Atskatoties uz 2020. gadu, Latvijas ekonomikai ir klājies raibi – gada sākuma bezrūpībai sekoja strauja ekonomikas paralīze. Savukārt pēc vasarā pieredzētās augšāmcelšanās saņēmām spēcīgu nokdaunu. Kā turpmāk izvērtīsies ekonomikas cīņa ar Covid-19?
2020. gadā Latvijas IKP saruka par 3,6%.
Atšķirībā no tranzīta sektora, kur turpinājās jau iepriekšējā gadā uzņemtā krituma tendence, ekonomiskās aktivitātes samazinājumu vairumā nozaru primāri noteica ierobežojumu ieviešana cīņai ar Covid-19.
No bezrūpības līdz paralīzei
2020. gads ir pagājis izbīļa un mainīga noskaņojuma zīmē. No nosacītas bezrūpības gada sākumā, vērojot notikumus Ķīnā, ekonomika nonāca teju paralīzes stāvoklī, tad piedzīvojot strauju augšāmcelšanos un jaunu nokdaunu gada beigās.
Taču gala beigās ekonomika ir sarukusi apmērā, kas tika prognozēts Covid-19 krīzes sākumā, kad šķita, ka vīruss ir ātri pārejoša parādība.
To ir izdevies panākt krīzes rakstura dēļ, jo Latvijai ir mazāka atkarība no tūrisma sektora un pirmā viļņa laikā bija zemāka saslimstība. Tādejādi Latvijai ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar Globālo finanšu krīzi.
Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība uzrādīja labu noturību pret raisītajiem izaicinājumiem. Atgūšanos atbalstīja globālās plūsmas un labvēlīgie apstākļu preču patēriņam, kas signalizē, ka rūpniecībā tuvākajā laikā izaugsme turpināsies.
Veiksme novēršas
Taču veiksme no mums šobrīd ir novērsusies. Ja globāli prognozēs stiprinās pozitīvisms un saslimstība mazinās, gads Latvijā ir iesācies ļoti vāji un pirmajā ceturksnī ekonomika piedzīvos atkārtotu kritumu. Par to liecina visai ievērojamais kritums maksājumu apjomos un skaitā, ko apliecina arī mazumtirdzniecības kritums janvārī par 8,9%.
Tālāk ekonomikai ir iespēja piedzīvot spēcīgu atdzīvošanos, ko nodrošinātu ierobežojumu atvieglošana un vakcinācija. Tomēr cerības aptumšo infekcijas izplatība un ierobežojumu saglabāšana vai pat atjaunošana.
Gada pirmajā pusē situāciju vakcinācija daudz ietekmēt nespēs, bet ļoti svarīgi būs aktīvi turpināt vasaras mēnešos, lai sagatavotos rudens ziemas periodam, kad riski atkal palielināsies.
Par spīti nenoteiktībai, algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos.
Rodas plaisa starp nozarēm un iedzīvotājiem
Jābilst, ka IKP rādītājs nav universāls rādītājs. Krīze ir radījusi plaisu noteiktu nozaru un attiecīgi to pārstāvošo iedzīvotāju vidū. Tā tuvākajā laikā saglabāsies un sāks zust vien ar situācijas normalizēšanos.
No tā izriet, ka atbalsta pasākumi būs nepieciešami vēl pārskatāmā nākotnē. Aktivitātes atslābums gada sākumā nozīmē, ka bezdarbs atkal pakāpsies.
Arvien lielāka pārliecība ir par 2022. gadu, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme, kā rezultātā izaugsme paātrināsies.
Daudzu nozaru spēja pārorientēties un atrast izaugsmes iespējas, gan globālo stimulu ietekmes dēļ, arī šā gada izaugsmes iespējas nevērtētu pārlieku zemu. Tādēļ izaugsmes prognoze šim gadam joprojām ir 3,9%. Tomēr, jo ilgāk būsim vīrusa ēnā, jo blāvākas kļūs šā gada ekonomikas perspektīvas.
