Ieguldījumi ar zemu riska līmeni – izklausās vilinoši, vai ne? Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, pensiju jomā, jo īpaši pensiju 3. līmenī, populārākie līdz šim bijuši tieši zema riska līmeņa pensiju plāni. Taču pēdējos gados, kad pasaulē strauji pieaug kā mazu, tā lielu investoru interese par augsta riska investīcijām un arīdzan indeksu plāniem, redzam, attieksmes un interešu maiņu arī Latvijā.
Jau vairāki pensiju fondi Latvijā paziņojuši, ka gatavojas klientiem piedāvāt augta riska līmeņa indeksu plānus pensiju 3. līmenī. Tam ir vairāki iemesli, gan pieaugošā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība un izpratne, ka samērīgs risks pensijas veidošanā var būt arī noderīgs, gan notikumi globālajā ekonomikā kopumā.
Vispirms īsi par to, kas tad īsti notiek pasaules finanšu tirgos, un kādēļ arvien vairāk investoru izvēlas augstāka riska ieguldījumus. Šādu ieguldījumu fondu un pensiju plānu popularitāti veicina pašreizējā situācija ar zema riska risinājumiem, piemēram, valdību obligācijām, kuru ienesīgums lielā daļā ieguldījumu ir zems vai pat negatīvs. Līdz ar to, pozitīva ienesīguma meklējumos, investori ir gatavi uzņemties arvien lielāku risku.
Var teikt, ka zemā riska risinājumi zaudējuši savu vēsturisko šarmu, tādēļ, ja priekšā ilgs uzkrājuma veidošanas periods, samērīga riska palielināšana saviem uzkrājumiem ir viens no risinājumiem.
Runājot tieši par pensiju uzkrājumiem, viena no uzkrājuma veidošanas iespējām, kas ieinteresē arvien vairāk cilvēku visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir augsta riska līmeņa indeksu plāni. Tie tiek pārvaldīti, izmantojot pasīvo pārvaldīšanas metodi, proti, pārvaldnieks iegulda pensiju plāna naudu finanšu risinājumos, kas izraudzīti tā, lai atspoguļotu konkrētu indeksu rezultātu. Tas nozīme, ka indeksu plāna dalībniekiem jābūt gataviem paļauties uz indeksā iekļauto uzņēmumu rezultātiem – līdz ar to ieguldītājiem nepieciešama ne tikai zināma riska tolerance, bet arī ilgtermiņa skatījums, jo uzņēmumu attīstībā un līdz ar to arī finanšu tirgos vienmēr būs gan izaugsmes periodi, gan kritumi.
Kā piemēru šeit varu minēt spilgto kontrastu starp 2019. gadu, kas finanšu tirgos bija desmitgades veiksmīgākais, un 2020. gadu, kura pavasarī Covid-19 pandēmijas ietekmē tika piedzīvots straujš kritums, un atlikušais gads aizvadīts, tirgiem atkopjoties. Apsverot iespēju pensijas uzkrājumu veidot indeksu plānā, jāizvērtē sava gatavība pieņemt šādas svārstības un spēja koncentrēties uz ilgtermiņa stratēģiju, domājot desmitgadēs, ne nedēļās vai mēnešos.
Vai Latvijā izvēlas indeksu plānus?
Ja aptaujā, ko veicām pirms teju četriem gadiem, kad SEB vēl tikai gatavojās ieviest indeksu plānu pensiju 2. līmenī, aptuveni 6% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka ir ieinteresēti šādā plānā, tad jaunākie SEB “Pensiju gatavības indeksa”* dati rāda, ka indeksu plānus savam pensiju 2. līmenim labprāt izvēlas aptuveni 20% finansiāli aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 55 gadiem.
Tātad veidojas stabils iedzīvotāju segments, kuriem aktuāla tieši šāda pieeja ieguldījumu veidošanai.
Indeksu plāni pensiju 2. līmenī klientiem pieejami jau vairākus gadus, tādēļ tikai loģiski, ka, sekojot augošajai klientu interesei, pie līdzīga piedāvājuma pensiju 3. līmenī strādā arī SEB pensiju fonds.
Kādēļ ilgtermiņa skatījumam ir liela loma pensijas uzkrājumos?
Pensiju 3. līmenī gluži tāpat, kā pensiju 2. līmenī viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, izvēloties pensiju plānu, ir gadu skaits līdz pensijai – jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku risku iespējams uzņemties. Ar risku šajā kontekstā saprotam pensiju plāna aktīvu daļu, kas tiek ieguldīta akcijās, ja daļa lielāka, lielāks arī risks un vienlaikus lielāka arī peļņas iespējamība.
Tātad līdzīgi kā ikdienā, kur ik katra izdarīta izvēle patiesībā ir dažādu risku vadība, arī, izvēloties pensiju plānu, jāņem vērā vairāki svarīgi faktori. Pirmkārt, jo agrāk tiek sākta krāšana, jo vienkāršāk sasniegt vēlamo rezultātu pat ar salīdzinoši nelielām, taču regulārām iemaksām. Arī valsts atbalsta krāšanu pensijai, piedāvājot iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par pensiju 3. līmeņa uzkrājumā veiktajām iemaksām.
Otrkārt, lielu aktīvu daļu ieguldot akcijās, svarīgi, lai līdz pensionēšanās vecumam vēl ilgs laiks. Treškārt, nepieciešams izvērtēt, vai izraudzītā pensiju plāna riska līmenis šķiet pieņemams. Ceturtkārt, paturēt prātā, ka pensiju uzkrājumu veidošana ir ilgtermiņa nodarbe, tādēļ arī pensiju plānu rezultāti jāvērtē ilgtermiņā, nevis dienu, nedēļu vai mēnešu griezumā.
Dace Ljusa
SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja
