Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu un noguldījumu kopējais apmērs pērn turpināja pieaugt, taču samazinājies to veicēju skaits. Vienlaikus arvien mazāk mājsaimniecību plāno savu budžetu, atklāj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Finanšu pratības stratēģijas rezultāti par 2019. gadu.
Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apmērs pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas, 2019. gadā sasniedzot kopumā 12,8 miljardus eiro. FKTK pētījumā noskaidrots, ka uzkrājumus regulāri veido 27% Latvijas mājsaimniecību.
Kopējo uzkrājumu apmēru pozitīvi ietekmē pensiju sistēmas 2. līmeņa iemaksas un pensiju plānu labie darbības rezultāti 2019. gadā. Arī pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto personu skaits pieaudzis par gandrīz 21 tūkstoti, un iemaksu apmērs pērn palielinājies par teju 7 miljoniem eiro.
Palielinoties ienākumiem, nedaudz mazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas pastāvīgi plāno savu budžetu – pērn tēriņus un ienākumus regulāri plānoja 52% aptaujāto mājsaimniecību.
Finanšu pratības stratēģijas rezultāti liecina, ka samazinājies problemātisko kredītu skaits un apmērs, proti, kredītmaksājumus ilgāk par 90 dienām kavē arvien mazāk mājsaimniecību. Kavēto kredītu apmērs no 2,7% 2018. gadā samazinājies līdz 2,2% pērn. Uzlabojusies arī mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecība – no 71/100 2018. gadā līdz 67/100 2019. gadā.
Jāņem vērā, ka pētījuma secinājumi izdarīti par laika posmu līdz 2020. gada sākumam, tāpēc šeit nav iekļauta Covid-19 radītās krīzes ietekme uz finanšu pratību un tās rādītājiem.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus un uzsver: ”Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams.”
Finanšu pratības stratēģijas pētījumu FKTK kopā ar sadarbības partneriem veic kopš 2014. gada, ar mērķi veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.
Vairāk par 2019. gada rezultātiem varat uzzināt infografikā un Finansupratiba.lv, kur pieejami dati par stratēģijas indikatoru izpildi.
