Lai arī bezdarba rādītāji aug necerēti lēnā tempā un darba devēji cenšas neatlaist darbiniekus, darba tirgum šobrīd jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem un neskaidrībām, kas ļauj izvirzīt vairākus attīstības scenārijus.
Pandēmijas otrais vilnis gada nogalē ekonomiku un darba tirgu skāra mazākā mērā, nekā tika gaidīts. Bezdarbs 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem līdz 7,9%.
Tomēr ne viss ir tik rožaini. Par to, ka darba tirgus ir kļuvis stīvāks, liecina nodarbinātības sarukums.
Pērn 4. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 7,3 tūkstošiem. Acīmredzot situācija darba tirgū ir piespiedusi daudzus uz kādu laiku no tā izstāties un pavērot no malas, sagaidot labākus laikus.
Valsts atbalsta nozīme
Arī pērn kopumā situācija darba tirgū ir noturējusies pietiekami labi, jo, lai arī bezdarbs pieauga par 1,8 procentpunktiem līdz 8,1%, kāpums ir bijis mazāks par prognozēto.
Savu lomu nospēlēja valsts atbalsts, īpaši paplašinātais instrumentu klāsts 2. viļņa laikā. Tas uzņēmējiem deva iespēju elastīgāk reaģēt uz situāciju un nosargāt darba vietas.
Tāpat joprojām visai dominējoša ir cerība, ka izaicinājumi ir pārejoši. Tādēļ, ja pastāv iespēja, darba devēji ar darbinieku atlaišanu nesteidzas.
Kad darba tirgus atdzīvosies
Pieejamie rādītāji par 2021. gada sākumu norāda, ka ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar gada nogali ir pasliktinājusies, kas nozīmē, ka bezdarbs pirmajā ceturksnī atkal pieaugs.
Pozitīvākas tendences būs vērojamas otrajā ceturksnī, īpaši, ja gaidāmā ierobežojumu atcelšana neatnesīs jaunu infekcijas uzliesmojumu. Ja no tā izvairīsimies, darba tirgus trešajā ceturksnī atdzīvosies vēl pārliecinošāk.
Savukārt tas, kā veiksies šā gada nogalē, izrietēs no vakcinācijas tempa un spējas nokontrolēt vīrusa riskus.
