Šī gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā, salīdzinot ar 2. ceturksni, saruka par 0,2 procentpunktiem jeb 2,8 tūkstošiem līdz 6,7%. Darba meklējumos atradās 63 tūkstoši iedzīvotāju. Tikmēr nodarbināto skaits bija 880,1 tūkstotis jeb 64,2% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar 2. ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu jeb par 2,3 tūkstošiem nodarbināto.
Sarežģītā ekonomiskā situācija un demogrāfiskais slogs turpina atspoguļoties arī darba tirgū. No vienas puses, varētu priecēt ziņa par bezdarba kritumu, tomēr, no otras puses, redzam, ka 3. ceturksnī ir krities arī nodarbināto skaits.
Zaudējot darba vietu, tiem būtu jāuzrādās darba meklētāju rindās. Taču darba meklētāju sarukums tos pārvirza ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kārtā. Daļa tur nonāk uz palikšanu, jo pensionējas vai citu iemeslu dēļ. Daļu iespējams atgriezt darba tirgū, kas ir mūsu visu interesēs. No tiem daļa atgriezīsies, kad tam būs atbilstoši apstākļi, iespējas vai motivācija.
Taču ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ceturkšņa laikā ir audzis tikai par 3,2 tūkstošiem. Savukārt par 1,9 tūkstošiem ir sarucis darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits. No gada sākuma par 5 tūkstošiem.
Šīs tendences kļūst arvien spēcīgākas, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Citādi, ekonomiskajai aktivitātei uzlabojoties un sezonālo faktoru ietekmē, bezdarba līmenis lēni slīdēs uz leju. Tādēļ būtiskāka uzmanība ir jāpievērš nodarbinātības veicināšanai un noturēšanai. Darba tirgū ienācēju plūsma kļūst arvien vājāka, bet to skaits, kas to pamet, pieaug.
