Baltijas valstīs strādājošās bankas ir izveidojušas spēcīgu kapitālu, taču tas netiek pilnībā izmantots, jo piesardzīgi ir gan uzņēmēji, gan bankas. Par finanšu sektora pozīciju, nepilnībām sadarbībā ar dažādiem uzņēmumu segmentiem, kā arī par banku nozīmi zaļā kursa īstenošanā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) diskusijā “Meklējot jaunu izaugsmi” sprieda SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Spēcīgs kapitāls, bet zema riska apetīte
Lai gan Baltijas valstu ekonomika attīstās jau 30 gadus, tā joprojām uzskatāma par visnotaļ jaunu. Taču vienlaikus vērojams, ka virknē uzņēmumu līdz ar attīstības cikla turpināšanos sākusies īpašnieku maiņa. “Tāpēc ekonomika vienlaikus ir gan jauna, gan jau pieaugusi,” spriež I. Tetere.
Uzņēmumi kļūst arvien labāk kapitalizēti. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis 2,5 reizes, kamēr banku izsniegtais finansējums uzņēmumiem palielinājies tikai par 16%. Turklāt bankas Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā kapitāla un likviditātes ziņā šobrīd atrodas spēcīgākā pozīcijā, nekā laikā pirms 2008. gada finanšu krīzes.
“Redzam, ka banku vēlme atbalstīt biznesu un aizdot līdzekļus ir augstāka par uzņēmēju vēlmi aizņemties. Banku kapitāls šobrīd nav pilnībā apgūts, un šajā jomā noteikti ir iespējama izaugsme,” secina SEB bankas valdes priekšsēdētāja.
Lai gan Baltijas valstīs strādājošajiem uzņēmumiem pieejamas spēcīgas un uzticamas bankas, kas rūpējas par ilgtspēju un spēj piedāvāt izdevīgus aizdevuma nosacījumus, vienlaikus vērojama piesardzība kredītiestāžu vēlmē uzņemties risku.
Banku sektoram regulatora prasību ietekmē kļūst grūtāk efektīvi pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. “Iespējams, ka banku vēsturiskā loma varētu drīzumā mainīties, jo uzņēmēji sāk meklēt cita veida finansējumu,” paredz I. Tetere. Uzlabojoties Baltijas valstu kredītreitingam, arvien aktīvāk uzņēmumus sākuši uzrunāt arī ārvalstu investori.
Vērojama arī banku akcionāru piesardzība, norāda I. Tetere. “Banku sektors Baltijas valstīs 2008. un 2009. gadā piedzīvoja ļoti dziļu krīzi. Šajā laikā zaudēto peļņu izdevās atgūt vien turpmāko 10 gadu laikā. Tāpēc arī vadībai un akcionāriem ir grūti pieņemt augstāku risku.”
Šie un citi apstākļi arī lielā mērā sekmējuši to, ka kopš 2014. gada banku kredītportfelis uzņēmumu segmentā nav būtiski audzis, kamēr pakāpeniski palielinājies privātpersonu kredītportfelis.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jābūt spēcīgas valsts mugurkaulam
Nenoliedzami, ka bankas sadarbība ar lielajiem korporatīvajiem uzņēmumiem ir atšķirīga no sadarbības ar maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kamēr korporatīvajiem klientiem bankas kapitāls ir salīdzinoši viegli pieejams, vairākām bankām nereti savstarpēji cīnoties par iespēju izsniegt finansējumu, mazie un vidējie uzņēmumi mēdz saskarties ar grūtībām līdzekļu piesaistē.
“Ideālā pasaulē, manuprāt, mazie un vidējie uzņēmumi ir spēcīgas valsts mugurkauls. Ja vēlaties spēcīgu ekonomiku, tad būtisku tirgus daļu jāveido maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas palīdz uzturēt kopējo ekosistēmu,” skaidro I. Tetere, piebilstot, ka realitātē tā diemžēl nenotiek.
“Arī bankas būtu priecīgas, ja trešdaļu kredītportfeļa varētu atvēlēt maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču tas nav tik vienkārši izdarāms. Mazie un vidējie uzņēmumi noteikti izjūt mazāku konkurenci starp finansējuma piedāvātājiem, nekā lielie uzņēmumi. Protams, tas nozīmē, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jāsadzīvo ar augstāku cenu par finansējumu.”
I. Tetere izceļ vairākus jau iepriekš publiski minētus aspektus, kas šobrīd kavē straujāku finansējuma piesaistīšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viens no tiem ir caurskatāmība. Proti, kā pārliecināties, ka uzņēmuma darbība ir gana caurskatāma, lai bankas būtu gatavas izsniegt aizdevumu. Jāņem vērā arī šo uzņēmumu pārvaldības principi. Visbeidzot, būtu nepieciešama sekmīgāka sadarbība ar valsts iestādēm, lai būtu pieejami dažādi reģistri, kas palīdz vienkāršot klienta izpētes procesu. Piemēram, patieso labuma guvēju saraksts, KYC (Know your customer – pazīsti savu klientu) reģistrs vai politiski nozīmīgo personu saraksts.
SEB bankas valdes priekšsēdētāja I. Tetere ir pārliecināta, ka vajadzīgs arī stimuls, kas motivētu mazos un vidējos uzņēmumus uzņemties risku un augt. Šobrīd daudzos gadījumos uzņēmumi sasniedz noteiktu izaugsmes līmeni, bet nav īpaši sparīgi spert nākamos attīstības soļus.
Ilgtspēja kļūst par prioritāti
Finanšu sektoram jāspēlē būtiska loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā, pārliecināta ir SEB bankas vadītāja I. Tetere. “Parīzes klimata nolīguma īstenošanai līdz 2030. gadam infrastruktūrā katru gadu jāiegulda 180 miljardi eiro. Tas ir milzīgs investīciju apjoms, kas Eiropas zaļā kursa ietvaros plūdīs caur finanšu sektoru,” izceļ I. Tetere.
Ja vēl pirms dažiem gadiem zaļo kursu uzskatīja par modes lietu, tad šobrīd ilgtspējas jautājumiem jānonāk ikviena dienaskārtībā. SEB bankas vadītāja rosina uzņēmumus neatlikt lēmumu pāriet uz ilgtspējīgu darba modeli un uzsver, ka banka ir gatava sniegt atbalstu transformācijas procesā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotajā diskusijā “Jaunu izaugsmi meklējot” piedalījās SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Livonia Partners līdzdibinātāja Kristīne Bērziņa, GroGlass dibinātājs un izpilddirektors Saša Kelbergs, tehnoloģiju investors un United Angels VC partneris, viens no fonda dibinātājiem Geri Kodress, kā arī Sonarworks līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms. Diskusiju vadīja Deloitte Igaunijas un Lietuvas filiāles vadītāja un partnere Baltijas valstu nodokļu, juridiskajos un grāmatvedības jautājumos Kristīne Jarve.
Pilns diskusijas ieraksts:
