir mākslīgā intelekta (MI) ienākšana mūsu saziņā, – gan rakstos, gan cita veida komunikācijā. Jāņem vērā, ka MI programmu mērķis ir simulēt un aizstāt cilvēka veiktās darbības, lai panāktu augstāku produktivitāti. Tāpēc krāpnieku rokās ir nonākuši rīki, kas ļauj manipulēt tik apjomīgi un dziļi, ka manipulācija kļūst aizvien grūtāk atpazīstama. Telefona klausulē skan pazīstama cilvēka balss, mūs informē par policijas iesaisti un kādām izmeklēšanas darbībām, uz e-pastu vai WhatsApp saņemam tekstu, kas izskatās pēc autentiska dokumenta utt. Šādu gadījumu ir aizvien vairāk un savā ikdienā redzam, ka šī manipulācija noved pat līdz tam, ka telefonsaruna ar it kā policijas pārstāvjiem, beidzas ar to, ka klients ieliek aploksnē maksājumu karti kopā ar PIN-kodu un nodod nepazīstamai personai, kura uzdodas par policijas pārstāvi šķietamas izmeklēšanas veikšanai. Citkārt cilvēki ir gatavi izņemt skaidru naudu, lai ieguldītu to kādās finanšu shēmās, kas sola pasakainu atdevi. Pamanot ko aizdomīgu, mēs proaktīvi uzrunājam klientus, brīdinām par draudiem, taču bieži vien cilvēki ir tā “apstrādāti”, ka racionālos argumentos neieklausās.
Riski arī valsts drošībai – sabiedrības vājināšana un polarizēšana
Sociālo tīklu laikmetā auditorijas sasniedzamība ir kļuvusi tik vienkārša kā nekad. Ja to apvieno ar prasmīgo, MI tehnoloģiju izmantojošo, manipulatoru vienā pusē un lētticīgu cilvēku otrā, iegūstam patiešām bīstamu ieroci. Finanšu krāpšana te var kļūt par mazāko ļaunumu, jo šāds ierocis ir pavēršams arī pret lojalitāti valstij un izmantojams, lai sabiedrību informatīvi izolētu, sanaidotu, vairotu paniku un maldinātu. Tas noteikti ir arī valsts drošības jautājums, tāpēc jādara viss iespējamais, lai atvērtu cilvēkiem acis, proti, izglītotu par viltus informāciju, par krāpnieku shēmām, par to, kā atšķirt melus no patiesas informācijas, un, kā šādos gadījumos rīkoties. Ņemot vērā, ka krāpniekiem ir nepieciešama personiska informācija par konkrēto cilvēku (draugu loks, nodarbošanās, hobiji utt.), ir nopietni jāapsver, cik lielu savas privātās telpas daļu esam gatavi atvērt publiskai apskatei sociālajos tīklos.
Svarīgi saprast, ka finanšu krāpšanas izplatība būs grūti apturama, rīkojot tikai informatīvas kampaņas vai par to enerģiski runājot. Ir vajadzīga plaša un proaktīva rīcība no valsts, finanšu un IKT nozarēm gan domājot par preventīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, gan izglītojot sabiedrību. Ņemot vērā, ka krāpšanas metodes ir ērti pielāgojamas jebkādas informācijas manipulācijai un rīcības provocēšanai sabiedrībā, šim jautājumam jābūt drošības iestāžu dienas kārtībā. Valstiskā mērogā ir jāturpina stiprināt sadarbība starptautiskā līmenī, lai mēs savlaicīgi spētu sagatavoties sagaidāmajiem uzbrukumiem.
Tomēr visdrošākā aizsardzība pret maldināšanu un naudas izkrāpšanu būs mūsu pašu spēja adekvāti novērtēt to, ko, kad un kā mums cenšas iestāstīt “nesavtīgi” svešinieki, kuri parasti izliekas par kvēliem mūsu interešu aizstāvjiem.
