Aktīvi sekojot līdzi savam pensijas uzkrājumam un veicot nepieciešamās darbības, mēs paši varam ietekmēt savas pensijas apmēru nākotnē, neatstājot to pašplūsmā.
Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas pastāv Latvijā, ļauj sadalīt valsts un cilvēka atbildību par viņa nodrošinājumu vecumdienās. Šī sistēma ir augstu novērtēta ilgtspējas pētījumos, un arī pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir starptautiski konkurētspējīgi. Piemēram, 2014. gadā Vācijas apdrošināšanas kompānija Allianz pensiju sistēmu ilgtspējas pētījumā ierindoja Latvijas pensiju sistēmu 9. vietā starp ASV un Lielbritāniju. Savukārt šogad veiktajā pensiju ienākumu pietiekamības pētījumā Latvija ierindota 30. vietā.
Viens no Latvijas pensiju sistēmas stūrakmeņiem ir iespēja cilvēkam pašam ietekmēt savu pensijas apmēru nākotnē – gan izvēloties riska un peļņas attiecības ziņā pieņemamu pensiju plānu, kurā ieguldīt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, gan veicot brīvprātīgas iemaksas pensiju 3. līmenī.
Nodokļu maksātāji jau krāj savai pensijai
Lielākā daļa strādājošo Latvijā automātiski uzkrāj savai nākotnes pensijai, ja vien nesaņem algu aploksnē. Proti, ik mēnesi pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumam automātiski tiek novirzīta daļa no iemaksātā sociālā nodokļa. Tātad – papildus pašam nekādas iemaksas šajos līmeņos vairs nav jāveic, bet, ja ir vēlēšanās savu pensiju palielināt, ir vērts interesēties par iespējām ieguldīt pensiju 3. līmenī.
Dalība pensiju 1. līmenī ir obligāta visiem sociālo iemaksu veicējiem – šis līmenis balstīts uz solidaritātes principa, un no tajā uzkrātās naudas tiek maksātas pensijas šodienas pensionāriem. Pateicoties šim principam, šodien strādājošie var būt pārliecināti, ka nākotnē arī viņi no valsts saņems garantēto vecuma pensiju. Taču jāapzinās, ka 1. līmenis veido tikai nelielu daļu no kopējās pensijas. Tāpēc nākotnes labklājībai būtiskas ir iemaksas pensiju 2. un 3. līmenī.
Dalība valsts fondētajā pensiju 2. līmenī ir obligāta visiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, bet pārējiem – brīvprātīga. Iemaksas 2. līmenī atkarīgas no jūsu algas lieluma – tam šobrīd tiek novirzīti 5 % (no 2016. gada 1. janvāra jau 6 %) no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām.
Tā kā pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas automātiski no sociālajām iemaksām un šo naudu mēs tik ļoti neizjūtam kā to, ko paši iemaksājam, piemēram, pensiju 3. līmenī, var gadīties, ka nenovērtējam to, ka katram no mums ir iespēja noteikt, kādā uzkrājumu plānā šie līdzekļi tiek ieguldīti un kas tos pārvalda.
Svarīgi zināt, kur ieguldīts uzkrājums
Katrs no mums, kurš piedalās pensiju 2. līmenī, izvēlas pensiju plānu, taču – ja jums vaicātu, kādus rezultātus jūsu plāns uzrādījis, vai jūs spētu atbildēt? Diemžēl ne vienmēr pensiju 2. līmeņa dalībnieki zina, kādā plānā patlaban ieguldīts viņu uzkrājums.
Ja nezināt, kas šobrīd pārvalda jūsu 2. līmenī uzkrātos līdzekļus un kādā plānā tie ieguldīti, to pavisam vienkārši var noskaidrot portālā Latvija.lv. Savukārt apskatīt visu pārvaldītāju 2. līmeņa plānu rezultātus vienuviet var portālā Manapensija.lv. Pensiju plāns un tā pārvaldnieks jāizvēlas atbildīgi, turklāt plāna uzrādītajiem rezultātiem vēlams regulāri sekot līdzi, lai nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja secināt, ka pašreizējā plāna stratēģija jums ir par agresīvu, mainītu plānu uz citu. Turot roku uz pulsa, jūs visefektīvāk varat ietekmēt savu nākotnes pensiju. Atcerieties, ka jums ir tiesības reizi kalendārā gada laikā mainīt pārvaldnieku un divas reizes – plānu viena pārvaldnieka ietvaros.
Izvēloties pārvaldītāju, ir jāņem vērā, kāda ir tā pieredze un uzticamība. Jāpievērš uzmanība arī pakalpojuma izmaksām, kas dažādiem pārvaldītājiem var būt atšķirīgas.
Katrs pārvaldītājs parasti piedāvā vairākus pensiju 2. līmeņa plānus, un tiem ir atšķirīgas ieguldījumu stratēģijas. Tās raksturo divi faktori – sagaidāmā peļņa un iespējamais risks, līdz ar to plānu ienesīgums var būtiski atšķirties.
Trīs dažāda rakstura plāni
Liela daļa pārvaldītāju piedāvā izvēlēties starp trīs dažāda rakstura pensiju 2. līmeņa plāniem – aktīvajiem, konservatīvajiem un sabalansētajiem.
Tas, ko jums nepieciešams apsvērt, izvēloties plānu, – vai esat gatavs uzņemties lielāku risku, lai, ja tas attaisnojas, sagaidītu lielāku atdevi, ko piedāvā aktīvie plāni. Konservatīvie plāni turpretī piedāvā mazāku peļņas iespēju, bet vienlaikus arī minimālu riska pakāpi. Lai vienkāršotu jums pensiju plāna izvēli, aicinām izmantot ērtu rīku piemērotākā plāna noteikšanai.
Aktīvajos plānos līdz 50 % līdzekļu tiek ieguldīti dažādu uzņēmumu akcijās, savukārt konservatīvo plānu portfeli galvenokārt veido valsts parādzīmes un obligācijas. Ja salīdzinoši augstā riska dēļ neesat gatavs izvēlēties aktīvos plānus, taču konservatīvie neliekas pievilcīgi zemā ienesīguma dēļ, risinājums varētu būt sabalansētie plāni, kur akciju īpatsvars ir ap 25 % un kas veidoti tā, lai to ienesīgums un risks būtu samērīgās proporcijās.
Daudz ko izšķir laiks, kas palicis līdz pensijas vecuma sasniegšanai, – ja tie ir vairāk nekā 10 gadi, labāka izvēle būtu aktīvie plāni, kas īstermiņā var piedzīvot lielākas svārstības, toties ilgtermiņā uzkrāt vairāk naudas jūsu pensijai. Savukārt, ja līdz pensijai palikuši mazāk nekā 10 gadi, kad svarīga stabilitāte un minimāls risks, sabalansētie vai pat konservatīvie plāni būtu piemērotāks risinājums.
Ieguldījumu struktūra Latvijā atšķiras gan no Eiropas vidējiem rādītājiem, gan no struktūras citu pasaules reģionu valstīs, tā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada 3. ceturksni.
Eiropā vidēji pensiju plāni akcijās iegulda ap trešdaļu aktīvu un Norvēģijā pat 63 %, bet Latvijā vidējais ieguldījums akcijās ir mazāks – 19 % aktīvu. Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu aktīvus pārsvarā veido obligācijas un citi fiksētā ienākuma instrumenti.
Kā izvērtēt plānu rezultātus?
Salīdziniet, kā peļņas ziņā ilgtermiņā veicies jūsu šābrīža plānam attiecībā pret citiem un kura pārvaldītāja plāniem kopumā bijuši labāki rezultāti kopš to darbības sākuma! Tad varat izlemt, vai vēlaties mainīt pārvaldītāju vai varbūt tikai pārcelt līdzekļus uz tā paša pārvaldītāja citu plānu, kas jums šķiet pievilcīgāks.
Ja aplūkojam SEB bankas piemēru, kurai ir visplašākais pensiju 2. līmeņa plānu piedāvājums nozarē – 5 dažādi plāni, redzam, ka gada ietvaros gan Eiropas, gan Latvijas plāniem ir labākie rādītāji.
Valsts fondētās pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2. līmeņa plānu atdeves rādītāji liecina, ka līdzekļu pārvaldītāju sniegums ir konkurētspējīgs. Piemēram, ASV TIAA-CREF konservatīvais pensiju fonds, kas pēc stratēģijas salīdzināms ar VFPS aktīvajiem plāniem, salīdzinot datus 30. septembrī, pēdējā gada laikā ir uzrādījis atdevi +0,01 %. VFPS aktīvo plānu vidējais rādītājs ir +1,32 %. Šā gada pirmajos 6 mēnešos VFPS aktīvo plānu atdeve (+5,44 %) pārsniedza riska ziņā līdzīgā Zviedrijas AP1 fonda atdevi (+5,0 %), savukārt Norvēģijas valsts pensiju fonda atdeve tajā pašā laika periodā bija 4,4 %. (Avots: LKA Pensiju fondu apskats par 2015. gada 3. ceturksni).
Īstermiņā plānu rezultāti dažkārt var piedzīvot vērā ņemamas svārstības, tāpēc būtiski ir rezultātus salīdzināt vairāku gadu griezumā, jo pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa uzkrājuma veids.
Kā labāk rīkoties patlaban, kad finanšu tirgi piedzīvojuši kritumu? Ja jums līdz pensijai atlikuši vismaz 10 gadi, vislabākais padoms varētu būt – pieturēties pie izvēlētās stratēģijas. Viens no labākajiem riska ierobežošanas rīkiem investīciju pasaulē ir regulārās iemaksas, kas nozīmē – plāna daļas tiks pirktas gan par augstām, gan zemām cenām un ilgtermiņā izlīdzināsies. Pensiju 2. līmenī šis princips ir iestrādāts pašos sistēmas pamatos.
Linda Ezerkalna,
žurnāliste
