Vai esat ievērojuši – ir cilvēki, par kuriem domājam, ka viņiem dienā ir vairāk stundu nekā mums? Viņi paspēj izdarīt visu to, ko mēs nereti darām vairākas dienas. To var attiecināt arī uz studentiem, kuri jau studiju laikā strādā algotu darbu. Šo cilvēku veiksmes atslēga ir apzināta sava laika plānošana. Laika plānošana ietver ne tikai darāmo darbu uzskaiti, bet arī lielu disciplīnu. Tas ir smags un apzināts ceļš, kas liek ieskatīties savās vērtībās, kritiski izvērtēt darbības un prioritātes.
Latvijā strādājošo studentu ir vairāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Studiju laikā vidēji 51% pilna laika studentu strādā algotu darbu.
Studentu lekciju grafiks ir pietiekami noslogots. Aktīvākie studenti iesaistās arī ārpuslekciju aktivitātēs, piemēram, darbojas studentu pašpārvaldē un piedalās pasākumu organizēšanā. Bet kāpēc gan studentam vēl vajadzētu to visu apvienot ar darbu? Motivācijas un iemesli, kāpēc strādāt, ir dažādi.
78% studentu strādā, lai segtu savus ikdienas tēriņus, tomēr ne mazāk svarīga motivācija studentu skatījumā ir darba pieredzes iegūšana.
Ieguvumu no algota darba ir ļoti daudz. Protams, tas ir atalgojums naudas izteiksmē, ko saņem par savām prasmēm, kā arī praktiska pieredze, kuru var iegūt, tikai darot. Strādājot students apgūst iemaņas un lielāku izpratni par konkrēto sfēru. Ieteicams, ka darbs ir atbilstošs specialitātei, kuru apgūst augstskolā. Praktiskās iemaņas ir tikpat nepieciešamas kā teorētiskās zināšanas. Šādā gadījumā studijas un darbs viens otru tikai papildina.
Vairāk nekā puse (52%) studentu strādā atbilstoši apgūstamajai specialitātei.
Prātojot par to, vai sākt strādāt, uzmanība ir jāpievērš galvenokārt tam, kādas ir jūsu prioritātes un vērtības. Prioritāšu precīza apzināšanās un noteikšana ļaus labāk saskatīt virzienu, kurā doties. Tālākais ceļš ir jāplāno pa soļiem. Plānošana ir viena no iespējām, kā kontrolēt savu laiku. Ja nekad neesat to darījis, noteikti vispirms pavērojiet, kāds ir bijis jūsu dienas ritms līdz šim. Tas ir ļoti svarīgi, ja plānojat mācības apvienot ar darbu. Vispirms ir adekvāti jāizvērtē savas spējas. Iespējams, ka no sākuma vajadzēs nopietni trenēties plānot mācību procesa grafiku
Noderīgi ieteikumi
Ja, izvērtējot visus apstākļus, tomēr esat nolēmis gan studēt, gan strādāt, tad šie ieteikumi jums varētu būt lietderīgi:
- Izvirziet sev mērķus. Tie var būt gan lielākā laika šķērsgriezumā, gan dienas vai nedēļas mērķi. Pierakstiet tos. Tas palīdzēs neapjukt un iemācīs atšķirt svarīgo no nesvarīgā.
- Izveidojiet savu plānotāju, kurā sarakstīt veicamo darbu sarakstu. Pierakstiet klāt arī aptuveno izpildes laiku, tomēr to plānojiet vismaz ar 15 minūšu intervālu.
- Atbrīvojiet savu darba virsmu no nevajadzīgām lietām, jo tas viss traucē jūsu apziņai, reizēm pašam to pat neapjaušot. Nereti sakām, ka mums pietrūkst laika, lai gan patiesībā mums pietrūkst spējas koncentrēties. Haoss darba vidē ir viens no faktoriem, kas to ietekmē.
- Dienas laikā sekojiet līdzi, kā veicas ar darba grafika ievērošanu. Pārskatiet plānotāju arī pēc ilgāka laika perioda, jo tā jūs varat izvērtēt, kas ir izdevies, bet kas nav.
- Izmantojiet savas studenta tiesības un uz sesijas laiku ieplānojiet darba atvaļinājumu.
- Savukārt, ja darbu skolā ir sakrājies pārāk daudz, aprunājieties ar darba devēju, lai piešķir jums kādu brīvu dienu, vai arī, ja ir tāda iespēja, lūdziet kolēģu palīdzību, aizvietojot jūs.
Tomēr garajā darba skrējienā neaizmirstiet, ka laika dienā mums ir tik, cik ir. Tāpēc veltiet to tiešām svarīgām lietām un nedariet to, kas nevirza jūs tuvāk mērķim. Turoties pie grafika, dienu no dienas arvien vairāk jutīsiet, kādu gandarījumu tas sniedz. Kas kādreiz šķita nereāls – būs izdarīts. Nenolaidiet rokas, vienmēr skaidri redziet savu mērķi un ejiet uz to. Protams, neaizmirstot laiku veltīt atpūtai. Negaidiet dienu, kad jūsu enerģijas rezerves būs izsmeltas. Ieplānojiet brīdi arī atpūtai, jo tā ir daļa no ceļa pretī mērķim.
Liene Circene
