Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 26.10.2020
agro | koronavīruss | lauksaimniecība

Kā Latvijas lauku saimniecības sadzīvo ar Covid-19 sekām ekonomikā

Kā Latvijas lauku saimniecības sadzīvo ar Covid-19 sekām ekonomikā

Koronavīruss ir ienesis izmaiņas arī Latvijas lauksaimniecības nozarē, liecina šā gada jūlijā SEB bankas īstenotais Baltijas biznesa pārskats. Lai gan vairums lauksaimnieku mēģina Covid-19 laiku pārdzīvot, neizmantojot atbalsta programmas, gandrīz pusei ir krities apgrozījums, bet daļa plāno arī samazināt darbinieku skaitu.

Atbalstu izmanto kūtri

86% respondentu norāda, ka nav izmantojuši Latvijā pieejamās atbalsta programmas un arī neplāno tām pieteikties. Tikai 3% jau  ir paguvuši šīs programmas izmantot, bet vēl 11% plāno to drīzumā darīt.

Igaunijā rādītāji ir līdzīgi: 87% aptaujāto norāda, ka neplāno pieteikties atbalsta programmām. Savukārt Lietuvas lauksaimnieki  ir asāk izjutuši vajadzību pēc atbalsta pasākumiem – tos jau ir izmantojuši 22% aptaujāto, bet vēl 20% plāno tiem pieteikties. 

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šie dati pārsteigumus nesagādā. “Paļaušanās uz valsti mūsu sabiedrībā nav ierasta prakse, un tam ir savi iemesli. Pirmkārt, līdz šim valstij ir bijušas ļoti minimālas iespējas pabalstīt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, otrkārt, pandēmijas izraisītā krīze šķita īslaicīga. Tāpēc primārais skats bija vērsts uz atbalsta pasākumiem, ko var sniegt Valsts ieņēmumu dienests,” skaidro D. Gašpuitis.

“Savu lomu nospēlēja arī atbalsta nosacījumi, kas, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bija gana birokrātiski, ar augstu pieejamības slieksni, kas daudzus atturēja no iesaistīšanās. Bija uzņēmumi, kuru interesi par atbalsta pasākumiem ierobežoja darbošanās ēnu zonā,” piebilst ekonomists.

Samazinās apgrozījums

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas lauku saimniecību Covid-19 pandēmijas ietekmē ir piedzīvojušas apgrozījuma izmaiņas. Tikai 3% lauku saimniecību šīs izmaiņas bijušas pozitīvas, 4% respondentu darbību nācās apturēt pavisam, bet 38%  ir pieredzējuši apgrozījuma kritumu.

Latvijā nemainīgs apgrozījums saglabājies 54% aptaujāto lauksaimnieku, Lietuvā – 63%, bet Igaunijā – 69%. No apgrozījuma kritumu piedzīvojušajām lauku saimniecībām Baltijā par vairāk nekā  uz pusi tas samazinājies 14%, vēl 27% tas krities robežās no 26% līdz 50%.

Vairums algas nesamazinās

87% aptaujāto Latvijas lauku saimniecību neplāno koriģēt darbinieku algas, bet 12% grasās tās samazināt. Attiecīgi 1% darbinieku var rēķināties ar algas pielikumu.

Lietuvā algas nemainīsies 92% lauksaimniecībā nodarbināto, 4% tās tiks samazinātas, bet vēl 4% – palielinātas. Igaunijā ar nemainīgu samaksu var rēķināties 89% aptaujāto lauku saimniecību darbinieku, bet 10% alga tiks samazināta.

Izmaiņas gaidāmas arī nodarbināto skaitā – 20% lauku saimniecību Latvijā plāno atlaist daļu darbinieku, un tas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstīm. Savukārt 3% Latvijas lauku saimniecību meklēs papildu darbaspēku, bet 77% saglabās līdzšinējo darbinieku skaitu.

Igaunijā darbinieku skaitu mainīt neplāno 95% respondentu, bet Lietuvā – 74%.

“Uzņēmēji sāka koriģēt algas ar zināmu aizturi – tad, kad kļuva skaidrs, ka sarežģījumi un atgriešanās ierastajās sliedēs ieilgs,” skaidro SEB bankas ekonomists D. Gašpuitis. “Ņemot vērā augsto konkurenci par darbiniekiem un cerības par drīzu situācijas stabilizēšanos, uzņēmēji nesteidzās koriģēt algas, tomēr tā rīkoties bija spiesti tie, kuru situācija pasliktinājās dramatiski.”

“Šobrīd aktuāls ir jautājums par pandēmijas otrā viļņa mērogu un ilgumu. Tas potenciāli draud būt ilgstošāks, tāpēc uzņēmēji aktīvāk sāk domāt par izmaksu kontroli. Tomēr kopējo algu kāpuma tendenci tas, visdrīzāk, neietekmēs,” prognozē ekonomists.

Nesteidzas ar digitalizāciju

Salīdzinot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmenta un lauksaimnieku nākotnes plānus, Baltijas biznesa pārskats atklāj, ka lauksaimniecības nozarē digitalizācijas vēsmas ienāk lēnāk. Proti, ja 16% Latvijas MVU pauž, ka digitalizācija ir ļoti svarīga,  tad lauksaimnieku vidū šādu viedokli izsaka vien 7% aptaujāto. Savukārt 41% lauku saimniecību uzskata, ka digitalizācija tām vispār nav svarīga. MVU vidū šādu nostāju pauž 36% uzņēmumu.

Internetā savus produktus un pakalpojumus nodrošina tikai 10% aptaujāto Latvijas lauku saimniecību. Salīdzinājumam – MVU segmentā šis īpatsvars ir divas reizes lielāks. Turklāt, ja vēl 10% MVU plāno drīzumā ieviest tiešsaistes iespēju, lauksaimnieku vidū entuziasms ir mazāks – tuvākajā laikā tikai 6% plāno piedāvāt klientiem iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

SEB bankas digitālā mārketinga vadītājs Andrejs Saldavs skaidro, ka digitalizāciju nevar atraut no kopējiem biznesa procesiem, segmenta un mērķauditorijas. Ja lauksaimnieki apzinās, ka tiešsaistes vidē potenciālo klientu nav, tad radīt platformu šajā kanālā nav vajadzības. “Platformas izveide prasa papildu izmaksas, it īpaši, ja tiek apgūts kaut kas jauns. Turklāt jānodrošina arī loģistika, ar reklāmu jāinformē potenciālie pircēji,” norāda A. Saldavs.

Lai gan atsevišķu uzņēmumu veiksmes stāsti liecina, ka pilsētnieki ir ļoti ieinteresēti lauksaimniecības produkcijā, lauksaimniekiem jārēķinās ar šo pircēju paradumiem. Ja no lielveikala interneta platformas pasūtītās preces var saņemt jau nākamajā dienā, tad šādu pašu tempu pircēji sagaidīs no pilnīgi visiem piegādātājiem.

“Iespējams, labāk būtu atrast sadarbības partnerus. Dažbrīd šķiet, ka interneta veikals un digitalizēti procesi ir viens un tas pats, jo mēs kā patērētāji saskatām tajos lielu līdzību. Taču fona procesi var būt dažādi un sarežģīti,” paskaidro A. Saldavs.

Izveidot interneta veikalu var ātri un vienkārši, taču lauku saimniecībām nopietni jāizvērtē vajadzības, biznesa mērķi un mērķauditorija, kā arī nepieciešamie resursi.

SEB bankas Baltijas biznesa pārskats tika īstenots 2020. gada jūlijā. Tajā piedalījās kopumā 2566 uzņēmumi – 1133 Igaunijā, 1001 Lietuvā un 432 Latvijā.

Guntars Veidemanis

Akcijas piedāvājums un Latvijā aktuālās agro tehnikas apskats

ar auto ekspertu Normundu Avotiņu

 

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.