Pandēmijas izraisītā krīze daudziem uzņēmumiem likusi triecientempā pārvērtēt un uzlabot savus biznesa modeļus un procesus. Lai gan atsevišķas nozares iedragātas īpaši smagi, liela daļa Latvijas uzņēmumu tomēr ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem un pat piedzīvo izaugsmi. SEB bankas rīkotajā diskusijā par uzņēmējdarbību pandēmijas laikā secināts, ka Latvijas uzņēmumi ir raduši pie neprognozējamības, tāpēc vismaz daļēji krīzei bijuši gatavi.
Iepriekšējā krīze devusi vērtīgu pieredzi
SEB bankas veiktajā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) noskaņojuma aptaujā noskaidrots, ka pieaudzis pesimistiski noskaņoto skaits. Kā uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, krīzes apstākļos šāds rezultāts ir likumsakarīgs, un īpaša uzņēmumu piesardzība vērojama attiecībā uz investīcijām — šādu darījumu aktivitāte pagājušajā gadā sarukusi par aptuveni 30%.
“Tomēr, raugoties no finansiālās perspektīvas, jāatzīst, ka šobrīd dažādu nozaru uzņēmumu likviditāte ir tik laba, kā nekad iepriekš,” viņš norāda, īpaši izceļot ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus. Par spīti ierobežojumiem samērā laba situācija saglabājas arī tirdzniecībā, kur strauji audzis e-komercijas sektors.
A. Škapars secinājis, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ekonomisko krīzi, šajā krīzē redzama daudz pārdomātāka uzņēmumu vadība un konstruktīvāka risku politika. Turklāt būtiski, ka iepriekšējās krīzes pieredzes iespaidā daudzi uzņēmumi potenciālai nākotnes krīzei jau bija gatavojušies.
Kamēr daļai dīkstāve, citiem darba apjoms pieaug
Laikā, kad strauji plaukst e-komercija, ar preču piegādi saistītie uzņēmumi par darba apjoma kritumu nevar sūdzēties, tomēr tiem jātiek galā ar cita veida izaicinājumiem.
Uzņēmuma DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants atklāj, ka tradicionāli uzņēmumam karstākais mēnesis bijis decembris, taču šogad janvāris un februāris to pārspējuši.
“Cilvēki tiešsaistē pasūta aizvien lielākas lietas, pat dārza traktorus un žogus. Šī tendence būs aktuāla arī turpmākajos gados,” viņš prognozē.
Uzņēmums jau vasarā veicis apjomīgas investīcijas tehnoloģijās un strādājis pie pakalpojumu pilnveidošanas, kā rezultātā tas ne tikai bijis gatavs krīzes otrajam vilnim, bet arī radījis vairāk nekā 100 jaunas darba vietas, kurās daļa darbinieku pārnākuši no citām, krīzē vairāk cietušām nozarēm. Vienlaikus J. Grants uzsvēra, ka krīze nav uzņēmumu atturējusi no investīcijām arī ilgtspējīga biznesa modeļa izveidē, un tas uzsācis elektro transporta ieviešanu.
Arī tehnoloģiju uzņēmuma Will Sensors vadītāja Inga Laksa atklāja, ka viņas uzņēmumam krīzes apstākļos darba ir daudz, jo tā klienti — ražošanas uzņēmumi, pielāgojoties jaunajai situācijai, palielina savu iekārtu jaudas vai uzsāk jaunu produktu ražošanu.
Biznesa izaugsme prasa laiku. Bet saņemt finansējumu attīstībai var jau tagad.
Tikmēr maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis atzina, ka, lai gan vienu krīzi uzņēmums veiksmīgi pārdzīvojis, šāda veida krīzei tas tomēr īsti nebija gatavs. Katrā no uzņēmuma pārstāvētajiem segmentiem situācija ir atšķirīga — maizes patēriņa apjomi tikpat kā nav mainījušies, taču pieprasījums pēc konditorejas izstrādājumiem samazinājies, savukārt kafejnīcas šobrīd nedrīkst darboties. Tāpēc uzņēmumam aktīvi nācies domāt par izmaksu samazināšanu, tai pat laikā izvairoties no darbinieku atlaišanas.
“Lielākā krīzes ieviestā korekcija ir neziņa, ko jūtam no darbiniekiem, no patērētājiem, jo katras sliktās ziņas viņus ietekmē — to redzam pēc ikdienas pasūtījumiem,” atzīst N. Skauģis. Tomēr šogad, kad uzsākta iedzīvotāju vakcinācija, viņš nākotnē raugās jau pozitīvāk.
Latvijas uzņēmumus visvairāk uztrauc nodokļi
Uzņēmumu aptaujas kontekstā A. Škapars atklāja kādu satraucošu tendenci — kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi kā savu aktuālāko problēmu minējuši Covid-19, Latvijas uzņēmumiem lielākas raizes sagādā sarežģītā nodokļu sistēma: “Tas ir signāls, īpaši mikro segmentā, ka nodokļu administrēšana ir pārāk sarežģīta un dārga.”
Ir lietas, ko biznesā nevar paveikt attālināti
J. Grants atklāj, ka viņa vadītajam uzņēmumam DPD Latvija, līdzīgi kā lielākajai daļai Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu, galvenās bažas rada potenciāla darbinieku saslimšana ar Covid-19. Uzņēmējs secinājis, ka Latvijas uzņēmumiem jāpieņem valsts nodokļu politikas neprognozējamība kā konstante un vairāk jāpaļaujas pašiem uz saviem spēkiem.
Tam, ka Latvijas uzņēmēji jau daļēji pieraduši pie neziņas un nestabilitātes nodokļu jomā piekrīt arī Will Sensors vadītāja I. Laksa: “Tādējādi valsts mums rāda nepareizu priekšzīmi, ka tai nav ilgtermiņa plāna.”
Savukārt N. Skauģis uzskata, ka krīzes laikā nodokļu administrēšanu nekādā gadījumā nevajadzēja sarežģīt, radot grūti izprotamus mehānismus, kuru apgūšanai nepieciešams laiks. “Risinājumiem, pat ja tie paredz nodokļu palielināšanu, pašreizējos apstākļos jābūt maksimāli vienkāršiem,” pārliecināts Lāču saimnieks.
A. Škapars tikmēr norādīja uz privātā sektora nozīmi ekonomikā, uzsverot, ka Latvijā tas ir vērtējams kā niecīgs. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Zviedriju un Nīderlandi, kur privātās ekonomikas īpatsvars ir liels un valstiskā līmenī tiek stimulēta uzņēmumu attīstība. Viņš uzskata, ka valstij būtu lietderīgi nospraust piecu gadu plānu darbaspēka nodokļiem, lai uzņēmumi vismaz tik ilgā periodā zinātu, ar ko rēķināties. “Ja privātā sektora ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi, arī valsts maks pildīsies veiksmīgāk,” viņš rezumē.
Aicinām noskatīties diskusijas ierakstu:
