Lai gan Bitcoin pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, jautājumu par šo plaši pazīstamo kriptovalūtu un tās nākotni joprojām netrūkst. Kāpēc 2020. gadā strauji auga šīs valūtas cena? Varbūt tā ir piramīdas shēma? Vai bitkoins nākotnē aizstās zeltu? Atbildes meklē SEB grupas galvenais stratēģis Johans Javeuss.
Lai gan Bitcoin pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, jautājumu par šo plaši pazīstamo kriptovalūtu un tās nākotni joprojām netrūkst. Kāpēc 2020. gadā strauji auga šīs valūtas cena? Varbūt tā ir piramīdas shēma? Vai bitkoins nākotnē aizstās zeltu?
Kāpēc 2020. gadā bitkoina cena tik ļoti palielinājās?
Bitkoina cena 2020. gadā pieauga par 360% un arī 2021. gadā turpina sasniegt jaunus vērtības rekordus.
Finanšu tirgus atveseļošanās kopš krasā krituma Covid-19 krīzes sākumā 2020. gada pavasarī kopumā ir bijusi stabila. To noteica gan pasaules valstu ieviestie stabilie stimulēšanas pasākumi pandēmijas seku mazināšanai, gan centrālās bankas, kas finansēja savus stimulēšanas pasākumus, drukājot jaunu naudu.
Rekordzemās procentu likmes un obligāciju ienesīgums apvienojumā ar optimisma pieaugumu ir likuši daudziem investoriem meklēt aktīvus ar lielāku atdevi, neskatoties uz saistītajiem lielākajiem riskiem.
Bitkoins ir ieguvis gan no investoru lielākas vēlmes riskēt, gan no viņu bažām, ka centrālo banku naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību.
Taču ir parādījušies arī citi, praktiskāki faktori. Tādi lieli un stabili maksājumu uzņēmumi kā, piemēram, PayPal, ir sākuši ļaut saviem klientiem veikt maksājumus ar bitkoiniem, tādējādi palielinot cilvēku interesi par tiem un atvieglojot to iegādi.
Bitcoin pērk arī profesionāļi
Pakāpeniski arī kriptovalūtas ir kļuvušas par arvien plašāk atzītu ieguldījumu aktīvu. Pērn viens no pasaules veiksmīgākajiem riska ieguldījumu fondu pārvaldniekiem Pols Tjūdors Džonss klāstīja, ka esot ieguldījis bitkoinos. Arī pasaulē lielākais aktīvu pārvaldnieks BlackRock nesen paziņoja, ka apsvēršot ieguldījumus kriptovalūtās.
Turklāt pašlaik ir daudz finanšu instrumentu, piemēram, funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus bitkoiniem, kā arī kopfondi un citi ieguldījumu produkti, kuru uzmanības centrā ir kriptovalūtas.
Šīs norises ir veicinājušas profesionālu investoru interesi, lai gan lielākais naudas īpatsvars joprojām nāk no fiziskām personām.
Apkopojot iepriekš minēto, bitkoina vērtības pieaugumu pērn varētu izskaidrot ar labvēlīgiem tirgus apstākļiem un kriptovalūtu kā aktīvu klases lielāku pieņemšanu.
Vai bitkoins ir piramīdas shēma?
Nepieņemot kriptovalūtas, dēvēt tās par lielu burbuli un salīdzināt ar Nīderlandes 1637. gada tulpju mānijas moderno variantu nav pareizi. Tā nav arī piramīdas shēma.
Piramīdas shēmu vienmēr raksturo liela vērtības pieauguma apsolījumi visiem pircējiem. Bitkoinu pircējiem nekad nav bijis garantiju par tā nākotnes vērtību.
Bitkoina vērtību pilnībā nosaka piedāvājums un pieprasījums, tāpat kā tas ir ar visiem citiem aktīviem, kurus tirgo brīvajā tirgū.
Kaut arī šī parādība pati par sevi nav burbulis, gan bitkoina, gan citu kriptovalūtu – tāpat kā citu aktīvu, ar kuriem laiku pa laikam daudz spekulē, – vērtību iespējams būtiski pārvērtēt, kam sekos cenu kritums.
Tas jau ir noticis vairākas reizes bitkoina vairāk nekā desmit gadu pastāvēšanas vēsturē. Lai gan pērn pieredzējām cenu pieaugumu, visstraujākais un sprādzienbīstamākais cenu pieaugums notika bitkoina darbības pirmajos gados.
Vai bitkoina vērtību var aprēķināt?
Vienkāršā atbilde ir – nē. Tādus tradicionālos aktīvus kā, piemēram, akcijas, obligācijas vai nekustamo īpašumu, raksturo atdeves likmes esamība, kuru ir iespējams izmantot, lai aprēķinātu saprātīgu vērtību attiecībā pret citu aktīvu izmaksām.
Obligācijas cenu ir iespējams aprēķināt pēc tās ienesīguma. Pamatota akcijas vērtība ir balstīta uz nākotnes peļņas lielumu, kuru attiecīgais uzņēmums varētu gūt, savukārt īpašuma vērtību ir iespējams aprēķināt, pamatojoties uz saņemtajiem nomas ieņēmumiem.
Aktīviem, kuriem nav šādas piemītošās atdeves likmes, ir sarežģītāk aprēķināt pamatotu vērtību. Precēm nav iekšējās atdeves likmes, taču daudziem ir labs priekšstats par to piedāvājumu un pieprasījumu. Naftas cenu prognozētāji aptuveni zina, cik daudz naftas var saražot pasaulē un kāds būs globālais pieprasījums, ņemot vērā pieņēmumus par ekonomikas izaugsmi utt.
Kas bitkoinu atšķir no zelta?
Ir sarežģītāk noteikt cenu tādam metālam kā zelts, kura rūpnieciskā izmantošana ir ierobežota. Zelta vērtību galvenokārt nosaka, izmantojot to kā vienības mēru citu aktīvu cenas noteikšanai. Zelts nav tikai metāls un prece. Tas pirmām kārtām ir valūta. Valūtai jābūt retumam, ilglaicīgai, viegli transportējamai, sadalāmai un grūti viltojamai, un tās cenai laika gaitā jābūt samērā stabilai.
Kas tad faktiski nosaka zelta cenu? Vienkāršā atbilde – vispārējs investoru citu aktīvu perspektīvas novērtējums. Piemēram, ja investorus satrauc citu aktīvu pārāk liels sadārdzinājums, viņi centīsies pārdot daļu no saviem “pārvērtētajiem” aktīviem un to vietā iegādāsies vairāk zelta.
Paaugstināti finanšu vai politiskie riski parasti ceļ zelta cenu, jo, ņemot vērā situācijas nenoteiktību, tie liek investoriem domāt, ka citi aktīvi var būt pārāk dārgi. Ja tirgus uzskatīs, ka parasto valūtu vērtība samazināsies, jo centrālās bankas drukā pārāk daudz jaunas naudas, zelta cena pieaugs.
Bitkoins iegūst savu vērtību tieši tādā pašā veidā, un tas faktiski darbojas kā fiziskā zelta virtuālais variants.
Paralēles ar zeltu var vilkt dažādos veidos, tostarp tā ierobežoto daudzumu, pārvietošanas vieglumu, grūtības viltot, dalāmību un virtuālo ieguvi jeb “rakšanu”, kas jāveic, lai iegūtu jaunus bitkoinus.
Runājot par pamatotas cenas aplēsi, par trūkumu uzskatāma bitkoina tikai 10 gadu pastāvēšanas vēsture, kamēr zeltu kā valūtu esam izmantojuši jau vairākus tūkstošus gadu.
Vai bitkoins aizstās zeltu?
Bitkoina īsā vēsture apgrūtina prognozes par tā nākotnes lomu, un tas ir ļoti svarīgs faktors cenas noteikšanai. Visām cenu prognozēm jābūt balstītām uz pieņēmumiem par to, cik plaši un bieži bitkoins tiek lietots. Ilustrēsim minēto ar hipotētisku piemēru. Pieņemsim, ka nākotnē bitkoins pilnībā aizstās fizisko zeltu kā vērtības mēru.
Ja šodien visa zelta vērtību sadalītu uz tirgū esošajiem bitkoiniem, tad viena bitkoina cena būtu ap 630 000 USD, savukārt zelts būtu gandrīz nevērtīgs. Saprotams, šis pieņēmums nav īpaši pamatots. Pieņemot, ka tā vietā daudzas valstis izvēlēsies aizliegt bitkoinu vai ieviest kriptovalūtas regulējumu, lai padarītu tās būtiski nepievilcīgākas, rastos pretēja ietekme uz cenu.
