Pērnā gada decembrī Latvijas patēriņa cenu līmenis mēneša laikā ir piedzīvojis apjomīgu samazināšanos, noslīdot par 0,8%. Tādejādi gada inflācija saruka līdz 0,6%, bet 2023. gada vidējā inflācija bija 8,9%.
Decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu bija transportam (–0,2%), mājoklim (–0,2%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (–0,2%), kā arī apģērbiem un apaviem (–0,1%). Savukārt decembrī gada laikā lētāka kļuva maksa par mājokli un degviela, kas ir galvenie iemesli inflācijas kritumam. Pārējās grupās cenu līmenis gada laikā ir audzis.
Aukstums nespītēs
Šogad enerģijas cenu virzība mums ir bijusi veiksmīga un sola tālāku pozitīvu ieguldījumu inflācijas bremzēšanā, kaut ietekme pamazām ies mazumā. Dabasgāzes cena Eiropā ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš augusta, jo ir nostiprinājusies pārliecība, ka esošās rezerves ir pietiekamas, lai reģions veiksmīgi pārdzīvotu ziemu, pat ja aukstums vēl atgriežas. Tādēļ daudzās Latvijas pilsētās siltumenerģijas tarifiem būtu jāmazinās.
Tāpat paredzams, ka stabils naftas piegāžu pieaugums no valstīm, kas ir ārpus OPEC+ karteļa, un neskaidras ekonomikas perspektīvas īstermiņā būs spēcīgs naftas cenas pieauguma ierobežojošs faktors. Pastiprinoties šiem apstākļiem, naftas cenas var noslīdēt zemākos līmeņos. Savukārt no otras puses spriedzes izplešanās Tuvajos Austrumos var aktivizēt cenu kāpumu. Pagaidām gan šis risks netiek vērtēts kā augsts.
2024. gada sākumā, reaģējot uz auksto laiku, strauji kāpušas elektrības cenas. Laikā, kad saglabājas auksts laiks, vējš pierimis un visi atgriežas darba vietās, pieprasījums ir audzis. Kontinentā patēriņš joprojām ir daudz zemāks nekā vēsturiski, savukārt Skandināvijā pēdējos mēnešos tas ir bijis augsts un tuvākajā laikā tāds paliks. Taču Eiropā enerģētikas situācija joprojām ir tāda, ka cenu pīķis būs salīdzinoši īslaicīgs, pat ja "parastā" cena joprojām būs augsta salīdzinājumā ar to, kas ir bijis iepriekš.
Vai cenas veikalos kļūs mazākas?
Pakalpojumos algu izmaksu pieauguma dēļ cenu pieaugums saglabāsies. Neliels ieguldījums cenu līmeņa pieaugumā būs tarifu un akcīzes nodokļa dēļ. Stabilākiem laikapstākļiem būtu jānormalizē pārtikas cenas. Savukārt vājais globālais pieprasījums un ražotāju cenu dinamika veido apstākļus noteiktu preču grupu cenu stabilizācijai vai pat kritumam.
Cik lielā mērā tas atspoguļosies veikalu preču zīmēs ir grūti spriest. Taču pēc apjomīgā cenu pieauguma 2023. gadā, šā gada Latvijas inflācijas prognoze ir 1,4%. Tādejādi, saglabājoties spēcīgam algu kāpumam, iedzīvotāju pirktspēja turpinās strauji atgūties.
Ko ECB darīs ar procentu likmēm?
Gaidot pirmos procentu likmju samazinājumus, ir jāskatās kas notiek eirozonā.
Risku eirozonas ekonomikai ir daudz. Viss ir atkarīgs no tā, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) spēs pārvaldīt līdzsvaru starp reālo ekonomiku un inflāciju. Inflācija turpinās samazināties līdz normālākam līmenim un ECB drīzumā sāks samazināt bāzes procentu likmes. Tikai – kad sagaidīsim pirmo likmju samazinājumu?
Eirozonas inflācija decembrī pieauga līdz 2,9%, nomainot sešus mēnešus pēc kārtas ilgušo kritumu. Vācijas inflācija decembrī palielinājās līdz trīs mēnešu augstākajam līmenim – 3,8%, sašūpojot cerības, ka ECB sāks samazināt procentu likmes jau martā. Valdības subsīdiju samazināšana gāzei, elektrībai un pārtikai ir izraisījusi atkārtotu inflācijas paātrināšanos.
Eiropas Centrālās bankas viceprezidents Luiss de Guindoss izteicies, ka eirozonas ekonomiku 4. ceturksnī gaidāma vēl viena lejupslīde, bet nesenais inflācijas kāpums gada sākumā turpināsies un inflācijas bremzējošie spēki šogad vājināsies. Tikmēr jautājumu un atbilžu sesijā vietnē “X” (iepriekš – Twitter), ECB locekle Izabella Šnābele norādīja, ka ir pāragri runāt par procentu likmju samazināšanu eirozonā. Viņa norādīja, ka politikas likmes ir jāsaglabā ierobežojošā līmenī tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācija ilgtspējīgi atgriežas pie 2%.
Šķiet, ka ņemot vērā inflācijas impulsus, algu dinamiku eirozonā, amatpersonu izteikumus un tirgus likmju samazinājumus, iespēja, ka ECB martā vēl varētu iepauzēt, ir augstāka par vispārējām gaidām.