Lai uzņēmums gūtu panākumus sociālajos medijos, jāizprot zīmola balss, jāizvēlas piemērotākais medijs un radoši jāpieiet satura radīšanai. Par to, kā uzņēmumiem neapmaldīties sociālo tīmekļa vietņu džungļos, piesaistīt auditoriju un noturēt tās uzmanību, stāsta SEB bankas Digitālā mārketinga vadītājs Andrejs Saldavs.
Cilvēku paradumi mainās
Diennaktī Facebook un WhatsApp kopumā tiek nosūtīti vairāk nekā 60 miljardi ziņojumu. “Mēs vairs nevaram izvairīties no tā, ka gan elementāra mūsu ikdienas saziņa, gan saziņa ar uzņēmumiem no “pacel klausuli un piezvani” ir papildinājusies ar iespēju rakstīt, un cilvēki to labprāt izvēlas. Ja es vēlos, lai klienti ar mani sazinās, es nevaru viņiem piedāvāt tikai zvanu centru,” stāsta A. Saldavs, piebilstot, ka arvien vairāk uzņēmumu ievieš tā dēvētos čatbotus un iespēju sazināties WhatsApp.
Vizītkarte
Vienam cilvēkam vidēji ir 7,6 dažādi konti sociālajos medijos. Nesnauž arī uzņēmumi, kuri nereti ir klātesoši dažādās sociālo tīklu vietnēs, tāpēc A. Saldavs iesaka caurskatīt uzņēmumu kontus, pievēršot uzmanību tam, vai uzņēmums visās vietnēs prezentē sevi vienādi.
Uzvarētājs ir ola
“Internets savā dziļākajā būtībā nav mainījies. Ja internets nolemj kādam ierādīt vietu, pārējie var kaut izstiepties un sarauties,” paskaidro A. Saldavs, norādot uz fenomenu, ka Instagram vienkāršs olas attēls ir izpelnījies vairāk “patīk”, nekā slavenību publicētās fotogrāfijas. Instagram katru dienu tiek augšupielādēti vairāk nekā 95 000 000 attēlu.
Savukārt par YouTube iespējām liecina videospēļu entuziasta Ninja panākumi. Populārāko viņa straumēto videospēli ir noskatījušies vairāk nekā 43 miljoni cilvēku. Tas ir tikai divreiz mazāk par cilvēku skaitu, kuri noskatās SuperBowl – vienu no lielākajiem sporta notikumiem, kur viena reklāmas sekunde maksā vairākus miljonus dolāru.
Latvijā mazāk populāras ir sociālo tīmekļu platformas Twitter un LinkedIn, kas 2019. gadā spēja sasniegt attiecīgi 7% un 5% cilvēku (reach). “Šos divus medijus piemin ļoti bieži, bet tie Latvijā aizvien nav tik populāri, kā mums šķiet,” skaidro digitālā mārketinga eksperts. Visvairāk cilvēku iespējams sasniegt YouTube (69%), Facebook (62%) un Instagram (29%), liecina TNS dati par 2019. gadu.
Turklāt sociālo tīmekļu vietņu populārāko lietotāju augšgalā slavenības un sportistus ir izkonkurējuši parastie cilvēki. Atsaucoties uz DDB veidoto influenceru topu, A. Saldavs norāda, ka Latvijas auditorijai Evelīna Pārkere pēc būtības ir vērtīgāka par Kristapu Porziņģi. “Man šķiet ļoti interesanti, ka meitene, kura taisa video, sēžot uz sava dīvāna, vai kā citādi, var man kā uzņēmumam būt svarīgāka par starptautiski zināmu basketbola zvaigzni,” saka eksperts.
Aizvien svarīgāki kļūst mobilie telefoni, rezumē A. Saldavs. Ja interneta lietotāju skaits Latvijā pēdējos pāris gados ir sasniedzis savus griestus, tad kopš 2014. gada arvien lielāka daļa interneta satura tiek patērēta no mobilajām ierīcēm. “Ļoti daudzus gadus cilvēki teica – mobile first (viedtālrunis vispirms). Nu mēs beidzot esam nonākuši laikā, kad tā ir taisnība,” piebilst A. Saldavs.
Savu balsi meklējot
Uzņēmumiem sociālo tīklu platformās, jo īpaši Facebook, jāsaprot, kāda ir auditorija un uzņēmuma balss. “Nemēģiniet skriet līdzi tam, kas jūs neesat. Ja jūs esat forši, atraktīvi un interesanti, tad esiet forši, atraktīvi un interesanti. Ja jūs esat savas nozares speciālisti, nekaunieties un rādiet to. Ja jūs esat IT eksperti, – uz priekšu,” mudina A. Saldavs.
“Atrasties sociālajos medijos ir kā stāvēt ar ruporu Doma laukuma vidū. Es varu runāt muļķības, es varu runāt par tēmu, es jebkurā gadījumā atradīšu ausis, kas manī klausīsies. Jautājums – vai šīs ausis man būs gatavas pēc tam arī maksāt?”
Savukārt Instagram var kalpot uzņēmumiem par lielisku platformu, kurā demonstrēt sava darba ikdienu. Ēdinātāji var publicēt attēlus ar ēdieniem un cilvēkiem, kas pavada laiku ēstuvē. Kosmētikas ražotāji var paši kļūt par žurnālu ar savu produktu reklāmām. Savukārt mēbeļu ražotāji var izveidot interjeru, lai parādītu, kā konkrētais krēsls var iederēties istabā, tādējādi pārdodot sajūtu, nevis tikai produktu.
LinkedIn atslēgvārds ir profesionālisms, saka eksperts. “Sasniedzamā auditorija ir daudz mazāka, bet vide ir profesionāla. (..) Varam parādīt kā uzņēmums maina ne tikai mūsu, bet arī citu cilvēku dzīves, kā arī atrast savu profesionālo balsi. Tas ir svarīgi, jo darba tirgus kļūst arvien sarežģītāks. Ja mēs gribam piesaistīt kvalitatīvus darbiniekus, mēs vairs nevaram viņiem solīt tikai algu,” ieskicē A. Saldavs.
Par Twitter ir zināms daudziem, taču tā sasniedzamība ir gaužām maza, atgādina A. Saldavs. Tomēr ir arī veiksmīgi piemēri – viens no populārākajiem pašmāju Twitter kontiem ir Valsts policija.
Sociālie mediji nav panaceja
“Par spīti izplatītam viedoklim, sociālie mediji nav visu jūsu problēmu risinājums. Ja jums ir problēmas, kuras neprotat atrisināt, sociālie mediji tās tikai pastiprinās. Vispirms jāsalabo iekšiene, tikai tad jāsāk komunicēt uz āru. Otrādi tas nedarbosies,” brīdina A. Saldavs.
Piemēram, lietotnē Tinder lēmumi tiek pieņemti četru sekunžu laikā. “Ja runājam par zīmolu un uzņēmumu, tad jums būs vēl mazāk laika. Ja es esmu gatavs veltīt tikai četras sekundes, lai izvēlētos savu dzīves partneri, tad, visticamāk, kurpju izvēlei es veltīšu vēl mazāk laika,” ieskicē A. Saldavs.
Turklāt jāņem vērā, ka Facebook laika joslu mobilajās ierīcēs lietotāji “skrullē” par 41% ātrāk nekā datoros. “Ja veidojam saturu, ir ļoti jāpārdomā, ko mēs varam izdarīt četrās sekundēs. Klasiskie reklāmisti ir pieraduši stāstīt garus stāstus. Četru sekunžu garš stāsts var būt vien atverošā ainava, bet cilvēks jau būs prom,” uzsver eksperts.
Lai gan jūsu veiksmi Facebook nosaka arī ieguldītā nauda, paša sociālo tīklu milža publicētā informācija liecina, ka radošie risinājumi vietnē ietekmē pārdošanas rezultātus 56% apmērā. Tāpēc nevajag dzīvot ar priekšstatu, ka ar gana lielu naudas investēšanu reklāmās izdosies veiksmīgi “pārdot” jebkuru saturu.
Kā veidot video
Jūsu uzņēmuma zīmolam video ir jāparādās pirmo 3 līdz 6 sekunžu laikā, kam jāsakrīt ar vissaistošāko kadru, iesaka A. Saldavs. Montāžai jābūt dinamiskai un atraktīvai, jo uzmanību ir grūti noturēt.
Jādomā arī par video proporcijām, jo, piemēram, 1:1 un 9:16 vertikālie video viedtālruņu ekrānos aizņem vairāk vietas par ierasto horizontālo video. Tāpat jāņem vērā, ka 80% Facebook lietotāju kaitina video ar skaņu.
Sociālajos medijos pieredze pamazām kļūst svarīgāka par stāstu – parādiet, ko un kā dara jūsu uzņēmums, mudina A. Saldavs.
Lai gūtu plašāku ieskatu par uzņēmumu iespējām sociālo mediju platformās, aicinām noskatīties A. Saldava lekciju no SEB bankas organizētās eAkadēmijas semināra:
