Lai gan turpmāk rādītājus koriģēs sezonalitātes aspekti, bezdarba līmenis samazinājies līdz zemākajam rādītājam kopš pandēmijas sākuma pērnā gada pavasarī. Taču jau laikus jāpievērš uzmanība ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuriem būs nepieciešams atbalsts iekļauties evolucionējošajā darba tirgū.
Bezdarba līmenis Latvijā 3. ceturksnī no 7,9% ir sarucis līdz 7,2%. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada sākuma.
Gada noslēdzošajos mēnešos uzlabojumi darba tirgū palēnināsies ierasti spēcīgo sezonālo aspektu dēļ. Sava nozīme būs arī ierobežojumiem un nenoteiktībai attiecībā uz darbības nosacījumiem, īpaši tirdzniecībā un pakalpojumos.
Pielāgošanās jaunajai realitātei
Neskatoties uz vīrusa plosīšanos, darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki, nekā šķita pandēmijas sākumposmā. Nākamgad 2. ceturksnī darba tirgus iegriezīsies vēl spēcīgāk – uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa.
SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar kovida ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie – 59% respondentu to norāda kā izaicinājumu. Kvalificēta darbaspēka trūkumu kā otru būtiskāko aktualitāti min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti ir aktuāli jau šobrīd.
Jāatzīst, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā noturējis valsts atbalsts, kas šobrīd veido labāku pamatu izejai no krīzes. Potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču grūti novērtēt uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi.
Pavērsies jaunas iespējas
Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais uzrāviens ir pārejošs, kā dēļ izpaliek steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Taču ekonomikas apgriezieni nākamgad būs augstā līmenī, jo ieplūdīs Eiropas Savienības investīcijas un aktivizēsies patēriņš, kas pavērsjaunas iespējas darba tirgū.
Paralēli bezdarba rādītajiem, svarīgi būs sekot nodarbinātībai. 3. ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 876,9 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju, kas ir pieaugums ceturkšņa laikā par 15,3 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem.
Tomēr ļoti ievērojama daļa iedzīvotāju jeb 435,2 tūkstoši bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gan ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem, bet ir vēl ļoti tālu līdz pirmskrīzes rādītājiem.
Tas norāda uz izmaiņām darba vides konjunktūrā. Proti, ne visi šobrīd rod iespēju vai ir gatavi tajā iesaistīties. Pieaugot noteiktībai un normalizējoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, varam sagaidīt nodarbinātības straujāku atjaunošanos. Taču to atgriezt pirmskrīzes pozīcijās varētu būt izaicinošāk, jo ne visi būs spējīgi iekļauties jaunajos apstākļos.
Pieprasījums darba tirgū turpinās evolucionēt. Nereti pat raitāk par daudzu darbinieku kvalifikāciju un prasmēm. Tādēļ svarīga loma būs valsts un citu organizāciju atbalstam kvalifikācijas maiņā un jaunu prasmju apgūšanā. Pieaugošā konkurence par kvalificētiem darbiniekiem nozīmēs arī tālāku darba samaksas pieaugumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu – to kā aktualitāti ceturto būtiskāko aktualitāti min arī 41% aptaujāto finanšu direktoru.
