Covid-19 pandēmija sagriezusi kājām gaisā situāciju Latvijas darba tirgū – šā gada 1. ceturksnī bezdarbs pieaudzis līdz 7,4%, bet gada otrajā pusē varētu pietuvoties 12%. Lai gan liela nozīme būs ekonomikas spējai stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem, daudzas nozares varētu tik drīz neatkopties.
Šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palēcās līdz 7,4%, pieaugot par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.
Covid-19 ir sagriezis kājām gaisā situāciju darba tirgū, un bezdarbs ir sācis pieaugt straujā tempā. Kāpums galvenokārt ir noticis martā, un tas nozīmē, ka otrajā ceturksnī tas būs vēl krietni augstāks. Gada otrajā pusē tas turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%.
Daļa tik drīz neatgūsies
Tas, cik tālu kāps bezdarbs, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem. Taču daudzas, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu un arī tirdzniecību saistītās nozares, tik drīz neatgriezīsies pie pilnas noslodzes, un tas nozīmē, ka bezdarbnieku skaitu papildinās tie, kuri šobrīd vēl ir daļēji nodarbināti vai saņem dīkstāves pabalstus.
Bez šo pasākumu ieviešanas bezdarbs jau šobrīd tuvotos 13%.
Daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksporta jomā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs sitiens pa pieprasījumu. Pie pozitīvām tendencēm darba tirgus varētu atgriezties nākamgad.
Gaidāms speciālistu trūkums
Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atgūs darba devēji, lai gan vairākās jomās, piemēram, ar IT saistītās profesijās, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā aktualizēs šīs jomas speciālistu trūkumu.
Saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars, un daudzas jomas, kurās ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikācijas pasākumu efektivitātei.
Tomēr lielas pārmaiņas tik un tā varētu izpalikt, jo daļai bezdarbnieku būs grūti saskatīt motivāciju mainīt darba specifiku, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt visai liels izaicinājums.
Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas atturēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku būs noturēti darba tirgū, jo spēcīgāks tas būs.
Pašreizējās krīzes apstākļos saglabājas arī tendence, ka no darba tirgus aizejošo skaits ir lielāks par tajā ienākošo, un tas nozīmē, ka, neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu, situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta.
