Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 27.11.2020
ekonomika | attīstības prognozes | koronavīruss

Otrais vilnis, vakcīna un Baidens – kas sagaidāms ekonomikā

Otrais vilnis, vakcīna un Baidens – kas sagaidāms ekonomikā Foto: Oliur, Unsplash

Lai gan ekonomika 3. ceturknsī strauji atveseļojās no pirmā vīrusa uzliesmojuma, otrais Covid-19 vilnis kļūst arvien postošāks. Kas turpmāk gaidāms Latvijas un pasaules ekonomikā, kādu lomu spēlēs jaunievēlētais ASV prezidents, un kā notikumus ietekmēs vakcīnas parādīšanās? Ieskatāmies jaunākajā SEB Nordic Outlook.

“Baltija un Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas labu atgūšanos trešajā ceturksnī, kas ļaus gadu noslēgt veiksmīgāk, nekā tika prognozēts vasaras sākumā,” atskatās SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “Tomēr vīrusa uzliesmojuma nestie ierobežojumi liks aktivitātei atkal pazemināties. Vakcīnas parādīšanās sniedz pārliecību, ka vīrusa risks tiks būtiski ierobežots un jau nākamā gada otrajā ceturksnī ekonomiskā izaugsme un noskaņojums piedzīvos spēcīgu atsitienu.”

Straujās saslimstības dēļ koriģējam prognozi par IKP pieaugumu OECD valstīm par vienu procentpunktu līdz -5,7%. Tā vietā prognozējam vājāku IKP pieaugumu 2021. gadā, samazinot izaugsmes prognozi no 4,6% līdz 3,9%.

Lai arī negatīvie riski ir pieauguši, otrajam Covid-19 vilnim ilgtermiņā negatīva ietekme saruks. Tādēļ sagaidām, ka 2022. gadā OECD valstu IKP pieaugs par 3,4% jeb krietni virs ilgtermiņa izaugsmes tendences.

Tikmēr stimulēšanas pasākumu trūkumi saglabāsies un uzkrāsies. Tie ir: lielāka nevienlīdzība, vājš spiediens veikt reformas un neoptimāla kapitāla sadale, kā arī konkurences izkropļojumi.

Covid-19 smacēs izaugsmi

Eiropu un Amerikas Savienotās Valstis ir skāris ļoti spēcīgs otrais koronavīrusa vilnis. Ekonomikas izaugsmes līkni 2021. – 2022. gadam noteiks ar pandēmiju saistīto ierobežojumu vēriens un ilgums, tāpat arī Covid-19 vakcīnu pieejamība un centrālo banku un valdību tālākās ekonomikas stimulēšanas politika.

Šie ierobežojumi varētu būt maigāki, nekā pavasarī. Savukārt plaša mēroga vakcinācija sāksies 2021. gada otrajā ceturksnī. Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens varētu aizsākt ceļu pretī uz izaugsmi un nodarbinātību orientētai fiskālajai politikai, kas mijiedarbosies ar Federālo rezervju gandrīz nulles pamatlikmi un plašu vērtspapīru pirkšanu.

SEB prognozē, ka ASV IKP šogad samazināsies par 4%, savukārt 2021. gadā tas pieaugs par 3,6%.

Prognozējam, ka bezdarba līmenis ASV (šobrīd 6,9%) sasniegs 4,5%. Eiropas Savienības jaunais 750 miljardu eiro atveseļošanās fonds atbalstīs gan jaunos valsts fiskālos stimulēšanas pasākumus, gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātos vērtspapīru pirkumus – šobrīd 500 miljardu eiro apmērā. ECB iegādāsies praktiski visas eirozonas valdību obligācijas, kas tiks emitētas nākamgad.

Prognozējam, ka 2020. gadā eirozonā IKP samazināsies par 7,6%, 2021. gadā tas pieaugs par 4%. Bezdarba līmenis (šobrīd 8,5%) palielināsies līdz 10,5%. Inflācija ASV un eirozonā nesasniegs centrālo banku mērķus.

Ķīna būs Āzijas un visas pasaules izaugsmes dzinējs

Neskatoties uz Ķīnas spēcīgo atveseļošanos, esam koriģējuši savu 2020. gada IKP prognozi strauji augošajiem tirgiem līdz -3,3% galvenokārt tāpēc, ka Indiju pandēmija skārusi vairāk nekā gaidīts. Prognoze par globālā IKP pieaugumu lielā mērā paliek nemainīga – šogad -4,4%, 2021. gadā 5,1%.

Neviennozīmīgā situācija saistīta ar atšķirībām eksporta struktūrā, fiskālo manevru iespējām un to, cik smagi šīs ekonomikas skārusi Covid-19 krīze. Neraugoties uz Ķīnas ļoti piesardzīgo stimulēšanas politiku ar mērķi izvairīties no pieaugošās nestabilitātes, tai ir izdevies panākt vērā ņemamu atveseļošanos gan ražošanā, gan patēriņā.

Ķīnas ekonomika šogad augs par 2%, 2021. gadā par 8%. Prognozējam, ka strauji augošo ekonomiku IKP 2021. gadā pieaugs par 6,2%. Šajā prognozē pieņemam, ka nepieredzēsim vēl vienu plašu koronavīrusa vilni.

Ziemeļvalstīs un Baltijā manāma izaugsme un izaicinājumi

Līdz šim visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas uzrādījušas negaidīti labus rezultātus. 2020. gadā tās pieredzēs mazāku IKP kritumu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lielākajā daļā šo valstu plaša mēroga Covid-19 ierobežojumi bija relatīvi īsu laiku, savukārt to nozaru struktūra – lielāka pārtikas pārstrāde un rūpniecība –  ir devusi ieguvumus, piemēram, Dānijas un Somijas ekonomikai.

Ir daudz pazīmju, ka šis reģions otrā Covid-19 viļņa laikā var palikt mazāk skarts, salīdzinot ar pārējo Eiropu.

Zviedrijas IKP kritums šogad veidos 3,1% – puse no tā, kas tika prognozēts maijā. Jauni ierobežojumi īstermiņā kavēs izaugsmi. Mēs esam samazinājuši IKP pieauguma prognozi 2021. gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējiem 4,2%. Bezdarbs turpinās pieaugt un pavasarī sasniegs 9,7%.

Tā kā Norvēģijā atveseļošanās palēninās, fiskālās politikas veidotāji turpinās sniegt atbalstu. Lai gan šķiet, ka mājsaimniecības ar situāciju tiek galā labi, izaugsmi kavēs zemie kapitāla izdevumi.

Jauni ar pandēmiju saistīti ierobežojumi Dānijā rada jautājumus par īstermiņa izaugsmi, taču valsts 2020. gada atveseļošanās ir bijusi iespaidīga. Tuvākos divus gadus privātais patēriņš būs Dānijas izaugsmes dzinējspēks.

Komplektā izdevīgāk

Kalkulatorā aprēķiniet Jums izdevīgāko komplektu un ietaupiet ar katru pārskaitījumu, karti un kontu.

Somijā apsteidzošie rādītāji norāda uz ekonomikas noturības samazināšanos. Lai gan izaugsme būs diezgan veselīga, strukturālās nepilnības - sabiedrības novecošanās un vājā produktivitātes izaugsme – kavēs tālāku ekonomikas attīstību.

Igaunijā nozīmīgs izaugsmes virzītājspēks būs patēriņš; to atbalstīs ekspansīva fiskālā politika un pretrunīgi vērtētā pensiju reforma. Igaunijas ekonomika šogad saruks par 3,8%, bet 2021. gadā pieaugs par 3,3%.

Neskatoties uz nedaudz brīvākiem ar Covid-19 saistītiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika ir cietusi smagāk nekā tās Baltijas kaimiņi. Atveseļošanos sekmēs eksports. Vienlaikus atbalsta programmas ir ierobežojušas bezdarba līmeņa pieaugumu un palīdzējušas atbalstīt mājsaimniecības. Latvijas IKP šogad kritīsies par 4,6%, bet nākamgad atgūsies par 4,3%.

Arī Lietuvā patērētāju pārliecība ir palikusi nemainīga, to palīdzējis uzturēt algu kāpums; sagaidāms, ka atveseļošanos 2021. un 2022. gadā virzīs tieši patēriņš. Lietuvas ekonomika būs bijusi viselastīgākā, šogad sarūkot vien par 1,5%. Savukārt 2021. gadā izaugsme tiek prognozēta 3% apmērā.

Jaunākais SEB pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook”

Dainis Gašpuitis
SEB ekonomists

Uzkrājums rokas stiepiena attālumā!

Uzkrājiet automātiski ar katru karšu maksājumu.

 
  • Ekonomiskā vide - 23.11.2020

    Kā Covid-19 otrais vilnis ietekmēs darba tirgu

    Kā Covid-19 otrais vilnis ietekmēs darba tirgu

    Covid-19 otrais vilnis un valstī ieviestie ierobežojumi turpmākajos mēnešos nesīs dažādus izaicinājumus darba tirgum. Daudzās nozarēs saruks nostrādāto stundu skaits, taču bezdarbnieku skaita pieaugums lielā mērā būs atkarīgs no atbalsta pasākumu vēriena un efektivitātes.

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 23.02.2021

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis savā video blogā apkopo svarīgāko par notikumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Šī sadaļa ar aktuālākajiem apskatiem tiek papildināta katru nedēļu.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.