Switch to mobile version. Augšup

Pensija - 24.10.2017
pensijas kapitāls | uzkrājumi

Mīti un patiesība par pensiju plānu pārvaldīšanu

Mīti un patiesība par pensiju plānu pārvaldīšanu

Katram jaunam spēlētājam ir viegli startēt tirgū, manipulējot ar cipariem un stāstiem par to, kā nozare dzīvoja bez viņiem. Būdami pensiju 2. līmeņa tirgus spēlētāji gandrīz 15 gadus, esam redzējuši vairākus šādus jaunpienācējus. 

Iedzīvotāji iegūst no lielākas konkurences, ja vien tiem pieejama daudzpusīga un visaptveroša informācija. Mēs vēlamies kliedēt dažus mītus par pensiju kapitāla pārvaldīšanu.

Mīts: komisijas apmērs ir svarīgāks par ieguldījuma stratēģiju.

Patiesība: tas, kas pavīd mūsu sociālo mediju ziņu lentēs, ir manipulācija. Šajā gadījumā – manipulācija par komisijas maksas piemērošanu pensiju fondu pārvaldīšanai. Pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs, kurš apgalvo, ka komisijas maksa 1% apmērā ir daudz, uzskata, ka 0,75% ir ļoti labi. Visai pievilkts aiz ausīm. Un tad pēc īsa brīža parādās vēl viens spēlētājs, kurš par indeksu plāna pārvaldīšanu pieprasa 0,5% komisiju.

Iepriekšējais "indiānis" nu jau ir zaudējis savu ātrumu, bet pēc inerces turpina skandināt, ka joprojām ir labs karotājs. Cienījamie jaunpienācēji, Baltijas līmenī jau notiek diskusija, vai arī tas nav pārāk daudz. Piemēram, Igaunijā komisijas maksa par indeksu plānu pārvaldīšanu jau samazināta līdz 0,3%. Jautājums – vai izdaudzinātie 0,75% tomēr nav pārāk daudz? Aicinu katru atbildīgu latvieti ieskatīties www.manapensija.lv sadaļā "Aktuālie dati" un novērtēt ienesīgumu, kas tiek parādīts jau pēc komisijas maksas "nomīnusošanas". Pat ja tavas pensijas pārvaldītājs paprasa lielāku samaksu, būtiskākais ir ieguldījumu stratēģija un tās nestie augļi jeb ienesīgums.

Mīts: pensiju pārvaldītāji sāk pārskatīt komisijas maksu tikai, kad kāds sāk tos bakstīt...

Jāsaprot, ka komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no kopējā pensiju 2. līmeņa pārvaldīto aktīvu apjoma. Komisijas maksu ir iespējams samazināt, ja tiek sasniegts noteikts aktīvu apjoms, kā tas pasaulē notiek. Šobrīd apjoms Latvijā virknei pārvaldītāju ir sasniegts, tāpēc jautājums par komisijas maksas apmēru jau pirms laba laika pacelts valsts līmenī.

Jau pagājušajā gadā darba grupās par to runājām, tādējādi jaunpienācēju saceltā brēka, ka tas noticis, "pateicoties mums", maigi sakot, ir neizsapņoti sapņi. Ir pieņemts lēmums par komisijas maksas samazināšanu. Sākot ar 2018. gadu, pārvaldītājam, ja pārvaldītā kapitāla apjoms nepārsniedz 300 miljonus eiro, komisijas apmērs tiks samazināts līdz 0,8%. Savukārt tiem, kuri pārvalda kapitālu, kas pārsniedz 300 miljonus eiro, komisijas maksas apmērs būs vēl zemāks – 0,6%. Pēc gada komisijas maksa tiks samazināta vēl vairāk – attiecīgi līdz 0,6% un 0,4%. Uz šī fona 0,75% vispār neizskatās konkurētspējīgi, ņemot vērā, kas par šo cenu ieguldītājam tiek piedāvātas pasīvas, nevis aktīvas rūpes par pensiju kapitālu.

Mīts: pasīvi pārvaldīts pensiju plāns nodrošina lielāku ienesīgumu.

Patiesība: šobrīd tirgus spēlētāji, kas pārvalda plānu pasīvi, saka, ka pie viņiem var nopelnīt līdz pat 20 tūkstošiem eiro vairāk. Vienlaikus viņi brīdina, ka 10 gadus pirms aiziešanas pensijā, būtu vēlams nomainīt indeksu plānu uz kādu konservatīvāku. Toties aprēķinos par 20 tūkstošiem viņi izmanto visu darba stāžu, neatskaitot pēdējos 10 gadus. Ja pēdējie 10 gadi tiek atskaitīti, starpība labākajā gadījumā sasniedz labi ja pāris tūkstošus eiro. Turklāt nekādu garantiju par ienesīgumu viņi reāli nevar piedāvāt, jo indeksu plāna gadījumā jārēķinās ar ļoti lielām svārstībām, un pastāv reāla iespēja pazaudēt, nevis nopelnīt, jo pasīva pārvaldīšana neparedz kādu iejaukšanos vai izmaiņas stratēģijā, ja tirgū notiek kaut kas neparedzēts. Indeksu fondi noteikti nav piemēroti masām. Igaunijā kādi 5% atzīst, ka gatavi šādi riskēt.

Mīts: pensiju fondu pārvaldītāji nenopelna virs inflācijas.

Patiesība: šis apgalvojums ir muļķības un ērta retorika. Pēdējo vairāk nekā desmit gadu laikā, ņemot reālo vidējo algu, katram gadam noteikto iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, kā arī reālās neto pensiju fondu atdeves, uzkrājums ir lielāks par summu, kāda būtu jānodrošina, lai tikai nosegtu inflāciju šajā pašā laika periodā. Vēlos atzīmēt, ka 2007. un 2008. gadā bija ārkārtīgi augsti inflācijas rādītāji, attiecīgi 10% un 15%.

Protams, šajos gados neviens pensiju fonds nenopelnīja virs inflācijas. Vēl trakāk – 2008. gads nesa ievērojamus zaudējumus. Te gan gribu atzīmēt, ka tik izdaudzinātie indeksi ("MSCI World") šajā laikā strādāja ar turpat -40% ienesīgumu. Vai varat iedomāties, ka viena gada laikā zaudējat 40% savas pensijas? Savukārt SEB rezultāti, pateicoties pārvaldītāja stratēģijai, uz kopējā fona bija vislabākie – pat 2008. gadā SEB strādāja tikai ar, maksimums, -6%, kas pret vispārējo finanšu tirgus krīzi ir labs rezultāts.

Pēdējos 10 gados ir bijuši divi gadi (2008. un 2011.), kad gan finanšu tirgi, tostarp indeksi, ir strādājuši ar negatīvu ienesīgumu, vienlaikus pastāvot augstai inflācijai valstī. Diemžēl šādi ekonomiskie cikli ir neizbēgami un atkārtosies arī nākotnē. Svarīgi ir izprast, kādu atdeves svārstību amplitūdu cilvēks ir spējīgs pārdzīvot (-6% vai -40%), un arī tas, ka pensiju fonds katra cikla beigās tomēr nopelna klientam vairāk, nekā inflācija šajā periodā ir apēdusi.

Mīts: ieguldot indeksa plānos, var nopelnīt vairāk.

Patiesība: mūsu ilggadējā pieredze rāda, ka šobrīd nav labākais laiks sākt piedāvāt klientiem indeksu plānus, jo spēkā esošais pensiju 2. līmeņa likums ļauj ieguldīt akcijās vien 50%. Savukārt pārējie 50% jāiegulda obligācijās, kuru sagaidāmā atdeve vidējā termiņā ir zema. Mums ir arī Igaunijas pieredze, kur, pat neskatoties uz to, ka ir atļauts ieguldīt akcijās līdz 75%, un ir izveidoti vairāki indeksu pensiju plāni, to rezultāti nav spīdoši. SEB Igaunijā šādu pensiju plānu piedāvā, jo tika veikta klientu aptauja un tika noskaidrots, ka 5% klientu vēlētos ieguldīt savu pensijas kapitālu tieši indeksiem piesaistītā plānā.

Latvijā veicām līdzīgu aptauju un noskaidrojām, ka no mūsu klientiem šādu plānu vēlētos izmantot aptuveni 8% . Indeksu fondi pensiju pārvaldīšanai, izvēlēti noteiktā laika periodā, ir laba lieta kā daļa no plašā pensiju fondu klāsta. Ņemot vērā, ka šobrīd tiek izstrādātas izmaiņas likumā, kas ļaus no nākamā gada sākuma ieguldīt akcijās līdz 75% no plāna līdzekļiem, apsveram domu SEB vārdā šādu fondu ieviest nākamgad, bet ar tik būtisko klientu izglītošanu. Vēlamies piedāvāt arī jaunu aktīvi pārvaldītu plānu, kas akcijās ieguldīs līdz 75%.

Turklāt svarīgi uzsvērt, ka indeksu plāni ir piemēroti ļoti šaurai klientu grupai – cilvēkiem, kuri tiešam saprot, kā darbojas finanšu tirgi, kā veidojas indeksi, kas ietekmē to vērtību utt.

Mīts: pārvaldnieki "uzvārās" uz nodokļu maksātāju rēķina.

Patiesība: saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotajiem datiem uz 2017. gada 30. jūnija beigām pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis zīmīgo 3 miljardu eiro atzīmi. No tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem. Iedomājaties? 500 miljonus eiro nopelnījuši pārvaldītāji pensiju krājējiem. Starp citu, 15 gadu laikā klientiem, kuri uzticējuši savu pensijas 2. līmeņa kapitālu SEB bankai, nopelnīts jau vairāk nekā 101 miljons eiro.

Un tas noticis tikai uz aktīvi pārvaldītu pensiju plānu rēķina. Indeksu fondiem sevi vēl jāpierāda. Turklāt jāsaprot, ka aktīvā pārvaldīšana nozīme nepārtrauktu iesaistīšanos finanšu tirgus notikumos un sekošanu līdzi svārstībām ar mērķi nodrošināt klientiem ienesīgumu pat ne visai veiksmīgajos laikos, kad notiek krīze vai cita lejupslīde. Pasīva pārvaldīšana neko tādu nenodrošina – cilvēkiem pašiem būs jāseko līdzi savam kapitālam, būs jāsaprot, ko nozīmē svārstības, un jāiemācās pareizi rīkoties katrā negaidītā situācijā. Vai esat tam gatavi?

Jānis Rozenfelds,
SEB Investment Management vadītājs

  • Pensija - 18.01.2018

    Aprēķināt savu pensiju var jau šodien

    Aprēķināt savu pensiju var jau šodien

    Par savām vecumdienām domā arvien vairāk cilvēku – nav vairs modē uzskati, ka līdz vecumdienām nemaz nenodzīvosim vai ka ienākumi vecumdienās būs tik niecīgi, ka nav pat vērts censties to jebkādi ietekmēt.

    Lasīt vairāk

  • Pensija - 07.07.2017

    No 1 eiro dienā līdz 17 tūkstošiem

    No 1 eiro dienā līdz 17 tūkstošiem

    Arī ar pavisam nelielām ikmēneša iemaksām iespējams uzkrāt visai ievērojamu kapitālu savai pensijai. Ir tikai viens nosacījums – laikus jāķeras pie krāšanas. 

    Lasīt vairāk

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Pieteikums zvanam

Jums zvanīs SEB darbinieks, lai pārrunātu Jūsu jautājumus par pensijas uzkrājumiem un piemērotākā pensiju plāna izvēli.

Jūsu dati tiks apstrādāti atbilstoši Datu apstrādes principiem (PDF), ar kuriem varat iepazīties arī SEB klientu apkalpošanas vietās.


 

Risinājumi nodrošinātām vecumdienām

Risinājumi nodrošinātām vecumdienām

  • Jūsu pensijas uzkrājuma palielināšana
  • Ērta un vajadzībām pielāgota pensijas izmaksa
 

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.