Tiek lēsts, ka cilvēkam vecumdienās izdzīvošanai mēnesī nepieciešami vismaz 70% no līdzšinējās mēnešalgas, lai saglabātu esošo dzīves līmeni.
Taču Latvijā pašreizējā ekonomiskajā situācijā, neveidojot uzkrājumus papildus valsts nodrošinātajai vecumdienu iztikai, iedzīvotāji saņems vidēji 50% no darba mūža laikā ierastajiem mēneša ienākumiem – tā lēš SEB bankas speciālisti.
Pensija pret šībrīža ienākumiem
Tiesa, pensijā tēriņi parasti samazinās un, lai saglabātu ierasto dzīves līmeni, nepieciešams mazliet mazāk naudas. Tomēr pienācīgas pensijas apmērs ir tieši atkarīgs no šībrīža ienākumu līmeņa.
Proti – jo mazāki ienākumi ir pašlaik, jo lielākai pensijai salīdzinājumā ar šībrīža atalgojumu ir jābūt. Ja jums pašlaik ir vidēji vai augsti ienākumi, pensijā varbūt arī pietiks ar 70–80% no tiem, taču, ja jūsu ienākumi darba dzīves laikā ir mazi, tad arī pensija būs nepieciešama gandrīz tāda pati, lai izdzīvotu.
Skatīties patiesībai acīs
Vecumdienās jūsu ikmēneša ienākumus veidos valsts garantētā vecuma pensija, pašu uzkrājumi un iespējami papildu ienākumi no algota darba vai bērnu sniegtās palīdzības. Lai saprastu, vai ar to būs gana, ir svarīgi veikt reālistiskus aprēķinus par iespējamiem tēriņiem pensijas laikā. Esiet godīgi par to, kā vēlaties pavadīt vecumdienas un cik daudz tas varētu izmaksāt. Turklāt, jo laicīgāk šādus aprēķinus veiksiet, jo labāk – laicīgāk sapratīsiet, vai un kā rīkoties, lai tos palielinātu.
Eksperti aicina palūkoties uz pašreizējiem tēriņiem dažādās kategorijās, piemēram, komunālie maksājumi, bērnu audzināšana utt., un izvērtēt, kā tie varētu vēlāk mainīties. Piemēram, dodoties pensijā, visticamāk, samazināsies izdevumi par transportu un arī kredīts par mājokli būs nomaksāts. Tomēr, lai arī kā to negribētos atzīt – tēriņi par veselības aprūpi vairumam no mums var palielināties.
Domājot par savas nākotnes iztikas iespējamo apmēru, jāapzinās tas, ka vidējais laiks, ko pavadīsim pensijā, var būt aptuveni 20 gadu, un patiesībā tā ir diezgan liela cilvēka mūža daļa.
Pāris praktisku soļu vecumdienu ienākumu aprēķināšanai:
- Vispirms noskaidrojiet, kādi ir jūsu ienākumi attiecībā pret izdevumiem pašlaik. Cik atliek pēc obligāto rēķinu apmaksas?
- Aprēķiniet, cik lieli varētu būt jūsu uzkrājumi un vecuma pensija.
- Aprēķiniet savu iespējamo ienākumu un tēriņu attiecību laikā, kad būsiet pensijā. Cik atliks pēc obligāto rēķinu apmaksas?
- SEB banka piedāvā arī aprēķināt, cik daudz jums būtu jāsakrāj privātajā pensiju fondā, lai pensijas apmērs atbilstu iecerētajam budžetam.
Kam pietiks, kam vairs ne?
Skaidrs ir viens – ja esat lolojis ieceri beidzot celt savu sapņu māju, jo tam būs gana laika, vai doties jau sen kārotā ceļojumā apkārt pasaulei, ar 50 % un pat ne 70 % no līdzšinējiem ienākumiem mēnesī, visticamāk, nebūs pietiekami.
Iztēlosimies privātajā sektorā strādājošās komunikācijas speciālistes Ilzes situāciju, kura pašlaik pēc nodokļu nomaksas saņem 850 eiro. Saskaņā ar “SEB Pensometra” aplēsēm Ilzes vecumdienu ienākumi būs aptuveni 425 eiro.
Pieņemot, ka Ilze par sev īpašumā piederošo dzīvokli tērēs 150–200 eiro mēnesī, optimāls pārtikas grozs izmaksās aptuveni 100–150 eiro, veselības aprūpes tēriņi varētu svārstīties no 50 līdz 100 eiro mēnesī, turklāt zināmus izdevumus prasīs arī transports, ikmēneša mobilā telefona rēķins un citi pakalpojumi, ar Ilzes ikmēneša ienākumiem tā vien sanāks pamata ikdienas tēriņu nosegšanai.
Lai Ilze savās vecumdienās spētu regulāri apmeklēt kultūras pasākumus, doties tālākos ceļojumos vai kā citādi nodoties vecumdienu baudīšanai, viņas 450 eiro lielajiem ienākumiem būtu jāpieaug par pāris simtiem.
Šis pieņēmums sasaucas ar “Pensometra” aptaujas rezultātiem, kur iedzīvotāji ar līdzīgiem ienākumiem kā Ilzei vēlētos saņemt 90 % no pašreizējā atalgojuma. Ilzes gadījumā tie būtu 750 eiro.
Tomēr Latvijā iedzīvotāji bieži vien dara pārāk maz, lai viņu gaidas piepildītos. SEB bankas aptaujā 67 % šodienas pensionāru atzīst, ka viņi sava darba mūža laikā nebija finansiāli labi sagatavojušies pensijai.
Maldīgās alternatīvas
Atskāršot, ka prognozējamie ikmēneša ienākumi vecumdienās neļaus uzturēt esošo dzīves līmeni un spiedīs atteikties no dažādām dzīves ērtībām, ikviens no mums nonāks izvēles priekšā, un risinājumu, protams, netrūkst – var doties pensijā vēlāk, apsvērt sava mājokļa pārdošanu, pārceļoties uz mazākas platības dzīvesvietu.
SEB veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 65 % Latvijas iedzīvotāju cer uz dažādām alternatīvām, taču šī paļaušanās drīz vien var izplēnēt gaisā . Veidot uzkrājumus būtu ieteicams jebkurā gadījumā, un, ja vien laicīgi sākts, tas nemaz tik daudz neprasa. Jau esot pensijā, par krāšanu būs daudz par vēlu domāt, jo no pensionāra ienākumiem veikt uzkrājumus principā ir neiespējami. Ir būtiski parūpēties par ienākumu izlīdzināšanu starp aktīvo darba mūžu un atpūtas gadiem jau sava darba mūža laikā, kas ir aptuveni 40 gadu – pietiekams laiks, lai izveidotu “drošības spilvenu” gaidāmajiem 20 pensionāra statusā pavadāmajiem gadiem.
Zane Vikmane
