Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos, aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju. Ņemot vērā, ka enerģijas cena ir viens no būtiskiem konkurētspējas faktoriem uzņēmējdarbībā, šajā visai izaicinošajā vienādojumā ir jāietver iespējami efektīva un droša energoresursu ražošana un apgāde. SEB Baltijas ekspertu veiktā elektroenerģijas tirgus analīze liecina, ka ir nepieciešama noteikta enerģijas ražošanas jauda, kas nav atkarīga no mainīgajiem laika apstākļiem, kā arī turpmāka enerģijas ražošanas attīstība no atjaunīgajiem resursiem, lai panāktu efektivitātes, cenas un drošas apgādes līdzsvaru.
Baltijas valstis enerģijas ražošanā nav un vēl kādu laiku nebūs pilnībā pašpietiekamas, – esošās ražošanas jaudas ir gana lielas, lai krīzes situācijā nodrošinātu elektrības pieejamību, tomēr tas nav ekonomiski ilgtspējīgs risinājums augsto izmaksu dēļ. Krīzes situācijā rezerves jaudas, piemēram, termoelektrostacijas (TEC), var darboties ar maksimālo kapacitāti, taču tas ievērojami paaugstinātu elektrības cenas. Atjaunojamā enerģija (AER) ir viens no risinājumiem, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, t.sk. vadīt elektrības cenu risku. Eiropā pēdējo gadu laikā ir atsākusies diskusija arī par atomelektrostaciju (AES) būvi, kas nenoliedzami ir efektīvs elektroenerģijas ražošanas avots. Tomēr te jāņem vērā ievērojamās investīcijas, kas atkarībā no tehnoloģijas un jaudas svārstās no viena līdz trim miljardiem eiro, un visai ilgais būvniecības process – nelielas modulārās AES būvniecība var aizņemt līdz desmit gadiem.
Nozīmīgi būt savienotiem ar Eiropu, taču jāspēj enerģiju saražot pašiem
Elektroenerģiju Baltijas valstis pamatā importē no Ziemeļvalstīm, tāpēc ļoti nozīmīga ir starpsavienojumu drošība, un NATO nesenā apņemšanās īpaši aizsargāt Baltijas jūru no hibrīdkara izpausmēm, ir laba ziņa energoapgādes kontekstā. Vēsturiski mazākais elektroenerģijas deficīts ir bijis Latvijā, pamatā pateicoties Daugavas hidroelektrostacijām, krietni lielāks tas ir Lietuvā un Igaunijā. Abas minētās valstis ir bijušas aktīvas dažādu zaļās enerģijas projektu ieviešanā (saules un vēja enerģija), taču tas aizvien nesegs paredzamo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kas saglabās deficītu un atkarību no importa. Kā arī, – AER ražotnes nevar garantēt noturīgu enerģijas ražošanu visa gada garumā, tāpēc ir vajadzīgas citas ražotnes, kas vajadzības gadījumā var aizpildīt iztrūkumu (piemēram, ar gāzi darbināmās TEC). Jauns papildu savienojums “Harmony Link” tiek būvēts starp Lietuvu un Poliju, kas būtiski palielinās apgādes drošību. Tomēr, pieņemot, ka kāds no savienojumiem (vai pat vairāki) pēkšņi nedarbojas, Baltijai ir jāspēj sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, un tam ir nepieciešamas jaunas jaudas enerģijas ražošanā un uzglabāšanā.
Viens no energoapgādes atslēgas faktoriem tuvāko gadu laikā būs enerģijas uzglabāšana, jeb tādi enerģijas akumulācijas risinājumi, kas ļauj stabilizēt apgādi un cenu. AER ir svārstīgs enerģijas veids – pavasarī, palu laikā, ir liels pienesums no HES un saules enerģijas parkiem, vējainas dienas darbina vēja ģeneratoru fermas. Šādos apstākļos veidojas milzīga enerģijas pārprodukcija, cena strauji samazinās, taču tiklīdz apstākļi mainās, tā atkal kāpj, jo trūkstošā elektroenerģija vai nu jāimportē, vai jāsaražo, izmantojot dārgākas fosilās enerģijas ražošanas jaudas. Tāpēc viens no risinājumiem ir AER apvienojums ar jaudīgiem “akumulatoriem” (t.s. BESS jeb Battery Energy Storage System), kuri spēj izlīdzināt enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī izlīdzināt cenu. BESS ieviešana ilgu laiku atturēja investorus augsto izmaksu dēļ. Tomēr pēdējā laikā tās ir mazinājušās, tāpēc investori BESS sāk integrēt nākotnes projektos.
AER ražošana “jābalansē” ar citām jaudām un enerģijas uzglabāšanu
AER jaudas pieaugums līdz 2030. gadam Baltijas valstīs varētu sasniegt no 6,6 līdz 7 GW, kas aptuveni divas reizes pārsniedz pašreizējo jaudu (Latvijā pieaugums varētu būt aptuveni 2 GW). Šī aplēse veidojas pamatojoties tikai uz projektiem ar augstu realizācijas iespējamību, bet kopējais rezervēto jaudu apjoms ir krietni lielāks. Ja visi šie projekti tiktu īstenoti bez enerģijas akumulācijas risinājumu ieviešanas, tas radītu ievērojamas elektrības cenu svārstības. Situācijās, kad AER parki ražo vairāk elektrības, nekā nepieciešams, būtiski pieaugtu stundu skaits ar negatīvām elektrības cenām. Tas bremzētu AER projektu attīstību, jo zemas cenas neļauj saglabāt paredzēto ienesīgumu. Tāpēc BESS attīstība un integrēšana esošajos un nākotnes vēja un saules parkos ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti. Saskaņā ar mūsu aplēsēm, līdz 2028. gadam Baltijas valstīs BESS jaudu pieaugums varētu sasniegt aptuveni 1,4 GW. Šīs aplēses balstītas uz projektiem, kuriem ir augsta realizācijas iespējamība. Minētās bateriju jaudas būtu pietiekamas, lai vienas dienas laikā nodrošinātu elektroenerģiju aptuveni 300 tūkstošiem mājsaimniecību.
Formula “AER ražotne kopā ar atbilstošu BESS” ir salīdzinoši jauns un ne pārāk plaši izmantots risinājums, jo vēl nesen tā izmaksas bija pārāk augstas, lai atmaksātos. Tagad situācija ir mainījusies un lielas AER ražotnes kopā ar BESS kļūst par ekonomiski pamatotu modeli, kas ļauj stabilizēt cenas un uzlabo energoapgādes drošību. Minētās (1,4 GW) jaudas uzstādīšana izmaksātu aptuveni 490 miljonus eiro, kas ir ievērojama investīcija, taču jāņem vērā, ka BESS tehnoloģijas izmaksas pēdējo divu, trīs gadu laikā ir samazinājušās par aptuveni 40%.
Baltijā šis risinājums ir īpaši aktuāls gan dēļ minētā hibrīdkara apdraudējuma, gan arī tāpēc, ka plānojam būtiski kāpināt AER ražošanas daļu līdz 2030. gadam. Attīstoties elektroauto nozarei, mājokļu apkures risinājumiem un augot ekonomikai, pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaugs, tāpēc jau savlaicīgi ir jāsper soļi gan jaunu enerģijas jaudu saražošanai, gan efektīvai uzglabāšanai, lai energosavienojumi ar Eiropu un dārgi fosilie resursi nebūtu vienīgie mūsu glābēji brīžos, kad saule noslēpusies mākoņos, ilgāku laiku valda bezvējš un sausums.
