Uzkrājumu veidošanai cilvēki nereti pieiet no nepareizās puses, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem par to, kad un cik lielos apjomos jāsāk krāt. SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš norāda, ka efektīvāk ir vispirms izvērtēt savus ikdienas tēriņus, bet pēc tam atrast sev piemērotāko krāšanas veidu.
Uzkrājumu veidošanai A. Lāriņš nopietni pievērsās, kad darba vietā tika paaugstināts amatā un saņēma algas pielikumu. Saprotot, ka ikdienā var izdzīvot arī ar iepriekšējo atalgojumu, viņš nolēma daļu jaunās algas novirzīt iemaksām pensiju 3. līmenī. Laikam ejot, A. Lāriņa izmantoto ilgtermiņa uzkrājuma produktu klāsts ir paplašinājies, tāpēc viņš spēj ieteikt katrai situācijai piemērotākos risinājumus.
No “zeķes” līdz akciju tirgum
“Mana personīgā pieredze liecina, ka nevajag likt visas olas vienā grozā, bet visus grozus nevajag kraut vienā lidmašīnā,” A. Lāriņš saka, piebilstot, ka uzkrājuma veidošana ir atkarīga no katra cilvēka personīgās situācijas.
Piemēram, ja šobrīd ir iespēja atlikt vien 5–10 eiro, visticamāk, ka akciju tirgū ar šādu summu darboties būs grūti, jo nozīmīga daļa summas būs jāsamaksā komisijā. Šajā gadījumā piemērotāks risinājums būtu krājkonts vai naudas summas atlikšana atsevišķā norēķinu kontā. Ja ir iespēja regulāri atlikt 5–10 eiro, tad var sākt domāt par iemaksām pensiju 3. līmenī vai Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu.
A. Lāriņš ir sastapis cilvēkus, kuri izvēlas ievērojamas naudas summas glabāt “zeķē”. “Kāds mans paziņa tā bija sakrājis lielu summu. Es pajautāju, kādos nominālos viņš to glabā. Izrādījās, ka tās ir 100 eiro banknotes, kas aizņem mazāk vietas. Norādīju, ka krīzes brīdī dažādu lietu pirkuma cena būs viņa rīcībā esošais mazākais nomināls. Doma ir tāda, ka, ar 100 eiro banknoti uz ielas mēģinot nopirkt maizi, var izrādīties, ka neviens nevēlēsies šo nominālu mainīt uz mazāku. Līdz ar to maizes klaipiņa cena būs 100 eiro. Ja līdzi būtu paņemti 5 eiro, tad maizes kukulis izmaksātu 5 eiro,” A. Lāriņš spriež.
Neatlikt uz vēlāku
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja A. Lāriņa pieredze liecina, ka naudas nekad nav par daudz. Augot ienākumiem, aug arī dažādi tēriņi. Lai izvairītos no situācijas, kad uzkrāšanas sākums tiek nemitīgi atlikts, A. Lāriņš iesaka sākt krāšanu jau ar pašu pirmo algu, neatkarīgi no tā, cik liela tā ir.
“Iespējams, ka alga nav liela, bet, regulāri atliekot nelielu daļiņu no šīs summas, katru mēnesi būs jāatliek mazāk nekā tad, ja izvēlēsimies uzkrāšanu sākt vēlāk,” A. Lāriņš saka.
Piemēram, ja vēlamies gadā sakrāt 120 eiro, katru mēnesi jāatliek 10 eiro. Ja uzkrājumu veidošanu atliekam līdz gada pēdējiem mēnešiem, tad mēnesī var nākties atvēlēt šim nolūkam 40 vai pat 60 eiro.
Šī metode ļaus izveidot drošības spilvenu, ko varēs izmantot, piemēram, ja pēkšņi saplīsīs mobilais telefons.
Iespēju apzināšanās
“Bieži cilvēki sāk no otras puses – kad uzkrāt, kā uzkrāt, cik uzkrāt? Es sāktu ar jautājumu – kas jums vispār ir, cik daudz tērējat, kādus rīkus izmantojat, lai saprastu, ar cik lielu summu mēnesī varat izdzīvot,” uzkrāšanas pirmos soļus apraksta A. Lāriņš.
Saviem tēriņiem A. Lāriņš seko līdzi mobilajā lietotnē un iesaka to darīt arī citiem. “Es labi zinu, kur esmu iztērējis naudu, redzu tās plūsmu un vērtību, tāpēc varu plānot savu tālāko rīcību. Pirms ķerties pie uzkrājumiem, iesaku disciplinēt sevi, kādu laiku pierakstot visus savus pirkumus,” mudina A. Lāriņš.
Pēc dažiem mēnešiem pārskatot visus izdevumus, arī tos, kas nav bijuši nepieciešami, izveidosies priekšstats par to, kādu summu varētu uzkrāt.
“Pats grūtākais naudas krāšanā ir disciplīna. Ne tikai šajā un nākamajā mēnesī, bet arī šajā, nākamajā un aiznākamajā gadā. Sevi jātrenē. Es naudu salīdzinu ar ganāmpulku – ja to nepieskatīs, tas vienkārši izklīdīs,” teic A. Lāriņš.
