Ko darīt ar saplēstiem eiro? Kuras naudaszīmes vilto visbiežāk? Vai latus joprojām var samainīt? Cik maksā sīknaudas maiņa? Vai pārdevējam obligāti jāņem jebkura nauda? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda un Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Ne velti bankas uzsver, cik droši un vērtīgi ir saņemt un maksāt nevis ar skaidru naudu, bet gan izmantot bezskaidras naudas norēķinus: maksājumus ar karti, ar pārskaitījumu utt. Lai arī skaidra nauda vienmēr saglabās savu lomu kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklis, tomēr tā var radīt arī kreņķus: naudu var nozagt un iztērēt, banknotes var saplīst, un, pats trakākais, negribot maciņā var nonākt arī viltota nauda. Lūk, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par naudu.
Latu maiņa
Vai vēl var samainīt latus pret eiro?
Ja savās mājās atrodi kādu latu banknoti vai monētu, to apmainīs pret eiro Latvijas Bankā. Ja īsi pēc eiro ieviešanas Latvijā latus pret eiro varēja samainīt daudzās vietās, tostarp komercbanku filiālēs un pasta nodaļās, tagad to var izdarīt nacionālās jeb Latvijas Bankas kasēs, kas atrodas Rīgā un Liepājā. Rīgā kase atrodas K.Valdemāra ielā 1B un strādā pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no 8.30 līdz 17.30, bet piektdienās no 8.30 līdz 16.15. Liepājā kase atrodas Teātra ielā 3 un strādā darbdienās no 9 līdz 15 ar pārtraukumu no 12 līdz 12.45. Labā ziņa: latus pret eiro mainīs vienmēr – ja šādas naudaszīmes atradīs mūsu mazbērni, arī tās varēs atnest uz Latvijas Banku un apmainīt pret eiro.
Vai par latu maiņu pret eiro jāmaksā komisijas maksa?
Nē, Latvijas Bankā par latu maiņu pret eiro komisijas maksa nav jāmaksā, maiņa notiek un notiks pēc oficiālā maiņas kursa – 0,702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka 1 lats atbilst 1,42 eiro.
Bojāta nauda
Ko darīt ar aprakstītu, saplēstu vai mazgājot sabojātu naudu?
Visdrošāk bojātās banknotes, ja tās pretī neņem veikalnieki, nest uz Latvijas Bankas kasi. Ja naudaszīme būs īsta, to bez maksas apmainīs pret jaunu eiro naudaszīmi, turklāt tas attiecas arī uz bojātām latu banknotēm un monētām. Citu valstu bojātas naudaszīmes Latvijas Banka nemaina – tās jāmaina attiecīgajā valstī.
Bojātas eiro banknotes Latvijas Bankā apmainīs tad, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, banknošu atlikušais lielums pārsniedz 50 procentus no veselas banknotes lieluma – to kasieris bankā pārbauda ar īpašiem trafaretiem. Savukārt banknotes, kuru atlikušais lielums ir 50 procenti vai mazāks no veselas banknotes lieluma, maina vienīgi tad, ja cilvēks var pierādīt, ka iztrūkstošās daļas ir iznīcinātas. Piemēram, uz banku atnesot apdegušas banknotes, no kurām saglabājusies tikai trešdaļa, ja līdzi ir izziņa no Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta par mājās notikušu ugunsgrēku. Tāpat banka maina arī saplēstas un salīmētas banknotes, bet arī tām jābūt vismaz 51% no banknotes lieluma. Piemēram, ja banknote pārplēsta uz pusēm, to var pārlīmēt ar caurspīdīgu līmlenti un droši nest uz banku. Savukārt gadījumos, ja banknote saplēsta vairākās daļās, salīmēta, bet kādas daļas tomēr trūkst, bankas speciālists vērtēs, vai banknotes maiņa atbilst noteikumiem.
Latvijas Banka maina arī bojātas eiro monētas, ja tās ir nolietojušās vai cietušas kādā negadījumā (piemēram, ugunsgrēks, nelaimes gadījums u. tml.). Cilvēkam, kurš vēlas samainīt negadījumā cietušās monētas, ir jāiesniedz bankai ticami pierādījumi, kas apliecina, ka tiešām noticis negadījums (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta izziņa, Valsts policijas izziņa utt.).
Dodoties mainīt bojātu naudu, vēlams paņemt līdzi dokumentus, jo Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt uzrādīt pasi vai personas apliecību (ID karti).
Būtiski zināt, ka nacionālā banka nemaina tīši bojātu naudu. Piemēram, ja naudu būs sagrauzis suns vai tā būs izmazgāta veļas mašīnā, ar naudaszīmju apmaiņu problēmu neradīsies. Savukārt, ja gribēsiet apmainīt tīši bojātu naudu, apmaiņu atteiks.
Ko tas nozīmē: tīši bojāta nauda?
Papīra nauda uzskatāma par tīši bojātu, ja tai apzināti izgriezti atsevišķi elementi vai fragmenti, ir bojāti drošības elementi vai uz naudas ir uzkrītoši uzraksti un reklāmas utt. Banknotes, kas ir bojātas pavisam nedaudz (piemēram, uz tām ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi), netiek uzskatītas par tīši bojātām, un to nominālvērtība tiek atlīdzināta.
Līdzīgi noteikumi ir arī par monētām. Par tīši bojātām monētām uzskatāmas, piemēram, monētas, kam ir atdalīts centrs un ārējā daļa, ja monētai izurbts caurums, tā ir krāsota vai pārklāta ar citu materiālu. Apmainīt pret derīgu monētu nevarēs arī tādu, kas apzināti pārveidota par suvenīra izstrādājumu vai rotaslietu (piemēram, laminēta, ar krāsu vai citu materiālu pārklāta monēta, par kulonu, krellēm, aproču pogu ar izurbtiem caurumiem pārveidota monēta).
Vai bojātu naudu var iemaksāt bankomātā?
Bankomāti ir aprīkoti ar īpašām programmām, kas stingri pārbauda, vai nauda nav bojāta vai viltota. Tikko bankomāts konstatē aizdomīgu bojājumu, tas naudu nepieņem. Naudu ar pavisam niecīgiem bojājumiem var izdoties iemaksāt arī bankomātā, bet ar stiprāk bojātu naudu jādodas uz banku.
Vai bojāto naudu varu nest uz kādu komercbanku vai norēķināties ar to tirdzniecības vietā?
Ja komercbankas filiāle piedāvā skaidras naudas darījumus un arī bojāto naudaszīmju maiņu, tad jā, bet obligāti tas komercbankām nav jādara. Visbiežāk šādos gadījumos tiek izmantota iespēja bojāto skaidro naudu iemaksāt savā norēķinu kontā, turklāt tas var būt maksas pakalpojums. Bankas speciālists, visticamāk, ņems vērā tieši tos pašus naudas novērtēšanas kritērijus kā Latvijas Banka. Līdzīgus bojāto banknošu un monētu pieņemšanas kritērijus izmanto arī tirdzniecības darbinieki: bojātu naudu pārdevējs var atteikties pieņemt.
Vai pircējs var atteikties ņemt bojātu naudu no pārdevēja?
Jā, pircējam ir tiesības atteikties pieņemt no pārdevēja bojātu naudu. Turklāt sevišķi vērīgiem jābūt dažādos privātos darījumos, jo tieši tur ir vislielākā iespējamība privātpersonai tikt pie bojātas naudas. Īpaši jāuzmanās no naudas, kas izskatās it kā aplieta ar tinti: ļoti iespējams, ka šī nauda ir zagta no bankomāta, jo bankomāti mēdz būt aprīkoti ar speciālām ierīcēm, kas naudu laupīšanas brīdī apšļāc ar nenomazgājamu krāsu.
Kur paliek bojātās naudaszīmes?
Visas bojātās eiro banknotes un apgrozības monētas izņem no apgrozības un iznīcina. Tās aizstāj ar jaunu un tīru naudu.
Viltota nauda
Ko darīt, ja makā nonākusi viltota naudaszīme?
Ja tas tiek pamanīts, viltotā naudaszīme jānes uz tuvāko policijas iecirkni vai Latvijas Bankas kasi. Jāatceras, ka ne privātpersonām, ne uzņēmējiem nemaina un neatlīdzina zaudējumus, kas radušies viltotu eiro banknošu un monētu dēļ. Viltoto naudaszīmi neatdod klientam.
Par katru šādu gadījumu policija veic rūpīgu izmeklēšanu. Vienlaikus jāatceras – ja viltota naudaszīme pie lietotāja nonākusi labticīgi un tālāk nav mēģināts ar to norēķināties, cilvēkam nekas nedraud, policijas izmeklēšanā tiks meklēti viltotāji.
Pašlaik ļoti daudzās tirdzniecības vietās pārdevēji pārbauda katru banknoti, pārliecinoties, vai tā nav viltota. Kas notiks, ja izrādīsies, ka gribu norēķināties ar viltotu banknoti?
Ja nauda izrādās viltota, pārdevējam tā ir jāaiztur un jāziņo policijai, savukārt pircējam var nākties rakstīt paskaidrojumu. Par viltotās banknotes nonākšanu policijas rīcībā tiek uzsākts kriminālprocess, kurā tiek skaidrots, kā šis viltojums nonācis līdz cilvēkam vai veikalam.
Pircējs, kurš veikalā neapzināti norēķinājies ar viltotu naudaszīmi, sodīts netiks, jo Krimināllikums paredz, ka sodīta tiek tikai tā persona, kas naudaszīmi izgatavojusi vai izplatījusi, apzinoties, ka tā ir viltota.
Pieredze
Valdis, uzņēmējs Rīgā
"Esmu pārliecinājies, ka apgrozībā ir salīdzinoši daudz viltotas naudas – šogad bankai esmu nodevis jau trīs viltotas 50 eiro naudaszīmes. Lai arī pārdevēji manos uzņēmumos ar speciālu flomāsteru pārbauda katru 20 un 50 eiro naudaszīmi, tomēr gadās, ka tas netiek izdarīts. Nevaru pateikt, tas notiek jauši vai nejauši, bet cilvēki, kas norēķinās ar viltotu naudu, atrod vietu un laiku, kad un kā no šīs naudas veikli atbrīvoties. Piemēram, šovasar īpaši saspringtā darba brīdī pie manis pienāca kāds cits tirgotājs un milzīgā steigā lūdza samainīt 50 eiro banknoti 10 eiro banknotēs. Viņš ļoti steidzās, arī es steidzos, tāpēc, daudz nedomājot, prasīto izdarīju. Vēlāk izrādījās, ka banknote ir viltota. Tikai tad, kad to sapratu, atcerējos: kad, mainot naudu, 50 eiro banknoti paņēmu rokās, man tā jau pēc taustes šķita citāda, bet tobrīd man neienāca prātā, ka tas ir viltojums.
Kuras naudaszīmes vilto visbiežāk?
Eiro monētu gadījumā faktiski nav jāuztraucas par viltojumiem – tādi ir sastopami ļoti reti. Iespēja sastapties ar viltotām banknotēm arī ir neliela, tomēr nacionālā banka aicina cilvēkus būt uzmanīgiem un iepazīt naudas dizainu un drošības pazīmes, jo, lai arī kopējais viltojumu skaits ir niecīgs, katrā konkrētajā gadījumā iesaistītajam cilvēkam tiek nodarīti ne tikai morāli, bet arī reāli naudas zaudējumi.
2017. gada pirmajā pusgadā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 796 naudaszīmes – 140 monētas un 656 banknotes. Savukārt 2016. gada pirmajā pusgadā tika konstatētas 726 viltotas naudaszīmes –133 monētas un 593 banknotes; 2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudaszīmes – 300 monētas un 1277 banknotes. Arī eiro zonā kopumā monētu viltojumu skaits ir neliels.
Visbiežāk tiek viltota 50 eiro naudaszīme (šogad 57% no visiem viltojumiem), retāk – 20 eiro banknote (19% no visiem viltojumiem), 2 eiro monētas (14% no visiem viltojumiem), pārējās naudaszīmes – daudz retāk.
Lai makā nenonāktu viltota nauda, ieteicams maksimāli izvairīties no skaidras naudas darījumiem, īpaši no skaidras naudas saņemšanas no privātpersonām (piemēram, darījumos ar automašīnu pārdošanu, citās sadzīviskās situācijās). Ja skaidra nauda vajadzīga, tā jāizņem bankomātā vai bankas filiālē, jo te nauda tiek rūpīgi pārbaudīta un viltotās banknotes un monētas apgrozībā nenonāk.
Kā varu noskaidrot, vai eiro, kas pie manis nonākuši, nav viltota?
Gan bankas, gan valūtas maiņas punkti piedāvā maksas pakalpojumu – banknošu autentiskuma pārbaudi pēc klienta lūguma. Tomēr drošākais veids ir doties uz Latvijas Bankas kasēm, kur naudaszīmi pārbaudīs bez maksas. Iespējams to iesniegt arī policijā – tad likumsargi naudaszīmi nosūtīs uz nacionālās bankas naudas laboratoriju, kur eksperti pāris nedēļu laikā dos slēdzienu par tās īstumu.
Pats cilvēks naudas īstumu var pārbaudīt, novērtējot banknošu drošības pazīmes trīs veidos – to pagrozot (mainīgs hologrammas attēls, zeltīta josla), apskatot pret gaismu (ūdenszīmes, caurskates logs) un aptaustot (reljefa uzdruka, īpašs banknošu papīrs).
Tiem, kuriem ikdienā ar skaidru naudu jāsastopas biežāk, noderēs banknošu pārbaudes iekārtas vai kancelejas preču veikalos iegādājamas lampas un flomāsteri naudas īstuma pārbaudei. Speciālais flomāsters maksā ap diviem eiro. Novelkot marķieri pa banknoti, jāvēro zīmējuma vieta: ja tā iekrāsojas dzeltena vai bezkrāsaina, ar naudaszīmi viss kārtībā, ja tā iekrāsojas melna vai brūna, nauda varētu būt viltota.
Sīknauda
Kur visizdevīgāk samainīt sīknaudu pret papīra naudu?
Ik pa laikam medijos izskan ziņas par to, ka bērni, kas grib pret lielāku nominālu samainīt savus ilgi krātos centus, galu galā izrādās zaudētāji – par naudas mainīšanu viņiem jāsamaksā krietna daļa savas krājkases satura. Tomēr Latvijā eirocentu monētas pret lielākām naudaszīmēm iespējams samainīt arī izdevīgi. Bez komisijas maksas1000 monētu vienā reizē var samainīt Latvijas Bankas kasēs – tā ir krietna krājkases cūciņa.
Monētu maiņu pret lielākiem nomināliem piedāvā arī valūtas maiņas punkti un komercbankas, bet tas parasti ir maksas pakalpojums, jo monētu apstrādes process ir dārgs, vajadzīgas monētu skaitīšanas mašīnas, monētas jāpako, jātransportē utt. Turklāt pirms došanās uz banku noteikti jānoskaidro, vai izvēlētajā filiālē vispār notiek skaidras naudas darījumi, kā arī jāsalīdzina pakalpojuma cenas.
Ja uz banku jānes mainīt bērna krājkasīte, ieteicams vispirms vērsties bankā, kuras klienti ir viņa vecāki. Iespējams, banka saviem lojālajiem klientiem šādās situācijās piedāvās īpaši izdevīgus noteikumus – krājkasītē sakrāto naudu var iemaksāt vecāku vai bērna kontā bez komisijas maksas. Līdzīgs ieteikums ir dažādām labdarības organizācijām un akciju īstenotājiem. Bankas ir atsaucīgas un palīdzēs apmainīt vai ieskaitīt kontā ziedojumos saņemto naudu, tomēr pirms tam par to ar banku jāvienojas..
Vai tirgotājam ir tiesības atteikt pieņemt sīknaudu?
Risinājums šādām situācijām jāmeklē loģikā un saprātīgumā. Ja, piemēram, pircējs par 50 eiro pirkumu gribēs norēķināties ar divcentu monētām, pārdevējs, iespējams, negribēs piekrist. Tāpat pārdevējam rīta agrumā var vienkārši nebūt tik daudz maiņas naudas, lai par vienu nopirktu speķa pīrādziņu izdotu atlikumu no 100 vai pat 500 eiro banknotes. Tikmēr sava taisnība ir arī pircējam, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus samaksai par precēm un pakalpojumiem var uzlikt naudas sodu no 70 līdz pat 140 eiro.
Latvijas Banka aicina būt saprotošiem un nemēģināt nopirkt ledusskapi ar sakrātās cūciņas saturu vai ar liela nomināla banknoti nopirkt biļeti pie tramvaja vadītāja.
Ko darīt ar monētām, kas iekrājušās no visdažādākajiem ārzemju braucieniem?
Šīs monētas pret eiro var samainīt valūtas maiņas punktos. Ja krājkasītē atrodas tādas monētas, kas attiecīgajā eiro zonas valstī bija apgrozībā pirms eiro ieviešanas, tās Latvijā apmainīt nevarēs. Ieteicams iepazīties ar attiecīgās valsts centrālās bankas sniegto informāciju: iespējams, šo naudiņu vēl varēs apmainīt pret eiro.
Pieredze
Ilga, Lielvārdes novadā
«Ik pa laikam dzirdu, cik ļoti vecāki dusmojas, ka ir grūti un dārgi samainīt bērna sakrāto sīknaudu. Manuprāt, tajā tomēr vainojami arī paši vecāki. Kāpēc vajag ļaut bērnam sakrāt tik daudz centu!? Naudas krāšanu taču var pārvērst secīgā naudas maiņas skolā: ik pa laikam sīkākās monētas samainot pret lielākām, vēlāk – atkal pret lielākām. Manuprāt, ilgstoša sīknaudas krāšana kropļo bērna izpratni par naudu, jo viņam šķiet – jo nauda smagāka, jo tā vērtīgāka, jo monētu skaits lielāks, jo labāk. Bet tā nemaz nav!»
SIA „Žurnāls Santa”, Lolita Lūse, „Ievas Padomu Avīze”