Nu jau lielākā daļa klientu būs pamanījuši, ka banka vai nu klātienē, vai caur internetbanku viņus aicina aizpildīt anketu ar personīgu finanšu informāciju. Kāpēc tas vajadzīgs un vai tas patiešām ir jādara obligāti? Pirms sniegt par sevi personīgu informāciju, vienmēr ir jāizvērtē, kas un kādā nolūkā to jautā. Kas attiecas uz banku anketām (bieži tās tiek apzīmētas ar saīsinājumiem PEP, KYC un AML), nekādām bažām nav pamata – tā ir prakse, kas tiek īstenota daudzās pasaules valstīs, lai bankas uzzinātu vairāk par saviem klientiem un rezultātā gan nodrošinātu viņiem labāku servisu, gan izvairītos no iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem. Latvijā pienākumu pārzināt savus klientus uzliek arī likums.
Tomēr ne visi klienti ir vienisprātis, ka viņiem būtu jāatbild uz anketas jautājumiem. Tāpēc skaidrojam anketēšanas būtību – kādi ir tās mērķi un kāpēc būtiski šajā jautājumā ar bankām sadarboties.
Kāpēc anketas ir ieviestas?
Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā banku pienākums ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot principu “Pazīsti savu klientu” ("Know your customer" – KYC). Tas nenozīmē, ka banka pēkšņi būtu sākusi apšaubīt savu klientu godaprātu – principa “Pazīsti savu klientu” mērķis ir rūpēties par drošu vidi, novērst iespējamos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Lai to īstenotu, visu banku pienākums ir iegūt informāciju par klientiem un viņu naudas līdzekļu izcelsmi.
Patiesībā SEB banka anketēšanu veic jau vairākus gadus – kopš 2006. gada –, taču grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā uzlika bankām par pienākumi ievākt informāciju arī par Latvijas politiski nozīmīgām personām (tiek saukti arī par PEP, jeb “politically exposed person”, piemēram, valsts augstākām amatpersonām), viņu ģimenes locekļiem un pietuvinātām personām.
Kādu informāciju banka man drīkst pieprasīt?
Normatīvajos aktos noteikts, ka banka drīkst no saviem klientiem pieprasīt finanšu informāciju un dokumentus, tai skaitā par klientu patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.
Taču atsevišķos gadījumos bankas var pieprasīt arī citu papildu informāciju.
Ja negribu, vai varu šo informāciju nesniegt?
Ir jāsaprot, ka bankām iegūt informāciju no klientiem uzliek likums. Tāpēc, ja kāds klients atsakās šo informāciju sniegt, bankai būs ar šo klientu sadarbība jāizbeidz, lai nenonāktu konfliktā ar likuma prasībām. Ja jūs esat godīgs bankas klients, jums nav nekādas pamatotas vajadzības atteikties no anketas aizpildīšanas un riskēt ar to, ka varat zaudēt klienta statusu un privilēģijas.
Un ja nu es vienkārši aizmirstu?
Protams, var gadīties, ka uzreiz nav laika anketu aizpildīt, jo pa rokai nav visu nepieciešamo datu, bet vēlāk piemirstas. Taču nevajag raizēties, ka šādā gadījumā pret jums iestāsies sankcijas vai, piemēram, uzreiz tiks bloķēta piekļuve internetbankai. Banka jums regulāri atgādinās par anketas aizpildīšanu. Piekļuve internetbankai būs ierobežota tikai tad, ja jūs neaizpildīsiet anketu pēc vairākiem atgādinājumiem.
Vienlaikus svarīgi paturēt prātā, ka anketā jāaizpilda visas sadaļas.
Kas vēl varēs redzēt manus datus?
Jebkuri jūsu dati bankā ir konfidenciāli, tātad – pilnīgā drošībā. Tos neizpaust ir banku pienākums, kā noteikts Kredītiestāžu likumā. Ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras banka iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kuras banka var sniegt tikai pašam klientam un tā pārstāvjiem, bet Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos – arī valsts institūcijām un amatpersonām.
Ar likumu Par nodokļiem un nodevām bankām ir uzlikts pienākums par informāciju, kas ievākta no klientiem anketēšanas rezultātā, ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Lai novērstu pārrobežu krāpšanos ar nodokļiem, no 2017. gada septembra katru gadu bankas VID sniedz informāciju par ārvalstu nodokļu rezidentu kontu atlikumiem iepriekšējā gada beigās, kā arī, piemēram, par tādiem iepriekšējā gada ienākumiem, kā procenti, dividendes u.tml. Vairāk par šo procesu iespējams iegūt Latvijas Finanšu nozares asociācijas mājaslapā publicētajās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijās.
Necaurspīdīga nauda apgrūtina dzīvi
Izvairoties atklāt informāciju par savas naudas izcelsmi, jūs, iespējams, pats sev radīsiet šķēršļus gadījumos, kad būs nepieciešams finansiāls atbalsts no bankas. Tie, kas bez oficiāli deklarētiem ienākumiem mēģinājuši pieteikties līzingam vai kredītam, jau zina, ka banka šādā gadījumā palīdzēt nevar, jo darbojas pēc godīguma un caurspīdīguma principa. Tāpat, ja uzņēmējs nespēj izskaidrot, kā īsti viņa uzņēmums ticis pie līdzekļiem, viņš nevar sagaidīt, ka banka neuzdos papildu jautājumus. Bankai jāpārliecinās, no kurienes nāk klienta nauda, lai viņam uzticētos.
Klients rezultātā ir ieguvējs
Pat ja šķiet, ka anketa ir tikai apmēram divdesmit minūšu ilga neērtība, kas jāpiecieš, ilgtermiņā ieguvums no tās aizpildīšanas būs arī pašiem klientiem. Lūk, daži no iemesliem, ko vērts paturēt prātā:
- Sniedzot patiesu informāciju, jūs palīdzat veidot šo pasauli drošāku, jo mazināt krāpnieku iespējas iesaistīt sevi aizdomīgajos darījumos.
- Jūsu identitāte ir drošāka – ja jūsu dati ir korekti, tos ir grūtāk nozagt.
- Ja dati par jums ir nepilnīgi, jūs izskatāties bīstamāks, nekā patiesībā esat, jo neziņa raisa aizdomas.
- Jūsu maksājumi ir ātrāki, jo to apstrādei nav nepieciešama papildu pārbaude.
