Šā gada otrā ceturkšņa laikā IKP turpināja augt un uzrādīja kāpumu 1% apmērā. Tikmēr IKP pieaugums gada laikā ir noslīdējis līdz 2,5% atzīmei. Uz šī fona sparīgi turpināja augt būvniecības nozare (+16%). Mēreno attīstības kāpumu saglabāja mazumtirdzniecība (+4%). Nedaudz pārsteidz stagnācija pakalpojumu nozarēs, kas bija gaidāma gada otrajā pusē. To varētu skaidrot ar potenciālo Ukrainas konflikta ietekmi. Iepriekšējā gada līmeni saglabāja apstrādes rūpniecība, kaut rūpniecība kopumā kritusies par 1%.
Tas, ka izaugsme saskarsies ar pretvēju, bija secināms jau pavasarī, kad šā gada prognozi no 4,8% koriģējām uz 2,9%. Tomēr potenciālā palēnināšanās bija gaidāma gada otrajā pusē. Otrajā ceturksnī, turpinoties inercei un salīdzinot ar pirmo ceturksni, bija jāuzrāda labāks veikums. Līdz ar savstarpējās pretstāves pieaugumu starp Rietumiem un Krieviju ekonomiskās attīstības perspektīvu nenoteiktība ir pastāvīgi kāpusi.
Tomēr pagaidām izaugsmes prognozi mainīt nesteigsim, pirms tiks iegūti precīzāki iemesli tempa kritumam. Pastāv iespēja arī datu korekcijai, kaut cerību uz būtiskām korekcijām nav. Pirmā pusgada pieaugums bija 2,6%, kas norāda, ka vairumu prognožu nāksies atkārtoti pārskatīt, koriģējot tās uz leju.
Otrā pusgada rezultātos liela loma būs patērētāju noskaņojumam, kas ir atkarīgs no turpmākās Krievijas – Rietumu saspīlējuma attīstības. Tas izrietēs no Krievijas vēlmes vairot vai mazināt saspīlējumu Ukrainā. Tikmēr uzņēmēji saglabās jau tā lielo piesardzību, kas kavēs investīcijas. To nedaudz varētu atkausēt Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka apgūšana. Tā būs viena no pašreizējās un jaunās valdības prioritātēm.
Eksports turpinās balansēt uz sasniegto apjomu robežas un lielā mērā būs pakārtots ES ekonomikas spējai turpināt stabilizēt atgūšanos procesu. Tādejādi, lai arī ekonomika vairākus gadus pēc kārtas spējusi apsteigt visas piesardzīgās prognozes, turpmākais periods no valdības prasīs lielāku piepūli budžeta izdevumu kontroles un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.
