Arvien biežāk publiskajā telpā tiek lietoti vārdi “ilgtspējīga ieguldīšana” un saīsinājumi – ESG (environment, social, governance) un SRI (socially responsible investment). Ko šie vārdi nozīmē? Kādēļ investīciju pasaulei tie kļuvuši tik nozīmīgi?
Zīmīgie trīs burti
ESG – šie burti apzīmē kritēriju kopumu, kas investoriem ļauj vērtēt uzņēmumus, ņemot vērā to ietekmi uz vidi un veidu, kā uzņēmumu vadība attiecas pret sociālajiem un labas pārvaldības jautājumiem. Piemēram, lai noteiktu uzņēmuma atbilstību ESG standartiem, tiek izvērtēts, cik ļoti tā darbība piesārņo vidi un cik lielā mērā uzņēmums ievēro ētikas principus attieksmē pret saviem darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Tāpat tiek ņemta vērā uzņēmuma vadības darbību caurskatāmība.
SRI jeb sociāli atbildīgas investīcijas – tie ir atbildīgi ieguldījumi, izslēdzot iespēju investēt naudu uzņēmumos, kas darbojas tā sauktajās ‘’grēku nozarēs’’ – alkohola, tabakas un ieroču ražošanā, kā arī pornogrāfijas un azartspēļu nozarē. Lai arī mēdz gadīties, ka šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi ievēro daudzus ESG principus, tie nekvalificējas SRI standartiem tieši sava darbības virziena dēļ. Piemēram, ja alus brūzis ierobežo ūdens patēriņu ražošanas procesā, iepērk izejvielas no bioloģiskās produkcijas ražotājiem vai atvēl līdzekļus sociālajām kampaņām, kas cīnās pret braukšanu dzērumā, tas tik un tā ir alkohola ražotājs un līdz ar to nevar saņemt SRI.
Vai par vides jautājumu izpratni maksā investors?
Izpratnes veidošana par vides jautājumiem prasa līdzekļus. Piemēram, veikalā ir jāmaksā par iepirkumu maisiņu, kas dabā noārdās, un zaļā elektrība nereti ir dārgāka. Taču – vai tas nozīmē, ka arī “zaļo investīciju” – tādu, kurām ir augsts ESG rādītājs, ienesīgums ir zemāks nekā pārējām investīcijām?
Vēl pirms pārdesmit gadiem šāds uzskats bija ļoti izplatīts, jo par filtra uzstādīšanu skurstenī vai sporta nodarbību nodrošināšanu darbiniekiem ir jāmaksā, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu, un, iespējams, kavējot potenciālo akciju vērtības pieaugumu. Savulaik izplatīts bija uzskats, ka sociāli atbildīgas investīcijas samazina investora cerības sasniegt tādu pat ienesīgumu, kādu gūst tie, kuri līdzekļus iegulda, pieverot acis uz ESG rādītājiem. Tolaik bija pieņemts atturēties no šādām “zaļām” investīcijām. Investoriem vairāk rūp, lai ieguldījumi ne vien pelnītu, bet arī pozitīvi ietekmētu vidi un sabiedrību kopumā.
Taču tagad situācija ir mainījusies un šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts atbildīgām investīcijām. Tas nozīmē, ka investoriem vairāk rūp, lai ieguldījumi ne vien pelnītu, bet arī pozitīvi ietekmētu vidi un sabiedrību kopumā. Par šādiem ieguldījumiem var uzskatīt, piemēram, investīcijas vēja un saules enerģijas ražotājos, vēja ģeneratoru ražotājos vai tādos uzņēmumos, kas iniciē vai vismaz atbalsta sabiedrības dzīves kvalitāti uzlabojošas programmas.
Jauniem cilvēkiem rūp vide
Tā sauktā mileniāļu paaudze ir pieaugusi, un viņu rīcībā nonāk arvien vairāk naudas. Šo paaudzi raksturo digitālās prasmes, zināšanas vides jautājumos un tā augstu vērtē elastīgus darba apstākļus. Ļoti iespējams, ka, vērtējot, kur ieguldīt savus privātos līdzekļus, mileniāļi pievērsīs lielāku uzmanību ESG principu ievērošanai. Šāda izvēle par labu uzņēmumiem, kuri gādā par ESG standartu ievērošanu, nākotnē varētu būtiski ietekmēt vērtspapīru tirgu.
SEB grupa pievērš lielu uzmanību atbildīgām investīcijām, un to atspoguļo trīs būtisku principu ievērošana investīciju pārvaldībā:
- neatbilstošu uzņēmumu, kuri piesārņo vidi vai apdraud sabiedrības labklājību izslēgšana;
- priekšrokas došana ilgtspējīgai un videi draudzīgai uzņēmējdarbībai;
- ilgtspējīgu pārmaiņu veicināšana uzņēmumos no akcionāru un vadības puses.
SEB pārvaldītā pensiju 2. un 3. līmeņa aktīvu apjoms Baltijā, kas ieguldīti atbilstoši augstākajiem atbildības standartiem sasniedzis jau 800 miljonus eiro.
SEB grupas Atbildīgas ieguldīšanas politika (ENG)
