Kas ir pirmās ainas, kas iešaujas jūsu prātā, domājot par “finansiālo drošību”? Vai tā ir fiziskā vai virtuālā maciņa drošība, vai varbūt prātā ataust visi padomi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem? Manuprāt, finansiālā drošība ir ne tikai stāsts par mūsu naudas sargāšanu no nelabvēļiem, bet arī par mūsu pašu drošību – kā fizisko, tā emocionālo. Tieši tādēļ, domājot par finanšu drošību, aicinu ikvienu izvērtēt arī to, cik pasargāti būsiet nākotnē – pensijā. Un svarīgākais te ir tieši – finanšu pietiekamība. Dati par iedzīvotāju mūža ilgumu un tā prognozēm ļauj secināt, ka lielākā daļa no mums kļūs par pensionāriem, tādēļ, lai cik tāls šis jautājums šķistu šodien, ir vērts par to padomāt. Lūk, pāris izvērtēšanas vērti aspekti.
Pirms ķerties pie nākotnes vērtēšanas, vispirms ikvienam vērts apzināt savus šodienas ienākumus un izdevumus. Sekošana līdzi saviem izdevumiem jau ir pirmais solis pareizajā virzienā, jo, zinot kopainu, varam sākt to vērst uz labu.
Pieļauju, ka ne reizi vien esat dzirdējuši optimālo budžeta sadalījuma proporciju 50:30:20, kur 50% tiek tērēti vajadzībām (izdevumi par dzīvesvietu, pārtiku, u.c.), 30% vēlmēm (hobiji, kultūras pasākumi u.c.) un 20% tiek novirzīti uzkrājumos.
Ja pirmās divas pozīcijas 50% un 30% ir diezgan skaidras, tad par uzkrājumu 20% nereti dzirdu jautājumus, vai šo naudu turēt kontā, krājkasē mājās, proti, kā tad īsti uzkrāt?
Trīs kabatas
Lai patiešām parūpētos par savu finansiālo drošību, uzkrājumu veidošanai iesaku izmantot “trīs kabatu principu”. Pirmā kabata ir jūsu “finansiālais drošības spilvens”, tā ir summa vismaz trīs jūsu algu apmērā, kas atlikta neparedzētām, ārkārtas situācijām. Glabāt to ieteicams ne gluži norēķinu kontā, bet gan, piemēram, krājkontā. Labā ziņa, kad “drošības spilvens” ir izveidots, nauda tajā vairs nav jānovirza, ja vien nemainās algas vai ģimenes apstākļi, kas pieprasītu lielāku drošības spilvenu.
Otrā kabata ir jūsu pensija. Šai kabatai ieteicams atvēlēt līdz 10% budžeta, turklāt, jo agrāk sāksiet pildīt savu nākamās paaudzes pensionāra kabatu, jo labāks iznākums jūs sagaidīs pensionējoties. Tie varbūt uzkrājumi pensiju 3. līmenī, ja ir zināšanas pašam, vai Nākamās paaudzes pensijā, ja gribas, lai viss ir maksimāli vienkārši, galvenais, ka līdzekļi nākotnei tiek novirzīti regulāri un ir izvēlēts vecumam atbilstošs riska līmenis. Svarīgi sākt krāt jau šodien, pat, ja 10% pagaidām ir vēl tāls mērķis.
Savukārt, trešā kabata ir cita veida ieguldījumi. Tā ir kabata, kurā izmantot finanšu tirgu piedāvātas iespējas, lai uzkrātu īsāka termiņa mērķiem vai vienkārši izmēģinātu dažādus alternatīvus ieguldījumu risinājumus. Tieši šī kabata Latvijā ir vistukšākā, jo finanšu pratības līmenis sabiedrībā arvien ir zems un trūkst zināšanu par pieejamo risinājumu būtību un iespējam.
Otrā kabata nav jāpiepilda vienatnē
Kādēļ vispār nepieciešami uzkrājumi pietiekamai pensijai? Atbilde ir vienkārša – valsts vecuma pensija (pensiju 1. līmenis) un pensiju 2. līmenis (kurā automātiski nonāk 5% katras jūsu bruto algas) kopā veidos tikai līdz 50% no ienākumiem pirms pensionēšanās. Tātad, nekrājot papildu, ienākumu sarukums pensijā solās būt ļoti krass. Ar pašu veidotiem uzkrājumiem atvietojamību iespējams pacelt līdz pat 70% un 80%.
Lai izveidotu vērā ņemamu uzkrājumu, svarīgi vairāki aspekti. Pirmkārt, līdzekļi uzkrājumā jānovirza regulāri, turklāt summai jābūt samērīgai ar algu. Otrkārt, jāizvēlas savam vecumam atbilstošs risks, proti, jaunība var izvēlēties pensiju plānus un risinājumus, kas lielāko daļu iegulda akcijās, līdz ar to ir riskantāki, bet arī ar lielāku peļņas potenciālu ilgtermiņā. Savukārt, tuvojoties pensijai, jāizvēlas risinājumus, kas akcijās iegulda mazāk vai nemaz, ar mērķi saglabāt uzkrāto. Treškārt, taisnīgas komisijas maksas – zemāka komisijas maksa nozīmē, ka lielāka daļa iemaksu nonāk uzkrājumā. Labi, ka šobrīd ir pieejami rīki, kur šis viss notiek automātiski.
Taču otrā jeb pensiju kabata nav jāpilda vienatnē. Te lielu artavu var dot arī darba devēji. Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas saviem darbiniekiem veidot ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ja daļu no 10%, kas būtu ideālais apmērs, ko no algas atlikt pensijai, palīdz aizpildīt darba devējs – tas izklausās jau krietni vienkāršāk, vai ne?
Padarot uzkrājumu veidošanu par daļu no ikdienas paradumiem, varam sākt stiprināt savu finansiālo drošību jau šodien, vienlaikus nodrošinot to arī nākotnē. Turklāt, jo agrāk sākam domāt par uzkrājumiem un tos veidot, jo vienkāršāks ir ceļš pie jēgpilnas pensijas ilgtermiņā. Būt atbildīgam krājējam – tā ir mūsu katra atbildība pašam pret sevi.
