2018. gadā bruto darba samaksa pārsniegusi zīmīgo 1000, sasniedzot 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8,4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bijis vērojams visās jomās. Gada laikā pieaugusi arī neto alga – gada nogalē iedzīvotāji vidēji “uz rokas” saņēma jau 714 eiro. Kādu līmeni algas sasniegs šogad? Straujš algu kāpums un saspringta situācija darba tirgū ir raksturīga ne tikai Baltijas, bet arī Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur atalgojuma kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks.
Tas liecina, ka mūsu uzņēmēju situācija nav unikāla – pieaugošs izmaksu spiediens ir raksturīgs visam reģionam. Tādējādi pat tad, ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem jūtamu atslodzi nesniegs. Lēnīgais investīciju apjoms nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalstu darbaspēka piesaistīšana un darba devēju cīņa par darbiniekiem. Lai mazinātu šo spiedienu, uzņēmumiem būs aktīvi jāstrādā pie darbības optimizācijas un efektivizācijas.
Darba samaksas pieaugums bez lieliem izņēmumiem nozarēs turpināsies, lai gan var rasties krasākas atšķirības šā procesa tempos.
Šogad pieauguma temps varētu nedaudz palēnināties un sasniegt ap 7%, bet bruto darba samaksa pietuvosies 1100 eiro.
Uzmanības centrā būs būvniecība un jebkuras nozares veiksmīgi darbojošies uzņēmumi, kas stiprinās savu konkurētspēju, kā arī savstarpēji konkurējoši sektori, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi. Nozīmīgs spiediens būs ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā, un valdībai nāksies uzturēt reformu gaitu, lai mazinātu spiedienu uz budžetu.
Kā liecina būvniecības sektors, daudziem uzņēmējiem straujo izmaksu kāpuma dēļ ir radušās finansiālas problēmas. Tāpēc ikviens pieaugums jāvērtē pēc tā samērības ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus. Protams, ka individuālā līmenī šādi riski maz kādu satrauc un situācija darba tirgū nosveras arvien vairāk par labu darbiniekiem. Jāpiezīmē, ka atalgojuma pieaugums nebūs visaptverošs un neuzliks darba devējiem nekādus pienākumu šajā sakarā.
Aptaujas liecina, ka celt darba samaksu parasti plāno 40–50% uzņēmēju, kas arī nosaka kopējās tendences virzību.
Nīgrs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur atalgojuma kāpums būs minimāls vai izpaliks. Īpaši tas attiecināms uz reģioniem vai jomām, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā, domājams, pieaugs darbinieku migrācija. Lielākās cerības uz algu pieaugumu var lolot jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti, tomēr tas ir atkarīgs gan no uzņēmēju spējas šo kāpumu nodrošināt, gan no darbinieku spējas to pamatot.
