Koronavīrusa ietekmē Latvijas IKP pirmajā ceturksnī ir krities par 1,4%, kas ir krietni labāks rādītājs nekā vairākiem eirozonas smagsvariem. Lai gan grūtākā cīņa vēl ir priekšā, iepriekšējā krīzē gūtā pieredze un savlaicīga reakcija uz Covid-19 ļauj saglabāt optimistiskāku skatu salīdzinājumā ar to, kas bija jāpiedzīvo pirms desmit gadiem.
Šā gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir krities par 1,4%. IKP kritumu ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (+3%) un samazinājums pakalpojumu jomā (-2,6%). Samazinājās arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Varēja būt sliktāk
Uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir “ciešams”, jo varēja būt sliktāk. Latvijas ekonomikas izaugsme piekliboja jau gada sākumā. Arī finanšu, tranzīta sektoros sarežģījumi sākās jau pērn. Tāpat buksēja arī apstrādes rūpniecības izaugsme.
Nedaudz izbrīna vērtējums, ka rūpniecība ceturksnī ir augusi par 3%, kaut ceturkšņa pirmajos divos mēnešos bija vērojams kritums 1,8% apmērā. Jāšaubās, ka martā varētu būt bijis tāds pieaugums, kas izvilktu plusos visu ceturksni. Visticamāk, apjomu samazinājums būs vērojams arī būvniecībā.
Pirmā ceturkšņa dati vēl turpinās ienākt, un, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, Centrālās statistikas pārvaldes dati var piedzīvot būtiskas korekcijas.
Citviet eirozonā klājas smagāk
Eirozonas ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī ir bijis smagāks – 3,3%, un tas ir lielākais kopš 1995. gada, kad šādus datus sāka apkopot. Vācija gaida lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Ļoti krasu kritumu uzrāda visas lielās ekonomikas, kuru dati jau ir izziņoti, – ASV, Francija, Spānija. Labāk ir veicies Lietuvai, kuras IKP pirmajā ceturksnī ir audzis par 2,6%.
Lielākais kritums vēl sekos
Šobrīd ir skaidrs, ka smagākais kritums sekos otrajā ceturksnī, kad sagaidāms, ka lejupslīdi varēs izteikt ar divciparu skaitli. Un tas ir vienīgais, kas šobrīd ir neapšaubāmi. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, prognožu amplitūda ir nebijusi plaša.
Pieļauju, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika var piedzīvot lejupslīdi ap 20%.
Trešajā ceturksnī ekonomika ierobežotā apmērā sāks atgūties, taču to, cik veiksmīgi tas noritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte.
Ekonomikas atbalsta pasākumu pārbaudījums
Valstis cīņai ar vīrusu ir piešķīrušas pamatīgus resursus, tomēr pasākumu efektivitāti vēl sagaida pārbaude. Pagaidām es atturētos prognozēt vīrusa atkārtotus uzplaiksnījumus rudenī, taču ekonomikas atgūšanās ritēs lēnāk, nekā tika cerēts vēl salīdzinoši nesen.
Skaidrākas perspektīvas iezīmēsies tieši trešajā ceturksnī, kad varēs novērtēt pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku un vīrusa izplatības gaitu. Noskaņojums būs ļoti svārstīgs. Visticamāk, ka tas tuvākajā laikā nedaudz uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, un tas daudziem uzņēmumiem ļaus atsākt darbību.
Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams.
Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs slēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību tik ātri kā citas.
Šā gada IKP prognoze ir -9%.
