Pensijas gados vajadzētu baudīt dzīvi ar pilnu krūti – nav vairs jāstrādā, ir daudz brīva laika. Taču, vai mēs pārāk bieži nepaļaujamies uz ilūzijām, domājot par savu vecumdienu finansiālo pusi? SEB banka veikusi aptauju*, lai noskaidrotu, kam uzticamies pensiju jautājumos un kā plānojam sevi vecumdienās finansiāli nodrošināt. Atklājies – lai gan lielākā daļa atzīst, ka uzkrājumu veidošana pensijas gadiem būtu vajadzīga, šādus uzkrājumus reāli veido salīdzinoši neliels skaits cilvēku. Uz ko paļaujas pārējie?
Ko darām savu vecumdienu labā?
Liela daļa strādājošo neaizdomājas, vai ar valsts garantēto pensiju (1. un 2. līmenis) viņiem pietiks, lai baudītu pārtikušas vecumdienas. Taču aprēķini ir visai skarbi – no pirmajiem diviem līmeņiem nopelnītā pensija nodrošinās vien 40-60% no pašreizējās algas, turklāt procentuāli mazāk saņems tieši strādājošie ar lielākām algām. Parēķiniet, vai ar šādu summu būs pietiekami, lai apmeklētu teātri vai aizbrauktu sapņu ceļojumā?
Aptaujā noskaidrots, ka vecumdienu finansiālajā nodrošināšanā cilvēki visvairāk paļaujas paši uz sevi. Jo cilvēks gados jaunāks, jo vairāk viņš tic, ka līdz pensijas gadiem spēs rast kādu labu alternatīvu ienākumu avotu, kas ļaus izbaudīt vecumdienas. Vienlaikus – daudzi it kā saprot, ka uzkrājumu veidot vajadzētu, bet nogaida un nerīkojas.
Lūk, aptaujas rezultāti:
- 49% tic, ka paši spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, izmantojot uzkrājumus un citas alternatīvas – sevišķi šis uzskats populārs jaunāku un turīgāku cilvēku vidū.
- 57% atzīst, ka ir vērts uzkrāt vecumdienām.
- 35% jau sākuši domāt par uzkrājumu veidošanu vecumdienām – pārsvarā tie ir gados vecāki un turīgāki cilvēki.19% veido pensijas uzkrājumu, veicot regulāras iemaksas.
Kam dodam priekšroku, veidojot uzkrājumus?
Nebūt ne visi no tiem, kas veic regulāras iemaksas, savus uzkrājumus veido bankās, taču banku piedāvātie finanšu instrumenti – pensijas 3. līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu pensijai, viennozīmīgi ir populārākie, kopā veidojot 57% no visiem uzkrājumiem. Ne tikai tāpēc, ka pretstatā naudas turēšanai zeķē, tie piedāvā papildus peļņu, bet ir vēl kāds labums – iespēja ik gadu par iemaksām saņemt atpakaļ no valsts daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Interesanti, ka pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu pensijai veiktās ikmēneša iemaksas ir lielākas, nekā izmantojot citus uzkrājumu veidus – vidēji 50 EUR mēnesī. Skaitļi liecina, ka iemaksām depozītos un fondos ir tendence sarukt, savukārt vidēji veiktā iemaksa uzkrājumu kontā vai glabājot naudu mājās, ir 30 EUR mēnesī.
Kā padomam uzticamies visvairāk?
Parasti, ja vien strauji netuvojas pensijas vecums, uzkrājumu veidošana vecumdienām nav starp cilvēku finansiālajām prioritātēm. Ir virkne citu lietu, ko apsvērt – hipotekārais kredīts, uzkrājums bērnam, lai viņš varētu studēt labā augstskolā u. c., tāpēc pašiem iedziļināties pensiju sistēmas smalkumos var nebūt laika un pacietības.
Aptaujas dalībnieki norāda, ka visvairāk uzticas finanšu ekspertiem savā bankā un vēlētos savu finanšu plānu veidot sadarbībā ar viņiem:
- 57% no tiem, kas veido uzkrājumus, norāda, ka to darīt viņus pamudinājis labs piedāvājums no savas bankas.
- 50% strādājošo sagaida un novērtē padomus pensiju jautājumos no savas bankas.
- 55% strādājošo vēlētos kopā ar finanšu ekspertu izveidot savu pensijas uzkrājumu plānu.
- 64% aptaujāto vēlētos ar finanšu ekspertu tikties regulāri (reizi 1-10 gados), lai pārskatītu savu finanšu plānu.
Alternatīvi ienākumi var izrādīties ilūzija
Ja jūs tagad veiktu draugu un radu ekspresaptauju, iespējams, jūs secinātu, ka daļa no viņiem pensijas gados gatavojas paļauties uz kādu citu ienākumu avotu, ne pensiju. Piemēram, nekustamo īpašumu, ko izīrēt, vai pašam piederošu uzņēmumu, kas izmaksās dividendes. Izvērtējiet, cik šādām atbildēm ir liels pamats – vai tas, kurš saka, ka pārtiks no sava dzīvokļa izīrēšanas, ir padomājis, kur tad vecumdienās dzīvos viņš pats? Un vai draugs, kas grasās pelnīt ar uzņēmumu, šo uzņēmumu jau patiešām ir izveidojis?
Bieži nākotnes redzējums nesakrīt ar realitāti, to apliecina arī SEB aptaujas rezultāti. Nu, piemēram – 43% aptaujāto uzskata, ka vecumdienās pārtiks no nekustamā īpašuma vai uzkrājumiem, bet realitātē šādā veidā sevi nodrošina tikai 17% pensionāru. Un no uzņēmējdarbības ienākumu pensijā gūst tikai 2%, pretstatā 14%, kuri uz to paļaujas kā nākotnes alternatīvu.
*SEB bankas ikgadējā strādājošo aptauja par viņu gatavību pensijai
