Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 10.09.2015
ieguldījumi | finanšu pārvaldība

Finanšu spēja uzņemties investīciju risku

Finanšu spēja uzņemties investīciju risku

Vēlme uzņemties risku jeb riska noturība ir risku apjoms, kuru jūs kā investors esat gatavs uzņemties, vai nenoteiktības līmenis, ar kuru varat tikt galā. Citiem vārdiem sakot, riska noturība ir risku apjoms, kuru investors var izturēt psiholoģiski. To var noteikt, izmantojot daudzas metodes, piemēram, ar anketu, kas paredzēta, lai konstatētu risku līmeni, atbilstīgi kuram investors vēlētos veikt ieguldījumus.

Tomēr sarunām par risku nevajadzētu beigties tikai ar riska noturības izvērtēšanu. Ar jautājuma „Cik lielu risku jūs varat uzņemties psiholoģiski?” uzdošanu vien nepietiek. Otrs svarīgs jautājums ir: „Cik lielu finanšu risku jūs spējat uzņemties?” Un tieši to sauc par finanšu spēju uzņemties investīciju risku. Tas atbild uz jautājumu, vai investors var nodrošināt savu finanšu labklājību neatkarīgi no notikumiem investīciju tirgū.

Lai pieņemtu gudrus ieguldījumu stratēģijas lēmumus, investoram jāsaprot sava finanšu spēja uzņemties risku. Tas ir sistēmisks un objektīvs daudzu faktoru novērtējums. Tie ir faktori, kas veido investora spēju izturēt investīciju zaudējuma risku.

Attieksmes pret risku noteikšana

Pastāv risks, ka investors zaudē savu ieguldījumu vai ka ieguldījums nav tik ienesīgs, kā cerēts. Citiem vārdiem sakot, risks ir definējams kā iespējamība, ka ieguldīšanas rezultātā tiks gūta peļņa vai radīsies zaudējumi. No šīs perspektīvas raugoties, var analizēt gan riska noturības mērīšanas veidus, gan tās atbilstību ieguldījumiem, kurus indivīds izvēlas vai kuri viņam tiek piedāvāti izvēlei.

Tas vairāk raksturo investora emocionālo spēju uzņemties risku, kas balstās uz viņa attieksmi pret finanšu risku un psiholoģisko vai emocionālo pārdzīvojumu līmeni, kas tiek pieredzēti, saskaroties vai domājot par finanšu zaudējumiem. Tomēr investoram patiesi atbilstīgs risku līmenis var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem, kuri iekļauj ne tikai psiholoģisko gatavību uzņemties risku.

Tāpēc otrs ļoti svarīgs aspekts ir indivīda finanšu spēja uzņemties finanšu risku – gan viņa ekonomisko apstākļu novērtējums, gan tādu aspektu novērtējums kā ieņēmumi, izdevumi, aktīvi un saistības utt., kuri nav atkarīgi no emocijām vai uzvedības.
Veidojot indivīda riska profilu, ņem vērā abus aspektus, taču finanšu spējai uzņemties investīciju risku būtu jādominē.

Investoram nekad nevajadzētu uzņemties risku, kas ir lielāks par to risku, kuru viņš spēj izturēt. Ja investors ar savām pašreizējām finansēm īstermiņā nevar atļauties neveiksmi, tad no riska ir jāizvairās. Investoriem vajadzētu censties noteikt optimālo risku līmeni atbilstoši savām vajadzībām un mērķiem.

Noskaidrojiet savu attieksmi pret risku! Pārrunājiet savu finanšu spēju uzņemties risku! Izvirziet mērķus!

Kad gribēšana un varēšana nesaskan

Investori var saskarties ar problēmu, ka viņu vēlme uzņemties risku un viņu finanšu spēja to darīt nesaskan. Tas var būt tāpēc, ka šī investora riska noturība ir augstāka nekā viņa finanšu spēja uzņemties to un otrādi.

Piemēram, ja jūs vēlaties ieguldīt zināmu naudas summu, uzņemoties augstu risku (t. i., akciju vai akciju fondu tirgos), taču jums nav papildu ietaupījumu, jums jebkurā brīdī var nākties izmantot ieguldīto naudu neparedzētu ārkārtas izdevumu segšanai. Savukārt tas nozīmē, ka jums būtu jāpārdod savas investīcijas. Arī tad, ja nauda ir ieguldīta ļoti svārstīgos finanšu instrumentos, jūs varat nonākt situācijā, ka jums ir jāpārdod savi ieguldījumi ar būtiskiem zaudējumiem brīdī, kad tirgū ir lejupslīde, turklāt izdevumu segšanai ar to varētu arī nepietikt. Šis ir piemērs gadījumam, kad indivīda finanšu spēja uzņemties investīciju risku ir zema. Parasti jo zemākas ir jūsu finanšu spējas, jo konservatīvākām būtu jābūt investīcijām – jo jūs nevarat atļauties zaudēt attiecīgo naudas summu vai tuvojas jūsu ieguldījumu izmantošanas termiņš.

No otras puses, jo lielāka ir jūsu finanšu spēja, jo vairāk jūs varat atļauties ieguldīt riskantākos ieguldījumos, saglabājot gatavību pārciest tirgus lejupslīdi un negūstot nopietnu savu mērķu apdraudējumu.

Vēl viens būtisks aspekts ir saikne starp risku un laiku. Pamatā, jo ilgāks ir jūsu rīcībā pieejamais laika posms (t. i., laika posms, kurā jūs plānojat saglabāt savus ieguldījumus), jo agresīvāks jūs varat būt, ieguldot augstāka riska ieguldījumos. Tas ir tāpēc, ka, jo ilgāk jūs saglabāsiet savus ieguldījumus, jo jums būs vairāk laika, lai pārciestu svārstības, cerot gūt lielāku peļņu minētajā laika posmā (protams, nav garantijas, ka ieguldīšanas rezultātā nauda netiks zaudēta). Pieņemsim, ka jūs esat nepieredzējis investors, kuram raksturīga zema riska noturība, un jūs veicat uzkrājumus pensijai, kas iestāsies pēc trīsdesmit gadiem. Tā kā jūsu rīcībā ir ilgs laika posms, lai absorbētu augsta riska instrumentiem raksturīgās svārstības, jūs, iespējams, varat atļauties būt agresīvāks, izmantojot lielāku daļu no sava pensijas portfeļa riskantākiem ieguldījumiem.

Kā novērtēt spēju uzņemties investīciju risku?

Finanšu spēju uzņemties investīciju risku var novērtēt dažādos veidos. SEB lietotā pieeja iekļauj klienta aktīvu, saistību un izdevumu novērtēšanu.

  • Aktīvi. Tiek ņemti vērā klienta aktīvi visās finanšu iestādēs, tostarp naudas un nekustamā īpašuma aktīvi. Aktīvus novērtē pēc to likviditātes un riska līmeņa. Tādi aktīvi kā, piemēram, noguldījumi, norēķinu konti, kā arī nauda uzskatāmi par likvīdiem aktīviem, kurus var izmantot jebkurā laikā bez riska, ka tie varētu zaudēt savu vērtību. Citus likvīdos aktīvus, piemēram, akcijas un obligāciju fondu apliecības, novērtē pēc to riska līmeņa. Tirgus situācijas noteikto cenu svārstību dēļ šādus aktīvu veidus diskontē (piemērojot augstāku diskonta likmi riskantiem aktīviem un zemāku diskonta likmizemāka riska aktīviem). Tāda pati loģika attiecas uz daļēji likvīdiem aktīviem, piemēram, daļām piesaistītajām investīcijām un pensiju trešā līmeņa fondu līgumiem. Atšķirība ir tajā, ka šāda veida aktīviem tiek piemērota papildu diskonta likme, kuru nosaka, ņemot vērā maksas un nodokļus, kas saistīti ar līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Nekustamos īpašumus ņem vērā atbilstoši to tirgus vērtībai, piemērojot diskonta likmi. Aktīvus, kas paredzēti ikdienas finanšu vajadzību segšanai, un nelikvīdos aktīvus (piemēram, pensiju otrā līmeņa fondus) neņem vērā.
  • Saistības. Tiek ņemtas vērā klienta hipotēkas visās finanšu iestādēs.
  • Izdevumi. Tiek ņemti vērā klienta nenovēršamie ikmēneša izdevumi (par pārtiku, komunālajiem pakalpojumiem u. c.). Izdevumos iekļauj arī ikmēneša maksājumus par saistībām (hipotēkām, aizdevumiem, līzingu, patēriņa kredītiem u. c.) visās finanšu iestādēs, kā arī maksājumus apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem (dzīvības, nekustamā īpašuma, drošu aizdevumu, automašīnas apdrošināšana).
  • Pamatojums. No aktīviem atņem saistību summu un iegūto rezultātu dala ar ikmēneša izdevumiem. Ja iegūtais rezultāts liecina, ka indivīdam nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu vismaz viena mēneša izdevumus, pieņem, ka finansiāli viņš spēj uzņemties risku, kas nav augstāks par zemu investīciju risku. Ja iegūtais rezultāts liecina, ka indivīdam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu vismaz divu mēnešu izdevumus, pieņem, ka viņa finanšu spēja ļauj uzņemties risku, kas nav augstāks par vidēju investīciju risku. Visbeidzot, ja iegūtais rezultāts liecina, ka indivīdam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu vismaz trīs mēnešu izdevumus, pieņem, ka viņa finanšu spēja ļauj viņam uzņemties augsta līmeņa ieguldījumu risku (visi riska līmeņi).

Secinājums – risks ir jēdziens, kas ietver daudzus aspektus, un tas būtu jāanalizē, ņemot vērā gan sasniedzamos mērķus, gan to, cik atbilstīgas investīcijas esat izvēlējies, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Nepietiek tikai ar attieksmes pret risku un gatavības to uzņemties novērtēšanu vien. Ir jāapsver, vai indivīds var finansiāli atļauties riskēt ar saviem ieguldījumiem konkrētajā laika posmā. Taču pat tad, ja jūsu finanšu spēja norāda uz to, ka ieguldījumus varat pakļaut augstam riskam, bet minētā riska dēļ naktīs nenāk miegs, tas nav labi, un jums būtu jāpārskata savas ieguldījumu izvēles. Lai izprastu savu personīgo riska situāciju, pašam gan jāatklāj sava emocionālā puse, gan jānovērtē savs finanšu stāvoklis. Tā kā tas nav pārāk viegls uzdevums, lieti noderētu sadarbība ar profesionālu finanšu konsultantu.

Gunta Simenovska,
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja

Avoti: SEB, CFA Institute, MarketWatch, The Economist, Investopedia


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.