Cenšoties no idejas radīt biznesu, daudzi jaunuzņēmumi cieš neveiksmi, regulāri kāpjot uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. SEB bankas organizētajā Izaugsmes programmā jaunuzņēmumu mentors Volless Grīns ieskicēja pareizo ceļu, kas jānoiet, lai ideja kļūtu par veiksmīgu biznesu.
No idejas līdz finansējuma piesaistei
V. Grīns gadiem ilgā sadarbībā ar jaunuzņēmumiem ir izkopis metodi “Prezentē kā rokzvaigzne”, kas palīdz no idejas nonākt līdz finansējumam tās realizēšanai. Metodes pamatā ir 3 pīlāri: spēcīgs stāsts, kas palīdz piesaistīt tirgus un klientu uzmanību, pārdomāts biznesa modelis, kas nav balstīts uz pieņēmumiem vien, kā arī sagatavota komanda, kas vēlas un spēj veiksmīgi realizēt uzņēmuma ieceres.
Vizītkarte
Volless Grīns (Wallace Green) ir pieredzējis starptautiskā biznesa stratēģis un profesionāls jaunuzņēmumu treneris. Vairāk nekā 20 gadu profesionālās darbības laikā, pildot izpilddirektora amata pienākumus, viņš ir palīdzējis ieviest būtiskas inovācijas uzņēmumos Vodafone, Capgemini un Startup Wiseguys akseleratorā. V. Grīnam piemīt izcila klientu izpētē un sarežģītās tirgus dinamikas izpratnē balstīta spēja likt uzņēmējiem paraudzīties uz savām biznesa idejām no jaunu perspektīvu skatpunkta.
Process no idejas līdz piesaistītām investīcijām vienmēr sākas ar problēmas identificēšanu – ko tieši jūs vēlaties atrisināt? “Daudzas komandas bieži vispirms izstrādā risinājumu un tikai tad sāk meklēt problēmu. Daudz labāk ir vispirms definēt problēmu un tikai tad ķerties klāt tās risināšanai ar tehnoloģiju palīdzību,” paskaidro V. Grīns.
Nākamajā solī komandai jāapzina dažādi būtiski pieņēmumi, kas saistīti ar darbības sākšanu jaunajā biznesa jomā. Tam seko risinājuma testēšana un pārbaude, kas vēl vairāk palīdzēs samazināt idejai uzglūnošos riskus.
“Te sākas interesantākais: komandai jārada stāsts. Jo tieši tas palīdzēs cilvēkiem atcerēties to, ko jūs darāt,” norāda jaunuzņēmumu treneris V. Grīns. Šis stāsts jāietērpj prezentācijas formātā, kas nebūt nav vienkāršākais uzdevums. Visbeidzot komanda ir gatava pasniegt savu ideju plašākai auditorijai.
Jaunuzņēmums un mazais bizness – atšķirības
V. Grīns ir pamanījis jaunuzņēmumu vidē piekopto darba stilu un pārliecību, ka pilnīgi viss ir iespējams. “Šīs komandas sāk ar neko. Tāpēc tām nav ko zaudēt. Nav klientu, kuru vēlmes vajadzētu apmierināt. Tāpēc, salīdzinot ar mazajiem uzņēmumiem, tiem ir pavisam citi spēles noteikumi,” uzsver eksperts. “Taču katrs mazais bizness reiz ir bijis jaunuzņēmums.”
Pat ja pirms 20 gadiem uzņēmējdarbības uzsācējiem nebija pieejams tik plašs atbalsts, šie cilvēki tik un tā riskēja, ieguldot biznesa idejās gan paši savus līdzekļus, gan piesaistot bankas kapitālu.
“Tad uzņēmuma prioritātes mainās. No pasaules mainīšanas tagad jāpievēršas klientu apmierināšanai, pasūtījumu izpildīšanai, rūpēm par darbiniekiem,” stāsta V. Grīns.
Kā efektīvi radīt inovācijas
V. Grīns neslēpj, ka būtiska daļa jaunuzņēmumu piedzīvo neveiksmi. Tam var būt dažādi iemesli. Piemēram, nespēja izprast, ko klienti patiešām vēlas un ir gatavi izmēģināt. Naivi vai maldīgi pieņēmumi par cilvēku paradumiem. Varbūt arī tirgus, kas vienkārši vēl nav gatavs uzņēmuma piedāvātajam risinājumam.
“Manuprāt, daudzi izgāžas, jo no idejas uzreiz lec pie produkta lomas tirgū, izlaižot būtisku soli – produkta lomu klientu vajadzību apmierināšanā,” lēš jaunuzņēmumu eksperts V. Grīns. “Jūs radāt produktu un palaižat to tirgū. Klienti saka – jā, lielisks risinājums, bet mums tas īsti nav vajadzīgs. Tā ir neveiksmes recepte.”
Kā biznesā augt 10x straujāk?
Lai izvairītos no šā bēdīgā scenārija, V. Grīns iesaka izmantot lean procesa metodoloģiju, kas risinājuma izstrādē aicina sekot 3 soļiem – veido, nomēri, mācies (build, measure, learn). “Pirms radāt produktu, vispirms izveidojiet konceptu. Pārbaudiet to tirgū. Iegūstiet atsauksmes. Pielāgojiet jūsu ideju. Tad radiet minimālo dzīvotspējīgo produktu (minimum viable product). Vērojiet, kā cilvēki to izmanto. Tā ir cikliska sistēma, kas ievērojami samazina inovācijai veltītos resursus un līdzekļus,” paskaidro V. Grīns.
Minimālais dzīvotspējīgais produkts (MVP)
Produkta versija, kurai ir gana plaša funkcionalitāte, lai apmierinātu pirmo klientu vajadzības un iegūtu atsauksmes turpmākajai produkta attīstībai.
Produkta pozicionēšanas nozīme
Produkta pozicionēšana sākas ar tā vērtības piedāvājumu, uzsver V. Grīns. “Vērtības piedāvājums nav pats produkts. Revlon dibinātājs Čārlzs Revsons teicis, ka rūpnīcās viņa uzņēmums ražo lūpu krāsu, taču reklāmās viņa uzņēmums mēģina pārdot cerību. Vērtības piedāvājums ir tas, ko produkts sniedz jūsu klientam, un liek viņam to sajust,” paskaidro eksperts.
Turklāt tirgum jāstāsta ne tikai par jūsu produktu vērtību, bet arī par jūsu zīmola vērtību. Dzirdot vārdu Volvo, daudziem noteikti prātā iešausies drošība un kvalitāte. Dzirdot Harley-Davidson, vairums padomās par brīvību mīlošiem piedzīvojumu meklētājiem.
V. Grīns uzsver, ka jūsu risinājuma pozicionēšanai vienmēr jāizriet no izpratnes par klientiem un viņu vēlmēm. “Iekāpiet klienta kurpēs. Jums jāpierāda, ka patiešām izprotat klientu problēmas, ambīcijas un sapņus. Tikai tad uzņemiet kursu uz šo vajadzību apmierināšanu,” paskaidro eksperts.
Lai gūtu plašāku ieskatu izaugsmes avotu meklēšanā, produktu pozicionēšanā un vērtības piedāvājuma radīšanā, aicinām noklausīties V. Grīna lekciju no SEB bankas organizētās Izaugsmes programmas:
Vai vēlaties augt 10x, nevis par 10%?
SEB bankas Izaugsmes programma ir domāta ambicioziem maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai ar iegūtajām biznesa zināšanām, mentoringa atbalstu, biznesa kontaktu loka paplašināšanos un finanšu rīku palīdzību tie veicinātu strauju uzņēmuma izaugsmi.
Mūsu mājaslapā atradīsiet Izaugsmes programmas lektoru prezentāciju video, kā arī plašāku informāciju par programmu un jūsu iespēju piedalīties kādā no turpmākajām sesijām.
