No eksāmeniem jau atpūtušies studenti un vecāko klašu skolēni vēl var paspēt savas nākotnes karjeras pamatos ielikt nelielu, taču svarīgu akmeni. Šo akmeni sauc par Praksi.
Profesijas izmēģināšana
Prakse ir iepazīšanās ar nākotnes darba pienākumiem vēl pirms diploma saņemšanas. Tas ir derīgi kaut tādēļ vien, ka praksē pamēģinot nodarboties ar to, ko apgūsti institūtā (koledžā/tehnikumā), vari pēkšņi atskārst, ka šis darbs nebūt nav tas, ko vēlies darīt visu dzīvi.
Piemēram, nākamā medmāsa var secināt, ka viņai kļūst nelabi, ieraugot asinis, bet nākamais reklāmas menedžeris var saprast, ka viņam nepatīk mierīga biroja atmosfēra un drīzāk gribētos strādāt profesijā, kas saistīta ar lielu risku. Piemēram, izvilkt cilvēkus no uguns. Labāk ir zaudēt gadu augstskolā, lai dotos citā virzienā, nevis sastapties ar skarbo realitāti pēc trim vai pieciem mācību gadiem un diploma saņemšanas.
Ieraksts CV
Visi zina, ka darbā ir grūti iestāties bez pieredzes šajā profesijā. Jebkurš darba devējs vispirms raugās uz darba pieredzi un tikai pēc tam uz diplomu.
Bet kur lai tikko augstskolu beigušais students gūst pieredzi, ja tieši tās trūkuma dēļ viņu neviens neņem darbā? Prakse ļauj izrauties no šī apburtā loka un papildināt savu CV ar nozīmīgiem ierakstiem.
Taču par praksi parasti nemaksā vai arī maksā ļoti maz. Tāda ir darba devēju maksa par to, ka viņi saņem nenobriedušu darbaspēku, ar kuru jānoņemas un viss jāmāca, turklāt tas pēc tam vienalga aizies, jo, piemēram, ir sācies mācību gads. Vai arī tāpēc, ka ir radusies iespēja iekārtoties “īstā” darbā.
Kur atrast prakses vietu?
Ir specializēti portāli, kuros var atrast darba devēju sarakstu, kuri piedāvā iziet praksi, Latvijā šāds portāls ir Prakse.lv. Taču ar tām vien nevajag aprobežoties. Piedāvājumus praktikantiem publicē tādās vietnēs kā Cv.lv, Cvmarket.lv, Irdarbs.lv.
Tā dēvētā proaktīvā pieeja (pati efektīvākā) nozīmē, ka jāizvēlas kāds desmits vai divi ar uzņēmumiem, kuros jūsuprāt, varētu būt interesanti un derīgi iziet praksi, un tad jānosūta viņiem labi pārdomāta vēstule. Tajā izstāstiet par savu vēlmi iegūt profesionālu pieredzi tieši šajā uzņēmumā, uzsveriet savas pozitīvās īpašības un pievienojiet izrakstu ar labām atzīmēm.
Daudziem lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ir īpašas programmas darbam ar praktikantiem – šie uzņēmumi ir ieinteresēti sev nodrošināt pastāvīgu jaunu kadru pieplūdumu. Informāciju par to, ar kuriem uzņēmumiem sadarbojas augstskolas, var meklēt gan arī mācību iestāžu vietnēs, kā arī pašās augstskolās.
Vai varbūt tomēr pelnīt naudu?
Studentus gaida dilemma par to, kam lai viņi velta savas brīvdienas: darbam, par kuru nemaksā vai maksā maz, bet kurš ir pietuvināts nākamajai profesijai, vai vienkārši pelnīt naudu tradicionālajos jauniešu vasaras darbos, strādājot par oficiantu, animatoru kūrortā u.t.t.
Piedāvājam vairākus viedokļus, kuri jums varbūt palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu.
Armēns, neliela uzņēmuma īpašnieks Latvijā, studentes tēvs. Darbā bieži sastopas ar nepieciešamību pieņemt un apmācīt tikko mācības beigušus studentus:
“Darba tirgus Latvijā ir veidots tā, ka jaunieši diemžēl nemaz nav motivēti apgūt praktiskas zināšanas un pieredzi. Vienkārši tādēļ, ka tas nekādi neietekmē nākotnes algu. Jā, bez pieredzes darbu atrast ir grūti. Taču, ja darbs atrasts, alga jaunietim, kas tikko beidzis studijas, būs tāda pati kā vienaudzim, kuram jau ir praktiska pieredze.
Tādēļ jauniešiem varētu būt jēga vasaru veltīt darbam ārzemēs. Kaut vai par oficiantu, taču tiks gūta vērtīga dzīves pieredze, veicinātas svešvalodas prasmes, pamēģināta patstāvīga dzīve prom no vecākiem.”
Izņēmums ir lielie vietējie un ārzemju uzņēmumi Latvijā. Prakses iziešana pie šādiem darba devējiem ir pavisam cita lieta gan no jaunu zināšanu un pieredzes iegūšanas, gan arī nākotnes karjeras skatupunkta. Turklāt tur bieži vien arī maksā stipendiju. Cits jautājums, ka šādu uzņēmumu Latvijā ir maz, un par praktikanta vietu ir jācīnās.
Natālija, dizainere
“Londonā, kur pašlaik strādāju, situācija darba tirgū ir vēl sarežģītāka nekā Latvijā. Cilvēkiem bez darba pieredzes ir ļoti grūti atrast darbu savā profesijā. Prakses iziešana tādā gadījumā ir kā glābšanas riņķis. Man pašai pēc maģistra diploma iegūšanas divas reizes bija jāiziet prakse un jāstrādā bez maksas: man tikai daļēji sedza transporta izdevumus.
Pirmajā reizē strādāju lielā uzņēmumā tikai desmit dienas, taču šajā laikā paspēju daudz iemācīties. Ne jau dizainu, nē, bet to, kā organizēt visus procesus – smalkas nianses, par kurām augstskolā neviens nepastāstīs un kuras katram dizaineram ir jāapgūst pašam praksē. Tā bija ļoti noderīga pieredze.
Otrajā reizē mēnesi bez maksas strādāju kādā izdevniecībā un uzskatu šo pieredzi par veltīgu no profesionālā viedokļa. Šajā firmā nebija dizaina nodaļas un man vienkārši nebija no kā mācīties. No otras puses, kad šo izdevniecību norādīju savā CV un ievietoju norādi uz šajā laikā paveiktajiem prakses darbiem, es sāku saņemt normālus darba piedāvājumus. Ledus izkustējās!”
Daži noderīgi darbā iekārtošanas speciālistu un bijušo praktikantu padomi
- Izvēlieties uzņēmumus, kuros ir atbilstoša struktūrvienība. Ja būsiet vienīgais firmas dizainers vai pīārists, tad jums nebūs no kā mācīties. Protams, ka procesā paši daudz ko apgūsiet, taču jums nebūs iespējas iepazīties ar nenovērtējamu citu cilvēku pieredzi.
- Taču neiekrītiet arī otrā galējībā. Lielā organizācijā praktikantu var ielikt tik šaurā darba jomā, ka viņš jutīsies kā mazītiņa skrūvīte lielā sistēmā. Turklāt šai skrūvītei nav ne jausmas, kā sistēma darbojas.
- Sākumā meklējiet un jautājiet, vai ir apmaksātas vietas. To nav tik maz, kā var likties. It īpaši lielos uzņēmumos un valsts organizācijās. Ja nevarat nekādi atrast šādas vietas vai jums tās nešķiet interesantas, tad meklējiet prakses vietas, kurās nemaksā, taču mēģiniet apspriest nosacījumus.
- Ja apmaksātu praksi nav iespējams atrast, tad kādēļ nemēģināt pastrādāt nākotnes specialitātē kā brīvprātīgajam kādā labdarības organizācijā? Tā gūsiet gan jaunu, interesantu pieredzi, gan arī ierakstu CV, gan arī papildu plusu nākamā darba devēja skatījumā.
Oksana Migunova
