Vasara pamazām izskan un iegulst atmiņās, bet ekonomiskie procesi turpina savu gaitu neatkarīgi no izteiktajām prognozēm. Saasinās notikumi Ukrainā, kas veido nelabvēlīgas reģiona ekonomiskās attīstības perspektīvas. Tomēr tā ir vien daļa no globālās ekonomikas un to virzošajiem spēkiem. Kas pa vasaru ir noticis un kādas vēsmas valda globālajā ekonomikā?
Par spīti pozitīvajām gaidām gada sākumā dažnedažādi faktori ir noteikuši to, ka nākas pārskatīt šā un nākamā gada izaugsmes prognozes. Diemžēl uz leju. To, ka šis gads neattaisnos gaidas, nosaka izaugsmes atslābums ASV, Eiropā, Brazīlijā, Krievijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidamerikā. Vājināšanos ir diktējusi ģeopolitiskās nenoteiktības un laikapstākļu ietekme, kas turpina uzturēt augstus stagnācijas un deflācijas riskus. Tomēr 2015. gada izaugsme solās būt straujāka. To nosaka joprojām labvēlīgās ASV, Lielbritānijas, Ķīnas un Indijas ekonomiku perspektīvas, kas veido aptuveni pusi globālās ekonomikas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu grupas IKP šogad uzrādīs 1,9% palielinājumu, nākamgad izaugsme sagaidāma 2,5% apmērā. Taču jāpiezīmē, ka pastāv pietiekami liela varbūtība, ka šīs prognozes var nākties pazemināt, jo risku līmenis, kas apdraud attīstības paātrināšanos, ir būtiski audzis.
Pēdējā laikā pastāvīgi palielinās ģeopolitiskā spriedze, kas potenciāli var mainīt pastāvošo spēka balansu un ietekmi pasaulē. Pašreizējās savstarpējās Krievijas un Rietumu sankcijas atstās nebūtisku ietekmi uz kopējām tendencēm, kaut uz atsevišķām valstīm ietekme būs pietiekami nozīmīga. Taču tālākā nākotnē negatīvajai ietekmei ir potenciāls palielināties. Tāpat varam sagaidīt, ka ilgtermiņā pamazām zudīs gadu desmitos relaksētās tirdzniecības starp Krieviju un Rietumiem veicinošā ietekme uz izaugsmi, bet attiecībās pieaugs neuzticība un spriedze.
Globālajās cenu tendencēs turpina dominēt inflāciju nospiedoši spēki. To virza zema resursu noslodze un produktivitātes izaugsme, kas mazina patēriņa preču cenu, kā arī algu kāpumu. Kompensējot ASV un Lielbritānijas ekspansīvās monetārās politikas ierobežošanu, Eiropas Centrālā banka un Japānas Banka turpinās audzēt savas bilances, lai mazinātu deflācijas riskus. Monetārās politikas efektivitāte ir samērā zema strukturālo problēmu un pārmērīgā parāda līmeņa dēļ, jo īpaši eirozonā. Tas palielina jaunu finanšu nelīdzsvarotības veidošanās risku, jo zemās procentu likmes rada labvēlīgu vidi saistību audzēšanai. Taču pastāv ļoti maz pazīmju, ka tas veicinātu produktīvu investīciju aktivitāti. Izaicinājumu plašais klāsts un valstu atšķirīgās spējas ģenerēt izaugsmi veidos nopietnu pārbaudi politikas veidotājiem. Būs nepieciešams meklēt veidus un iespējas kā veicināt izaugsmi nepalielinot parādu. Potenciālie virzieni varētu būt investīcijas infrastruktūrā un nodokļu sistēmas pārskatīšana.
Raugoties tuvākā nākotnē, mājsaimniecības būs galvenais ASV izaugsmes dzinējspēks. Kā balsts aktivizēsies investīcijas, pateicoties rūpnīcu iekārtu atjaunošanas nepieciešamībai. ASV IKP kāpums no 2,2% šogad 2015. gadā pieaugs līdz 3,4%. Bezdarbs 2016. gada beigās samazināsies līdz 5%, kas ir nedaudz zem līdzsvara līmeņa. Tas palielinās izredzes straujākam darba samaksas kāpumam un attiecīgi arī inflācija mērķa sasniegšanai, kas ir 2%.
Eirozonā izaugsme ir sākusi buksēt. Atšķirīgās tendences 18 dalībvalstīs turpinās, saglabājas augsts bezdarba līmenis. Kopš Parlamenta vēlēšanām maijā politiskais Eiropas Savienības integrācijas process ir zaudējis tempu. Tikmēr smagākais budžeta savilkšanas posms ir noslēdzies, un valstu finanses pamazām virzās pareizajā virzienā. Valsts parāds ir nostabilizēsies ap 96% no IKP. Tādām valstīm kā Īrija, Portugāle un Itālija parāds ir sasniedzis 120-135% no IKP, Grieķijai 175% no IKP. Bloka ekonomiku izaugsme solās būt gana gausa, ko pavadīs deflācijas riski. Eirozonas IKP šogad palielināsies par nieka 0,7%, nākamgad par 1,1%.
Āzijas izaugsme pakāpeniski nostiprinās, kaut turpmākais process būs mērens, jo kredītu bums pierims. Inflācijas spiediens reģionā joprojām būs zems. Pekina ir pierādījusi labas ekonomikas izaicinājumu risināšanas iemaņas. Taču Ķīnas nekustamo īpašumu sektors uztur visnopietnāko risku. Gadījumā, ja būs vērojama izteikta ekonomiskā lejupslīde, ir visas iespējas monetāro un fiskālo stimulu piemērošanai. Paredzams, ka Ķīnas šā un nākamā gada izaugsme būs attiecīgi 7,5% un 7,3%, Indijas 5% un 5,8%.
Krievijas ekonomikas stagnācija kavēs Baltijas ekonomiku izaugsmi. Zemā inflācija ļaus būtiski palielināt reālās darba algas, kas ļaus iekšējam patēriņam kompensēt vājo ārējo pieprasījumu. Igaunijas IKP šogad palielināsies par 0,5%, 2015. gadā par 1,8%. IKP pieauguma prognoze Latvijai ir 2,5% un 2,7%. Tikmēr Lietuvas 2014. gada IKP izaugsme ir 2,7% un 3,2% 2015. gadā.
Ziemeļvalstu perspektīvas turpina saglabāt atšķirības. Norvēģija saskaras ar pretvēju, kas nāk no kapitāla tēriņu krituma naftas un gāzes nozarē. No otras puses darba un mājokļu tirgus ir stabilizējies, un reālo ienākumu pieaugums ir labs atbalsts patēriņa nodrošināšanai. Norvēģijas IKP pieaugums šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad. Dānijā vērojamas arvien skaidrākas pazīmes, ka atveseļošanās nostiprinās. Respektīvi, bezdarbs samazinās, mājokļu cenas un optimisms pieaug. Dānijas IKP pieaugums šogad būs 1,8% un 2,3% 2015. gadā. Atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm Somija saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Strukturālās problēmas meža produktu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kā arī samērā lielā saistība ar Krieviju bremzē izaugsmi. Somijas ekonomika šogad nespēs izvairīties no recesijas -0,6%, bet atveseļošanās būs vāja. 2015. gadā Somijas IKP pieaugs par 0,5%. Zviedrijas ekonomikas atveseļošanās rit gausāk, nekā gaidīts. Izaugsme šogad gaidāma 2,1% apmērā un 2,9% nākamgad. Izaugsmi virza privātais patēriņš, kas gūst labumu no ienākumu un aktīvu cenu paaugstināšanās. Nodokļu kāpums pēc vēlēšanām gan bremzēs ienākumu pieaugumu, bet to daļēji kompensēs sociālās pabalstu palielināšana. Nodarbinātība uzlabojas, tomēr nepieciešamo prasmju trūkuma un integrācijas problēmu dēļ, bezdarba līmenis saglabāsies salīdzinoši augsts.
Secinājumi? Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ investīciju aktivitāte Latvijā būs piezemēta. Ja tas ievilksies, tad pamazām iekrāsies investīciju nepietiekamība nākotnes izaugsmei. Primārais uzsvars būs uz ES fondu apguvi, kas tuvākajā laikā kopā ar privāto patēriņu noturēs pozitīvās tendences. Tomēr būtiskāki būs eksporta attīstība un inflācijas tendences. Jā, tieši inflācijas tendences, no kuras būs atkarīgs, cik saasināti izpaudīsies pašreizējā ekonomikas stagnēšana eirozonā. Tikmēr pavisam noteikti, ka Krievijas negatīvā ietekme uz ekonomiskajiem procesiem tikai pieaugs. Visu nozaru uzņēmumiem, kas darbojas šajā tirgū ir jābūt gataviem jebkādiem pavērsieniem un iespēju robežās jāapdomā krīzes scenāriji. Tomēr, lai arī pavisam noteikti karadarbība Ukrainā sašūpos tirdzniecību reģionā, tā nespēs apstādināt globālās ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē, ka nav jāvairo pesimisms, bet ļoti aktīvi jāpievēršas jaunu un tirgu ar nākotnes potenciālu iepazīšanai un sadarbības attiecību veidošanai.
