Lai gan katrs jaunietis sapņo pats pelnīt naudu un būt finansiāli neatkarīgs no vecākiem, ceļā uz šo mērķi jāsaskaras ar daudziem šķēršļiem. Kā efektīvi plānot finanses, lai varētu ātrāk sākt patstāvīgu dzīvi un iekrāt saviem mērķiem?
Būt jaunietim, kurš ir vēl tikai ceļā uz finansiālu neatkarību, ir unikāls laiks, jo pieredze ikkatram atšķiras. Kāds pretim finansiālajai neatkarībai dodas, strādājot saldējuma bodītē, cits, veidojot iekrājumus no dzimšanas dienu dāvanām un vecāku dotās nedēļas naudas. Daļai jauniešu izdodas apvienot studijas ar darbu, taču ne visiem, kas nozīmē būt vismaz daļēji finansiāli atkarīgam no vecāku resursiem.
Nav patīkami pēc pilngadības sasniegšanas aizvien lūgt naudu vecākiem katru reizi, kad vēlies doties ārā ar draugiem vai uz kino, Ar laiku, paliekot vecākam, rodas šī apziņas sajūta, ka man jau vajadzētu būt saviem finansiālajiem līdzekļiem. It īpaši, kad vecāki atgādina zināmo frāzi: “Nauda kokos neaug!” Tas liek aizdomāties – kā man efektīvāk plānot savas finanses, lai bez jau esošajiem izdevumiem atliktu resursi arī papildu aktivitātēm?
Plāno uz priekšu
Viens no svarīgākajiem aspektiem, plānojot izdevumus, ir saprast, kāda pieeja ir piemērotākā tieši tev. Ir daudz un dažādi veidi, kā to darīt.
Pirmā opcija. Ja vecāki aizvien tev katru mēnesi vai nedēļu piešķir konkrētu naudas summu, izvērtē, cik daudz līdzekļu tev parasti prasa ikdienā ierastās darbības – pusdienas, transporta biļete, un cik vari atvēlēt papildu aktivitātēm. Varbūt ir vērts izsvērt, cik bieži dodies ar draugiem uz vietām, kas prasa salīdzinoši lielus tēriņus. Vari ierosināt citas alternatīvas, kurām nav nepieciešams tērēt tik daudz. Piemēram, alternatīva kafejnīcas apmeklējumam ir došanās pasēdēt parkā vai brauciens ar velosipēdiem uz jūru, sagatavojot pusdienas jau mājās, kas būs salīdzinoši lētāk nekā ēst restorānā.
Otra opcija. Parunāt ar vecākiem par esošo situāciju, paskaidrojot, ka šobrīd esi jaunietis ar vienu soli pieaugušo dzīvē, bet pats vēl nepelni pietiekami, piemēram, strādājot praksē. Ja nākas tērēt vairāk nekā atļauj tavs budžets, ierosini kopīgi ar vecākiem izsvērt iemeslus, kāpēc nākas pārtērēt un varbūt tas palīdz atrast risinājumu problēmai.
Impulss vai nepieciešamība
No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka būtiski ir atcerēties – impulsīvi lēmumi rezultējas pirkumos, kurus, ļoti iespējams, patiesībā nevajag un tie tā arī paliek neizmantoti, stāvot skapī vai kādā mantu kastē, kuru vēlāk noziedo labdarībai vai atdod draugiem. Šī iemesla dēļ, pirms veic kādu pirkumu – pajautā sev divreiz, vai man tas jaunais krekls tiešām ir nepieciešams. Varbūt tas ir impulss – es gribu!
Tas neattiecas tikai uz jauniešiem, bet arī uz daļu finansiāli neatkarīgu pieaugušo, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību saviem izdevumiem.
Kopš esmu sākusi plānot tēriņus un veikt iepriekš pārdomātus pirkumus, novēroju izteiktu atšķirību iztērētās naudas apjomā. Ne vien man izdodas neiztērēt savu nopelnīto naudu, bet arī ir samazinājusies regularitāte, kad jautāju pēc finansiāliem līdzekļiem vecākiem. Svarīgs ir aspekts, ka naudu vienmēr var viegli iztērēt, bet tikai tajā brīdī, kad sāc apzināties tās pelnīšanas procesu, ieguldīto darbu, laiku un enerģiju, tikai tad sāc pret naudu izturēties atbildīgāk un taupīgāk.
Saplāno pa dienām
Interesanti, ka cilvēks bieži vien ikdienas steigā nepamana, kur tiek iztērēta nauda. Viens pirkums, otrs pirkums, trešais un tikai vēlāk saproti, ka tikko saņemtā vai iedotā nauda ir iztērēta. Efektīva pieeja ir sadalīt, cik daudz naudas paredzēts iztērēt katrā dienā. Protams, jāņem vērā, ka var rasties negaidīti izdevumi dienas laikā, bet tas netraucē izvērtēt sadalījumu pa dienām.
Īpaši jāpievērš uzmanība, kad tiek veikti maksājumi ar bankas kartēm, jo tas rada sava veida bezgalības sajūtu, ka “man kartē gan jau ir!” un daudz retāk pievērs pastiprinātu uzmanību naudas apgrozījumam.
Noderīgs padoms jauniešiem ir saglabāt veikalā iegādāto preču, kafejnīcu pirkumu čekus un katras nedēļas beigās pārskatīt, cik ir iztērēts. Tas palīdz apzināties, vai neesi pārsniedzis tēriņu limitu un pārskatīt kādos – pirmās vajadzības un vai impulsu radītos apstākļos šīs preces ir iegādātas un cik tas ir maksājis. Palīdz arī nelielas atskaites veidošana par kādu laika nogriezni, kurā veikti pirkumi.
Tā kā lielai daļai jauniešu ir sava maksājumu karte un internetbanka, iespējams viegli un ātri pārskatīt savu naudas apgrozību un tēriņa mērķi. Protams, jauniešiem, kuriem ir savienots bankas konts ar kāda no vecāka kontiem, tieši vai netieši ir vecāku redzes lokā ar saviem ikdienas tēriņiem, kas ir pozitīvi līdz neuzsāc pilnīgi patstāvīgu dzīvi.
Pērc, bet skaties cik
Būt jaunietim ir skaists un arī savā veidā bezrūpīgs laiks. Tas noteikti ir jāizbauda un vajag to darīt, taču agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad no jaunieša beidzot jākļūst par pieaugušo un tas prasa sava veida rūpes un atbildību. Tāpēc, kaut esi vēl jaunietis un soli pa solim tuvojies laikam, kad pieaugsi, plāno, cik efektīvi tērē savus līdzekļus. Tas ir svarīgi ne tikai jaunietim, bet arī katram pieaugušajam, lai nodrošinātu vēlamos dzīves apstākļus. Jo ātrāk iemācīsies prasmi plānot budžetu, jo vieglāk būs to darīt turpmāk nākotnē!
Marta Kristiāna Viļuma,
Youth LAB dalībniece
